Stāstu žanrs SievietesPasaules grāmatu klubiņā pēdējos gados ir bijis visai iecienīts, tāpēc nolēmām atkal tam pievērsties vasaras izskaņā. Šoreiz uzmanības centrā – Vlada Spāres stāstu krājums “Gājiens ar klibo zirdziņu”.
Pārlūkojam: stāsti
Rudens sākums. Pirmdienas vakars. “Fazendas” mājīgā atmosfēra. Mēs tiekamies ar rakstnieci Lauru Vinogradovu. Meiteni no laukiem – no Popes. Viņa ir vienkārša, jauka, atklāta. Viņa neraksta tad, ja nav, ko teikt. Viņa rūpīgi iedziļinās materiālā, kas nepieciešams grāmatas tapšanai.
Pirms nepilniem diviem gadiem izlasījām talantīgās Daces Vīgantes pirmo stāstu krājumu “Ledus apelsīns”. Šopavasar lasījām autores otro krājumu “Tad redzēs” un nolēmām uz sarunu aicināt arī pašu Daci.
Piekrītu Kristīnes Balodes vārdiem, kas atrodami uz grāmatas “Svētlaimes medniece” aizmugurējā vāka, – šis darbs apliecina kaislīgu esību un ievelk jutekliskā līdzpārdzīvojumā. Bet tas arī ir viss pozitīvais, ko es par šo Ievas Sīmanes erotisko romānu varu pateikt.
Ieva Sīmane uzmirdzēja pie Latvijas literatūras debesīm visu mīlētāju dienā, izdodot savu pirmo erotisko stāstu krājumu ”Svētlaimes medniece”. Viņas stāsti, kā pati saka, ir romantiskas pasakas pieaugušajiem ar nelielu realitātes piedevu. Un tā tos arī vajag uztvert.
Janas Egles stāstu varoņi ilgi dzīvo lasītāja prātā un sirdī,- teikts stātu krājuma “Gaismā” anotācijā. Viņa pieskaras un raksta par cilvēka dabu, par instinktiem un zemapziņas dzīlēm.
Dace Vīgante jau kopš bērnības bija vēlējusies kļūt par rakstnieci, tomēr savam aicinājumam ļāvusies vien salīdzinoši nesen. 2016.gadā izdots viņas pirmais stāstu krājums “Ledus apelsīns”, kas uzreiz izvirzīts Literatūras gada balvai nominācijā “Spilgtākā debija”.
Pēc ilgākas uzkavēšanās Eiropā un mūsdienu literatūras lasīšanas, janvārī ar grāmatu klubiņu devāmies uz Ameriku un atgriezāmies pie klasikas.
Es nezinu, vai tā bija sala, kas atvērās man, vai arī es atvēros salai, taču stāsti par putniem un cilvēkiem nāca pie manis cits pēc cita,- tā D.Rukšāne.
Nāca marts, citu nīstā, citu gaidītā Sieviešu diena, un laikam jau vārdiņš „feminisms” bija tas, kas ietekmēja izvēli lasīt šo stāstu krājumu.