Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Vērtējam Regīnas Ezeras romānus ‘Varmācība’ un ‘Nodevība’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Regīna Ezera tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām XX gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autorēm, taču lasītāju vidū bieži vien ir vērojamas divas galējības – viņas darbi vai nu patīk, vai neuzrunā nemaz. Lūkojām skatīt, kā būs ar mūsu grāmatu klubiņa dāmām!

Inese: par daudz smaguma; man tuvāki ir viņas tā saucamie zooloģiskie stāsti
Regīna Ezera savu tetraloģiju “Pati ar savu vēju” tā arī nepabeidza. Publicēti tikai pirmie divi darbi “Varmācība” un “Nodevība”. Kā atklāj biogrāfiskajā pētījumā Nora Ikstena, vēl bija iecerēta “Esamība” un “Nolemtība”.

N. Ikstenas “Esamība ar Regīnu” veidota tikpat grūti definējamā žanrā kā paši R. Ezeras tetraloģijas darbi. Tomēr šoreiz par prozaiķi man bija vieglāk lasīt nekā izlasīt pašus autores darbus. Prologs veidots kā astoņas atkāpes “Īsi par to…”, romāns “Varmācība” sastāv no sešām daļām, kas nosauktas kā atkāpes par kaut ko (troksni, laiku, noslēpumu u. tml.), romāns “Nodevība” sarakstīts vēstuļu un dienasgrāmatas fragmentu formā. Un kopumā abos tetraloģijas darbos galvenās varones nav tēlotās sievietes – Elīza, kas glabā smagu noslēpumu, vai Irēna, kas ir iesācēja literāte –, bet gan autore, kas sarunājas ar mums pirmās personas formā. To mums pasaka priekšā pati R. Ezera: “(..) “es” persona (kura tur visu laiku jauksies un darbosies) reizē būšu es pati un reizē būs mana liriskā varone (tāpēc tie, kas gribēs izdarīt kādus secinājums par autores personisko dzīvi, vismaz par piecdesmit procentiem kļūdīsies).”

Varētu vispārināt, ka galvenā varone visos šais darbos ir sieviete, kurai nav lemts viegls liktenis, kura ir radoša un piepilda arī savu sievišķo sūtību, laižot pasaulē pēcnācējus. Sieviete, kurai lemts piedzīvot sava bērna nāvi, mīļotā nodevību, cīņu par eksistenci. N. Ikstenai, rakstot par slaveno prozaiķi, tas, manuprāt, izdevies ar vieglumu, savukārt abos R. Ezeras romānos ir par daudz smaguma. Man tuvāki ir viņas tā saucamie zooloģiskie stāsti, piemēram, krājumā “Slazds”, jo tajos labi atklāts cilvēku un dzīvnieku psiholoģisms savdabīgās paralēlēs.

Lienīte: tie ir darbi par cilvēka eksistences meklējumiem, par gribas brīvību
Regīnas Ezeras romāni  “Varmācība” un “Nodevība” ir  esejas par literatūru, par to, kā uzrakstīt romānu un kāpēc tas ne vienmēr izdodas. Tie ir arī darbi par cilvēka eksistences meklējumiem, viņa attiecībām ar dzīvi, nāvi, par gribas brīvību.

Romāna “Varmācība” galvenā varone Elīza atklāj autorei sava mūža lielāko noslēpumu, kā viņa slēpusi savu dēlu Ēriku, kurš ticis apsūdzēts par izvarošanu, un pēc dēla pašnāvības aprakusi viņu mežā. Romānam cauri vijas Elīzas vainas sajūta par dēla noziegumu un savas audzināšanas sekām.

Romāns “Nodevība” sastāv no autores vēstulēm Irēnai un viņas dienasgrāmatas pierakstiem. Darbā aprakstīti mēneši, kad autore māca Irēnai rakstīt romānu. Tas ir darbs par rakstnieces daiļrades un dzīves prozas sarežģītajām attiecībā. Regīna uzskaita dienas, kad spiesta nodoties ikdienas darbiem.  Jaunā literāte Irēna, kura cenšas atrast zelta vidusceļu starp rakstniecību un ģimenes dzīvi, kuru vajā likstas ar neiznēsātiem bērniem un kuru skolo autore, visticamāk, ir Regīna pati. Viņas maldu, šaubu, izziņas un izvēles ceļš.

Pēc šo darbu izlasīšanas radās vēlme izlasīt Regīnas Ezeras romānu “Zemdegas”, kurš publicēts 1977.gadā. “Zemdegas” ir fantasmagorija, kur darbība notiek vien autores iztēlē. Romāns iesākas ar to, ka autore piedzīvo savu nāvi, “redz eju caur arku uz debesu valstību”. Debesu valstībā viņa satiek savus paziņas no mazpilsētas Mūrgales un uztraucas, ka viņi ir miruši, bet romāna beigās autore pamostas no nemaņas un saprot, ka visi ir sveiki un veseli. Romāns piesātināts ar cilvēciskām kaislībām un smalki izstrādātiem varoņu raksturojumiem, kas apliecina rakstnieces labās novērošanas spējas.

Visos darbos sajūtama autores pašironija – prasme pasmieties par sevi, kā gadījumā ar Martu Apmani – darbinieci no literatūras muzeja, kura pieprasa no rakstnieces nepublicētus dokumentus un kaut ko personisku un intīmu – “Nākamo reizi piesolīšu, ka iešu slimnīcā, likšu izgriezt aklo zarnu un tad to, iekonservētu spirtā, piedāvāšu muzejam. Būs gan intīmi, gan personiski, gan gluži dokumentāli”.

Romāns “Zemdegas” iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu