Skaists mirklis- bildinājums… viņa atceras to TĀ, bet viņš saka- nē, bija ŠITĀ. Kas tad te notiek? Kāpēc vienas un tās pašas lietas un notikumus mēs uztveram tik dažādi un atšķirīgi?
“Devos uz nākamo pārbaudi, kur man veica biopsiju, un vēl pēc nedēļas man jau paziņoja, ka man esot CIN 2 vieglā formā. Visa sāku trīcēt!”- Evijas vēstule, iesūtīta akcijas “Pastāsti un izglāb citu sieviešu dzīvību” ietvaros.
“Kopš piedzima bērns, jūtos vientuļa, vīrs pastāvīgi ir darbā. Ir sajūta, ka līdz ko ielogojos spēlē, visi kreņķi paliek kaut kur citur,” – izrādās geimeri ir arī ģimenes cilvēki. Ko saka līdzcilvēki un speciāliste?