Vārda dienu svin: Evija, Raita, Jogita

Grāmata, kas prasa uzmanību. Umurkumurs jeb Ardievas feminismam

Pinterest LinkedIn Tumblr +

āca marts, citu nīstā un citu gaidītā Sieviešu diena, un laikam jau vārdiņš „feminisms” bija tas, kas ietekmēja mūsu izvēli lasīt Ilzes Jansones stāstu krājumu „Umurkumurs jeb Ardievas feminismam”. No papļāpāšanas un pārdomām par tēmu “feminisms”, tas izvērtās par īstu „prāta piedzīvojumu”, kas brīžiem ieintriģēja, bet ļoti bieži arī izaicināja un kaitināja.

Kā par grāmatas tēmu teikusi pati autore, „ikviena labi domāta ideja, nonākot radikāļu rokās, transformējas savā pretmetā. Feminisms un jo īpaši feminisma teoloģija šai ziņā nav nekāds izņēmums – laika gaitā dažādi tā virzieni ir radikalizējušies tiktāl, ka tā vietā, lai cīnītos par savu sākotnējo pamatnostādni – aizstāvēt apspiestās grupas –, tas kļuvis par radikālu ideoloģiju, par apspiedēju. Tāpēc man ardievas feminismam nozīmē mēģinājumu atteikties no jebkādas ideoloģijas un koncentrēties uz indivīdu kā “personiski eksistenciālu”, nevis sociālu vienību. Jautājums par to, vai indivīds spēj atteikties no jebkādas ideoloģijas, paliek atvērts, turpretī “ardievu” veidi variējas bezgalīgi.”

Lūk, kāds viedoklis par grāmatu izkristalizējās mums, grāmatu klubiņa dalībniecēm:

Līga F.: sarežģīti, neatstāstāmi, mazliet šokējoši, bet interesanti
Grāmata nav baudāma steigā vai pa ceļam. Tā prasa uzmanību tik ļoti, ka pat mazliet nogurdina. Sarežģīti, neatstāstāmi, mazliet šokējoši, bet interesanti. Varoņu sajūtas ir skumīgas, smaržo pēc kafijas un cigarešu dūmiem. Sajūtām ir cēlonis, kuru notvert var tad, ja esi vērīgs un atvērts, tomēr arī tad – ne vienmēr tas izdodas. Stāstu sižeti nav kādā mērā pārspīlēti vai provokatīvi, bet tajos ir kaut kas dvēseliski nestabils, un tāpēc man patika.

Inese: teksts ir pārlieku komplicēts
Ilzes Jansones stāstu krājums „Umurkumurs jeb Ardievas feminismam” ietver 9 darbus, kuriem raksturīgs ļoti savdabīgs stils – piesātināts ar metaforām, slēptiem simboliem un alūzijām. Stāsti ir netradicionāli risināti, jo tajos zemteksts prevalē pār sižetu un varoņu attiecībām. Autorei ir bijis svarīgi atklāt cilvēka emocionālo pasauli, pārdomas, dzīves jēgas meklējumus, nevis virzīt savus varoņus cauri kādu konkrētu notikumu labirintam.
Kopumā, pēc manām domām, teksts ir pārlieku komplicēts, tas neļauj lasītājam baudīt lasītprieku. Pēc izlasīšanas nekas nepaliek atmiņā, tikai depresīva kopnoskaņa. Neizprotams arī krājuma dubultnosaukums, kuram pamatojumu tekstos es sameklēt nepratu, nepalīdzēja arī katram stāstam piemeklētais moto. Vislabāk man patika stāsts „Vakariņas ar brieža smadzenēm”, jo tajā restorāna vakariņu ietvaros bija atklātas sarežģītās viena pāra attiecības un izmantota frāze, kas labi raksturo visus Jansones varoņus: „Mēs neesam laimes bērni.”

Līga O.: tā nebija „ātrā lasāmviela”
Šobrīd jau jāsaka, ka lasīt šo darbu bija liels izaicinājums. Izaicinājums bija valoda, kas, jāsaka, ka bija piņķerīga, bagāta ar dāžadiem svešvārdiem, filozofijas, reliģijas un psiholoģijas jēdzieniem. Kā smejoties spriedām klubiņa tikšanās reizē, dažu stāstu pilnvērtīgi bija iespējams lasīt vien tad, ja blakus bija skaidrojošā vārdnīca vai vismaz māte google, kurai pajautāt, kas ir Kālī u.c. pieminētie jēdzieni un personāži. Jā, tā nekādā ziņā nebija „ātrā lasāmviela”, tomēr nevaru arī teikt, ka bija galīgi neinteresanti. Tas vienkārši bija izaicinājums smadzenēm!

Lienīte: īsts „prāta piedzīvojums”
Ilzes Jansones stāstu krājums „Umurkumurs jeb Ardievas feminismam” man bija īsts „prāta piedzīvojums”, jo stāstus nācās pārlasīt vairākkārt, ik reizes atrodot kaut ko jaunu, pat gluži pretēju iepriekš saprastajam. Palīdzēja katra stāsta moto, kas papildināja stāstos ietverto ideju.
Autore apskata tādus pretmetus kā vīrišķais – sievišķais, tumsa – gaisma, kuri viens otru papildina, veidojot vienotu veselumu. Tā stāstā „Vakariņas ar brieža smadzenēm”, galvenā varone ir tumsas sieviete, bet tumsā rodas arī dzīvība.
Grāmatas galvenie varoņi spēj novērot, analizēt un izprast savu rīcību, bet tomēr neļauj kļūt laimīgiem.

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu