Vai Stīvena Kinga “Strēlnieks” spēja pārliecināt skeptiskākās grāmatu klubiņa dalībnieces par fantāzijas un šausmu žanra vienreizīgumu?
Pārlūkojam: Grāmatu klubiņš
k gadu, gaidot Ziemassvētkus, grāmatu klubiņā izvēlamies lasīt kādu tematisku Ziemassvētku laika daiļdarbu, vai arī lasām kaut ko pavisam vieglu – pasakas. Šajā gadā mūsu izvēle…
Rudenīgi tumšie vakari šķita īsti piemēroti, lai izdzīvotu kādas dzimtas „vasaras stāstus” un izbaudītu saulainās Krimas aprakstus.
Grāmatu klubiņā lasām Jāņa Lejiņa romānu “Kamera obskura”, kas vēsta par ļoti sarežģītu periodu Latvijas vēsturē – par laika posmu no 1904. līdz 1946.gadam.
Vasaras izskaņā nolēmām (pār)lasīt pasaulslavenā kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa vienu no izcilākajiem literārajiem darbiem.
Grāmatu klubiņa šīs vasaras piedzīvojums bija ekskursija uz Kuldīgu un tikšanās ar rakstnieci Daci Priedi.
Šo darbu var dēvēt par pirmo postmoderno romānu latviešu literatūrā, tāpēc vien jau ir vērts ar to iepazīties, turklāt – tas ir patiešām labs, mums patika!
Ļoti sirdsgudra, cilvēcisku vērtību pildīta grāmata, tā var raksturot zviedru ārsta Aksela Muntes romānu “Stāsts par Sanmikelu”.
Viedokļi par grāmatu starp mums- klubiņa dalībniecēm- atšķīrās. Bet tieši tas ir interesantākais- cik lasītāju, tik sajūtu un viedokļu.
Vai 21.gadsimta lasītājs kaut ko var gūt no 18.gadsimtā tapuša darba? Vai spējam just līdzi tā laika varoņu dzīvēm? Kādas pārdomas mums atstāja Vertera ciešanas?