audziem Ziemassvētki ir teju vienīgais laiks gadā, kad tiek ēsti pelēkie zirņi. Arī man pašai, lai arī ļoti garšo pākšaugi, tieši pelēkie zirņi šķiet diezgan pasmags ēdiens. Pāršķirstos Raimonda Zommera jauno pavārgrāmatu „Mūsdienu latviskā garša” mani patiesi uzrunāja piedāvātā uzkodu ideja: zirņu bumbas ar bekonu, sīpoliem, gailenēm un tecinātu krējumu (32.lpp.).
Nolēmu vēl pirms svētkiem pamēģināt pagatavot, lai saprastu, vai svētkos varu ar tādu cienāt savus ģimenes locekļus. Ņemot vērā, ka gaileņu un kaņepju pulvera man nebija, atļāvos nedaudz pavariēt. Un sanāca man nevis uzkoda, bet īsts pamatēdiens. Turklāt ļoti garšīgs, kas, pat tiem, kam pelēkie zirņi nav top produktu sarakstā, lika teikt, ka šādi noteikti pelēkos zirņus varētu ēst biežāk! Laikam jau kārtējais pierādījums, ka forma maina garšu.
Iesaku pamēģināt arī tev gan šo, gan oriģinālo Raimonda Zommera versiju!
Nepieciešams:
250 g pelēko zirņu
1 ēd.k. sviesta
1 sīpols
3-4 cauraugušas gaļas šķēles vai speķis
rīvmaize
eļļa vai sviests cepšanai
sāls, pipari, svaigas dilles
Pagatavošana:
Zirņus aplej ar aukstu ūdeni un uz 12 stundām noliku mērcēties. Tad noskalo un liek katlā vārīties. Kad zirņi jau praktiski mīksti, pievieno nedaudz sāls (pēc garšas, turklāt ņemot vērā to, cik sāļa būs gaļa). Kamēr novārītie zirņi vēl silti, ber tos bļodā vai blenderī un sablendē ne gluži līdz pastētes konsistencei. Lai masa nebūtu tik sausa, pievieno sviestu un var pieliet arī nedaudz 50-100g novārīta ūdens. No iegūtās masas sāk veidot nelielas zirņu piciņas. Tās apviļā rīvmaizē un liek uz uzkarsētas pannas nedaudz apgrauzdēties. Tikmēr uz citas pannas apcep ripiņās vai puslokos sagrieztus sīpolus un strēmelītēs sagrieztu gaļu. Tad viss gatavs, dziļajā šķīvī kārto zirņu pikas un pasniedz kopā ar apceptajiem sīpoliem un gaļu.
2 komentāru
tos sīpolus gan nevajag ,un ja pelēkos zirņus ēd pusdienās ,un pēc tam ir krietna pastaiga -tad viss labi sagremojas ,nu protams uz nakti ēst zirņus gan nevajag
Man neturējās kopā uz pannas. Viss sagāja putrā