Savulaik vairāki kritiķi ir nopēluši Džona Steinbeka noveli “Par pelēm un cilvēkiem” gan par vulgāro valodu, gan par rasismu un pat par eitanāzijas popularizēšanu. Un tomēr tieši par šo darbu viņam piešķīra Pulicera prēmiju.
Pirmssvētku noskaņās šoreiz nolēmām lasīt darbu, pēc kura motīviem uzņemta daudzu sieviešu tik iemīļotā filma “Brokastis “Tifānijā””.
Grāmatu klubiņa pastāvēšanas laikā vairākkārt esam “paviesojušās” Amerikā, iepazīstot dažādus tās apvidus, laikus un sabiedrības. Lī Hārperas romāns “Kas nogalina lakstīgalu”, kas ļauj iepazīt kādas Amerikas mazpilsētas dzīvi 20. gadsimta 30. gados un līdz kaulam izjust netaisnību, kāda savulaik pastāvēja starp baltajiem un melnādainajiem, arī bija mūsu lasāmsarakstā.
Lai arī vidusskola mums jau kādus gadus kā aiz muguras, tomēr skolas gadus atceramies mēs visi. Varbūt tie nebija gluži tādi kā Amerikā deviņdesmitajos, bet varbūt sajūtās kaut kur diezgan līdzīgi… Lūkojām to noskaidrot.
Pēc 20. gs. trīsdesmito gadu bohēmiskās Rīgas mākslinieku dzīves iepazīšanas Anšlava Eglīša romānā “Homo Novus” ar grāmatu klubiņa dalībniecēm uz brīdi pārcēlāmies uz Veco Ņujorku.
Aprīlī mūsu lasīšanas ekspresis atkal “piestāja” Amerikā. Šoreiz, lai iepazītu ražīgā detektīvromānu autora Ērla Stenlija Gārdnera daiļradi.
Pēc ilgākas uzkavēšanās Eiropā un mūsdienu literatūras lasīšanas, janvārī ar grāmatu klubiņu devāmies uz Ameriku un atgriezāmies pie klasikas.
Stāsti par Amerikas sabiedrību laikā, kad viegli bija kļūt bagātam un tikpat viegli bija sevi pazaudēt, jo izdomātā dzīve nesniedz laimi.
Vonnegūts tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem XX gadsimta amerikāņu rakstniekiem. Vai grāmatu klubiņa dalībnieces domā līdzīgi?
Šis romāns ir izdots 1973.gadā un ir rakstnieka ironiska dāvana sev pašam piecdesmitajā dzimšanas dienā.