Tovakar, kad beidzu lasīt “Tarakānus” aiz loga zibeņoja. Piegāju pie loga un man šķita, ka redzu pa ielu aizsoļojam Hariju Holu – skarbu, brutālu, arogantu, bet tajā pašā laikā tik sasodīti ievainojamu, vientuļu un iekšējo velnu mocītu.
Grāmatu blogs sienakaudze.lv iesaka divus romantiskus dāmu romānus, kuri varētu būt piemēroti šai vasarai un atvaļinājuma baudīšanai.
Lasītāju viedokļi par grāmatu ir galēji atšķirīgi. Patiesības labad jāsaka, ka esmu lasījusi tikai pozitīvās atsauksmes. Labprāt uzklausītu arī tos, kam nepatika.
Nav daudz tādu grāmatu, ko gribētu pārlasīt, šī tāda IR. No tās strāvo tāds kā viedums, mudinājums noticēt sev un brīnumam.
Grāmatas autores nebaidās pasmieties par sevi un stereotipiem, kas apvij parīzietes tēlu. Viņas ļauj ieraudzīt īstu parīzieti visā tās krāšņumā – kailumā.
Lai gan romāns sākas ar briesmīgu notikumu – brīdi, kad četrpadsmit gadus vecā Sjūzija Salmona kļūst par noziedznieka upuri –, tas nav šausmu stāsts.
Ilze Vazdika ir daļa no stipras, talantīgas un draudzīgas aktieru ģimenes un arī krāšņs zieds Dailes teātra talantu dārzā.
Lasītājs ar aizturētu elpu sekos līdzi puiša gaitām, jo katrs šajā varonī saskatīs arī kādu drusciņu sevis. Piedzīvojumi vīsies cits aiz cita.
Franču mātes neuzskata, ka labiem vecākiem nemitīgi jābūt bērnu rīcībā un jājūtas vainīgiem, ja viņiem ir arī savas intereses un vajadzības.
Darbība risinās labi pazīstamā vidē–mūsdienu Rīgā – taču šo vidi svešādu un intriģējošu padara trāpīgais, detaļām bagātais mākslinieku aprindu raksturojums.