Ziemeļvalstu autoru kriminālromānu popularitāte pasaulē, šķiet, ir sasniegusi apogeju – sākot ar Stīga Lārsona (Stieg Larsson) “Millenium” triloģiju, turpinot ar Jusi Adlera-Olsena (Jussi Adler-Olsen) “Sieviete būrī” un citiem romāniem, kuri arī pašlaik tiek tulkoti latviešu valodā, un, protams, Jū Nesbē (Jo Nesbø) slaveno romānu sēriju par Hariju Holu.
Ja Harijs Hols, ar intuīciju, asu prātu un nesamierināmi ērcīgu sirdsapziņu apveltītais Oslo Kriminālpolicijas detektīvs, būtu tikai pozitīvais varonis, iespējams, Jū Nesbē jau sen būtu atmetis rakstīšanai ar roku vai arī viņa lasītājiem būtu apnicis lasīt šos romānus. Taču Jū Nesbē radītajam Harijam Holam laimīgā kārtā piemīt viena liela un daudzas mazākas vājības, to skaitā arī diezgan paštaisna daba. Hols ir tāds pats labais/sliktais varonis kā doktors Hauss slavenajā slimnīcu seriālā. Hols mēdz iedzert un nonākt “cilvēka cieņu pazemojošā stāvoklī”, mēdz kļūt rupjš un nesavaldīgs arī skaidrā prātā, mēdz būt maigi mīlošs, un galvenais – Harijs Hols ir un paliek visspējīgākais izmeklētājs Oslo Kriminālpolicijā. Šāds labo un slikto cilvēcisko īpašību kokteilis Hariju Holu (un, protams, arī viņa radītāju Jū Nesbē) padarījis mīlētu un slavenu nu jau tālu pāri dzimtās Norvēģijas robežām – visas Harija Hola sērijas grāmatas tiek lasītas un tulkotas aizvien vairāk.
Jū Nesbē tiecas izprast un parādīt, nevis vērtēt. “Kas ir ļaunums? Mūsdienās vikingu laika karotājs, kuru uzskatīja par varoni, tiktu nosaukts par psihopātu. Dažādos laikos un kultūrās tiek akceptēti dažādi uzvedības modeļi un noziegumi tiek vērtēti pēc dažādām mērauklām. Nekad nevar justies drošs, ka, pētot noziedznieka prātu, tiks atrasta ļaunuma sakne. Tas ir ļoti sarežģīti. Ļaunums ir pasīvs, to raksturo labā, empātijas, izpratnes neesamība,” kādā no intervijām izsakās autors.
Ar katru jaunu romānu Jū Nesbē noslīpē savu rakstnieka meistarību, savukārt lasītājam šie autora prāta radītie rēbusi un labirinti kļūst arvien saistošāki, vienlaikus jūtot līdzi galvenajam varonim un neklātienē izbaudot viņa brīžiem baiso pieredzi. Vēl jāatzīmē, ka J. Nesbē ir autors, kas neaizraujas ar biedējošām detaļām, atainojot slepkavības. Viņš šausmas atstāj lasītāja iztēlei – tāpēc iesakāms tiem, kam patīk Alfreda Hičkoka filmas, nevis, piemēram, “Zāģis 2”.
Ziemā iznākušais Jū Nesbē romāns “Atriebes dieviete” bija pirmais no norvēģu valodas latviski tulkotais J. Nesbē darbs, tādējādi iepriecinot detektīvromānu cienītājus ar šābrīža lieliskākā norvēģu kriminālžanra rakstnieka romānu ciklu. Tikko tam latviski pievienojies arī romāns “Sātana zvaigzne”, kurā Harijam Holam atkal jāspēkojas ar Tomu Voleru, kolēģi, kuru Harijs jau izsenis tur aizdomās par dubultu spēli. Viņiem abiem kopā jāizmeklē vairākas savstarpēji saistītas slepkavības, kuras veic līdz šim nezināms maniaks – viņa “paraksts” ir dimanta piecstaru zvaigzne, kas tiek atstāta pie katra no upuriem. Kas nogalina sievietes, atstājot tik vērtīgu lietisko pierādījumu? Vai tiešām slepkava vēlas tikai izklaidēties? Harija intuīcija šoreiz klusē, slepkava turpina nogalināt, bet Toms Volers izsaka Harijam neparastu priekšlikumu…
No norvēģu valodas tulkojusi Inga Bērziņa. Darbs publicēts ar NORLA atbalstu.
