Vārda dienu svin: Gundars, Kurts, Knuts

Romāns ‘Dāvana no Venēcijas’. 15. daļa

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Kā jau vēstījām, sākam publicēt portālā jaunu romānu daļās – “Dāvana no Venēcijas”. Par romantisko stāstu tā autore Inga Kerliņa saka: “Kādā no saviem Eiropas apceļošanas braucieniem kopā ar vīru arī es vienu dienu baudīju Venēciju. Jā, mums bija par maz laika, lai pilnībā apjaustu, aptvertu un iepazītu itāļu skaistuli, tālab nākotnes plānos ir kādudien tur atgriezties vēlreiz. Taču ar vienu dienu Venēcijā pietika, lai mana iztēle radītu mīlestības stāstu. Stāstu par to, kādas neparastas dāvanas sniedz Venēcija.”

Turpmāk gaidi jaunu nodaļu ik dienas!

Dāvana no Venēcijas. 1. daļa

Dāvana no Venēcijas. 2. daļa 

Dāvana no Venēcijas. 3. daļa

Dāvana no Venēcijas. 4. daļa

Dāvana no Venēcijas. 5. daļa

Dāvana no Venēcijas. 6. daļa

Dāvana no Venēcijas. 7. daļa

Dāvana no Venēcijas. 8. daļa

Dāvana no Venēcijas. 9. daļa

Dāvana no Venēcijas. 10. daļa

Dāvana no Venēcijas. 11. daļa

Dāvana no Venēcijas. 12. daļa

Dāvana no Venēcijas. 13. daļa

Dāvana no Venēcijas. 14. daļa

 

15. daļa

Lauras dienas pagāja rūpējoties par meitiņu. Kā jau māsa bija solījusi, starp balti baltajām un vieglajām, bija arī kāda sadrūmusi diena, kad saule nekādi nevarēja izlauzties no mākoņiem. Taču Laura nepadevās. Ne tad, kad sāka trūkt piena, ne tad, kad ratu nešana pa kāpnēm bija īsts pārbaudījums. Viņa bija iemācījusies pieņemt vecāku un māsas palīdzību, tomēr, cik vien spēja, visu darīja pati.

Kolēģi, apsveicot ar meitiņas piedzimšanu, Laurai bija sagādājuši patīkamu pārsteigumu. Izmantojot savu stāvokli zināmās aprindās, direktore parūpējās, lai populārākā žurnāla par māti un bērnu augusta izlaiduma vāku rotā Lauras un viņas Vanessas fotogrāfija. Direktore novērtēja Lauras darba spējas, vēlmi palikt komandā, neskatoties uz tiesībām izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Lauras uzņēmība un idejas ļāva aģentūrai saņemt kādu ļoti ienesīgu, ilgtermiņa piedāvājumu, tāpēc direktore jutās Lauras parādniece un nolēma pateikties uzticamajai darbiniecei šādā veidā. Viņa pazina Lauru un zināja, ka sieviete nav tendēta uz publicitāti, tomēr pieredzējušajai reklāmas speciālistei Lauras stāsts šķita pievilcīgs. Izmantojot savu seno pazīšanos ar žurnāla galveno redaktori, viņa sarunāja, ka žurnāls publicēs Lauras skaisto stāstu.

Laura bija pārsteigta par šo iespēju, no kuras sākumā gribēja atteikties, taču, padomājusi, tomēr piekrita. Lai pasaule redz un brīnās, ka arī pelnrušķītēm vēl ilgi pēc balles ir skaista, cerību un mīlestības pilna dzīve! Un ne vienmēr tā ir atkarīga no prinča klātbūtnes!

Žurnāla izdošanas dienā kolēģi Laurai bija sagatavojuši vēl vienu jauku pārsteigumu – izbraucienu zaļumos. Pasākums notika īstajā laikā, jo kādu brīdi Laura bija skrējusi kā vāvere ritenī – bērns, mājas, darbs mājās, pirmā piena krīze un satraukuma pilnas, negulētas naktis. Tāpēc neliels izbraukums ārpus mājas, sarunas ar kolēģiem un svaigs gaiss viņai lieliski noderēja.

Diena un tikšanās ar kolēģiem paskrēja vēja spārniem. Norunājuši šādu tikšanos atkārtot, kolēģi pamazām izklīda.

Lana atbrauca pēc Lauras un Vanessas, lai pēc garās ciemošanās dienas aizvestu dāmas mājās. Lana zināja, ka māsai klājas ne tik viegli, kā viņa bija domājusi, taču Laura bija lepna un lieku palīdzību neprasīja.

– Bija jauki?– Lana painteresējās, kad Laura bija iekārtojusies braucienam.

– Jā!– ar prieku, pavisam godīgi, atteica Laura. – Man bija tāds liels nogurums, visas dienas vienādas, tad tas piens… Nu, tu jau zini!

– Ļauj mums tev palīdzēt, mās!– Lana piedāvāja. – Mamma ar prieku pavadītu laiku ar Vanessu, tev būtu brīvāks, izietu cilvēkos, darbā. Tā rutīna nogalina, degradē…– Lana atzina.

– Tik traki?– satraucās Laura, jo nekad no māsas nebija dzirdējusi tādu vērtējumu bērnu audzināšanai.

– Vēl trakāk ir,– Lana smējās. – Beidz tēlot varoni, lūdzu! Visiem būs labāk!

Laura aizdomājās. Var jau būt, ka māsai ir taisnība un viņa būtu labāka māte, ja ikdiena nesastāvētu tikai no bērna un darba mājās vien. Laura tiešām ikdienas rutīnā bija ierakusies kā kurmis alā, jo pati izdomāja, ka viņai ir kādam jāpierāda sava varēšana tikt vienai galā ar visu. Gribot radīt iespaidu kā par supersievieti, viņa vairākkārt atraidīja gan vecāku, gan māsas piedāvājumus palīdzēt un tā mocīja sevi un apvainoja tuvos cilvēkus, kuri no sirds gribēja palīdzēt, lai atvieglotu viņas ikdienu.

– Es padomāšu!– Laura apsolīja māsai.

– Tā fotosesija un intervija gan bija labais pārsteigums!– Lana atzina. – Vanessa tajās bildēs ir tik burvīga! Jauki, ka viņa mums ir!– Lauras māsa turpināja jūsmot.

Un Laura nevarēja nepiekrist. Fotogrāfijas bija izcilas un arī to, jaukiem un skaistiem mirkļiem piepildīto dienu ārpus mājas, Laura tik drīz neaizmirsīs. Tie bija viņas un Vanessas mazie svētki. Laura bija neizsakāmi pateicīga direktorei par sagādāto pārsteigumu, lai gan zināja, kāpēc to ir saņēmusi.

– Iebrauksim benzīntankā, mašīnai beidzies logu šķidrums,– paziņoja Lana. – Tad gan es jūs vairāk nekavēšu, bet apsoli, ka rīt es drīkstēšu tev kaut ko palīdzēt?

– Tā jau ir šantāža, mās!– smējās Laura.

Dalīties.

Atstāt Ziņu