Atkārtoti izdots brīnišķīgais, romantiskais Odrijas Nifenegeres romāns “Laika ceļotāja sieva”. Šī ir caurcaurēm neparasta grāmata: mīlestības stāsts, spriedzes romāns, mazliet neuzbāzīgas fantastikas, kam piemesta vēl krietna šķipsna asprātīgu dialogu.
Romāna galvenie varoņi ir Henrijs un Klāra, bibliotekārs un māksliniece. It kā nepretenciozs pārītis, vai ne? Taču Henrijs ir ārkārtīgi netipisks bibliotekārs, viņš ir tāds… grēcīgs, glīts un neizprotams, viņam ir bijušas daudzas sievietes, viņš mēdz ierasties no nez kurienes ar pārsistu lūpu un asiņojošiem pirkstu kauliņiem, viņš prot atmūķēt atslēgas un… neizpētītas ģenētiskas saslimšanas iespaidā nekontrolējami ceļo laikā. Vienā no šiem ceļojumiem viņš sastop Klāru. Pirmajā tikšanās reizē Klārai ir seši, bet Henrijam – trīsdesmit seši gadi. Viņu pēdējā tikšanās reizē Klāra ir sirmgalve, bet Henrijam vēl joprojām ir tikai…
Kad Henrijs un Klāra sastopas reālajā dzīvē, viņai ir divdesmit, bet viņam – divdesmit astoņi gadi.
Debijas romāns “Laika ceļotāja sieva” Odrijai Nifenegerei atnesa pasaules slavu. Kopš iznākšanas 2003. gadā gan ASV, gan citās valstīs grāmata atkārtoti izdota vairākas reizes, izpelnoties diametrāli pretējus lasītāju vērtējumus – viena daļa goodreads.com lasītāju apgalvo, ka šis ir visskaistākais mūsdienu mīlasstāsts, bet otra no sirds cīnās pretī, turoties pie pārliecības, ka mīlestības romānā neiederas zinātniskā fantastika. Vienisprātis abas puses ir tikai par to, ka lasīt šo darbu bijis ļoti interesanti.
Pati autore Henrija ceļošanu laikā pasniedz drīzāk kā mākslinieciskas izteiksmes līdzekli, uzskatot, ka tādējādi tiek gūts jauns skatpunkts uz mīlētāju vēlmi kļūt par vienotu veselumu, vienlaikus nezaudējot savu “es”, ceļošana laikā un abu varoņu attieksme pret to ļauj arī no jauna palūkoties uz tādām klasiskajā literatūrā aprakstītām mīlētājām kā Pēnelope vai Solveiga. Henrija ceļošana laikā kā ģenētiska predestinācija pilnā mērā atklāj Klāras sievišķo būtību – taču rakstniecei ar savu darbu ir izdevies lieliski noturēt līdzsvaru virs visu šo iespējamību un teoriju mutuļojošā bezdibeņa. “Laika ceļotāja sieva” ir viss iepriekš minētais, bet vienlaikus arī spirgts, dzīvi un mīlestību atkal no jauna apliecinošs romantisks romāns ar vairākām pievienotajām vērtībām.
Paralēli galvenajiem varoņiem darbojas viņu draugi – mūžīgais revolucionārs Gomess un viņa nevaldāmā sieva Čerise, Klāras labākā draudzene, Henrija tēvs, Klāras ģimene, Henrija kolēģi. Katram atvēlēts spilgts raksturiņš un savdabīgi likteņvaibsti, uz viņu fona vēl kolorītāk izceļot galveno varoņu patiesi iespaidīgo mīlasstāstu.
No angļu valodas tulkojusi Liana Blumberga.