Romāna anotācija uzrakstīta tik daudzsološi, ka nekas cits neatliek, kā pārliecināties par tās patiesumu pašām. Domāts – darīts! Te arī īsas pārdomas par lasīto.
Krievijā dzimušais, vēlāk uz Amerikas Savienotajām Valstīm emigrējušais rakstnieks Vladimirs Nabokovs daudziem asociējas ar romānu “Lolita”, tomēr viņa daiļradē ir arī citi, ne mazāk spēcīgi darbi.
Vēl pirms visas šīs ķezas ar jauno vīrusu grāmatu klubiņā ļāvāmies slavenās angļu rakstnieces Džeinas Ostinas romānu vilinājumam.
Grāmtmīļiem ir visai raksturīgi salīdzināt, kas ir veiksmīgāka – grāmata vai pēc tās motīviem uzņemtā filma. Līdzšinējā pieredze rāda, ka teju 99% gadījumu balsojums ir par labu grāmatām. Kā bija ar mūsu decembra lasāmvielu – Agneses Zaperes garstāstu “Cīrulīši”, pēc kura motīviem uzņemta Vara Braslas filma “Ziemassvētku jampadracis”?
Šis darbs piesaista arī ar to, ka pats Lampedūza vairākus mūža gadus ir pavadījis Latvijā, Stāmerienas muižā. Bijis precējies ar tās īpašnieci baronesi Aleksandru fon Volfu, kas skatāma salīdzinoši nesen, 2018.gadā, uzņemtajā dokumentālajā filmā „Geparda dzimšana”.
Ikreizi grāmatu klubiņā noorganizējot tikšanos ar kādu no pašmāju autoriem, izmantojam izdevību pajautāt, ko tad viņi paši lasa. Šoreiz Lauras Vinogradovas ieteiktais franču romāns “Meklējot Bodžanglu”.
Rudens sākums. Pirmdienas vakars. “Fazendas” mājīgā atmosfēra. Mēs tiekamies ar rakstnieci Lauru Vinogradovu. Meiteni no laukiem – no Popes. Viņa ir vienkārša, jauka, atklāta. Viņa neraksta tad, ja nav, ko teikt. Viņa rūpīgi iedziļinās materiālā, kas nepieciešams grāmatas tapšanai.
Gaidot septembri, kad bērniem atkal būs jāatgriežas skolas solos un, kā ierasts, Latvijā tiks atzīmētas Dzejas dienas, grāmatu klubiņā pievērsāmies Ineses Zanderes daiļrades iepazīšanai.
Regīna Ezera tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām XX gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autorēm, taču lasītāju vidū bieži vien ir vērojamas divas galējības – viņas darbi vai nu patīk, vai neuzrunā nemaz. Lūkojām skatīt, kā būs ar mūsu grāmatu klubiņa dāmām!
Pirms nepilniem diviem gadiem izlasījām talantīgās Daces Vīgantes pirmo stāstu krājumu “Ledus apelsīns”. Šopavasar lasījām autores otro krājumu “Tad redzēs” un nolēmām uz sarunu aicināt arī pašu Daci.