„Šo skatu es atcerēšos brīdī, kad atteiksies man darbā palielināt algu,” es nespēju beigt smieties. Paņēmu glāzi un noskūpstīju Robertu uz pieres. Cik ātri sabrūk robeža…
„Jā, Korfu salā būs tiešām skaisti,” es klusi noteicu. „Jāiet strādāt, citādi vēl veselas divas nedēļas tiks izlietotas nelietderīgi”. Atlikusī diena tika pavadīta ne jau strādājot,…
„Velns!” Ginta iesaucās. „Šodien taču ir valdes sēde. Jēzus, es esmu aizmirsusi! Labi, ka man nekas nav jāgatavo.” Tā bija tik patiesa nopūta. Brīžiem, skatoties uz…
Nu lieliski! Tagad noteikti viss kuplais darbinieku pulks uzzinās kāda vētraina nakts mums abiem ir bijusi un pirms Ziemassvētkiem es tikšu atlaista. Tikšanās ar valdi bija…
„Varbūt, bet varbūt nē. Tikai atceries vienu, man vienalga, cik sasodīti labs arhitekts tu esi. Kad tu pārnāc mājās, tu esi manas mammas vīrietis. Tad tā…
Piebraucu pie mammas mājas un, kā vienmēr, nopriecājos, ka viņa dzīvo tikai ceturtajā stāvā, jo tas nozīmē, ka varu iet ar kājām. Lai nokļūtu savā divdesmitajā…
Tālumā kaut kas zvanīja. Kaut kas noteikti zvanīja un neļāva man gulēt. Tikai es nevarēju saprast, kas. Tas zvanīja arvien uzstājīgāk. Nu, johaidī, vai tiešām cilvēkiem…
„Eh…sveiks!” sāku stostīties, nesakarīgi iekrampējusies glāzē. „Ceru, ka tu man nemetīsi ar glāzi,” Roberts smīnot iebilda, neveikli aizliekot rokas aiz muguras. „Es gāju garām un iedomājos,…
„Labi, meičas, eju pie priekšnieka,” saku, krāsojot lūpas. „Ja neatgriežos pēc 30 minūtēm, negaidiet mani, jo noteikti būšu ļoti aizņemta apmierinot jebkuru priekšnieka vēlmi.” Gardi nosmejamies…
Šorīt atmodos jau pirms zvana. Parasti mobilais telefons guļ uz grīdas un vibrējot pamodina mani no saldā miega. Šorīt mani pamodināja mašīnu skaņas uz ielas. Vai…