Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna

Iepazīstam ‘šausmu karaļa’ Stīvena Kinga daiļradi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

zvēloties janvāra lasāmvielu secinājām, ka šausmu literatūras piekritēji Stīvena Kinga darbus „apēd” vienā rāvienā tiklīdz tie parādās grāmtnīcās, pārējie – visbiežāk dzirdējuši viņa vārdu, redzējuši kādu no filmām, kas tapusi pēc viņa darbu motīviem, bet līdz lasīšanai tā arī nav tikuši. Tā kā mūsu pulciņā bija gan vieni, gan otri – nolēmām kopā iepazīt šo autoru un šo literatūras žanru.

Inese: izsmalcināts psiholoģisma, misticisma, vesterna un fantāzijas kokteilis
Atceroties redzētās mākslas filmas, kas uzņemtas pēc amerikāņa Stīvena Kinga romāniem, „Zaļā jūdze” un „Mizerija”, gribas nepiekrist iesaukai „šausmu karalis”, kas tiek attiecināta uz šo autoru. Jā, skatītāju pārņem diezgan šausminošas izjūtas, taču tās nav tādas „klasiskās šausmas” kā, piemēram, filma „Šausmas Gobu ielā”. Kinga darbi ietekmē lasītāju daudz izsmalcinātāk, un es uzsvērtu divas pazīmes: psiholoģismu un misticismu.

Romānā „Strēlnieks” viss ir vēl daudzslāņaināk, jo psiholoģismam un misticismam pievienojas vesterna un fantāzijas stils. Pats autors 2003. gadā pārstrādātā romāna priekšvārdā atzīstas, ka iedvesmu darbam smēlies gan filmā ar Klinta Īstvuda piedalīšanos, gan leģendārajā Tolkīna „Gredzenu pavēlniekā”. Patiesībā ir sarakstīts astoņu romānu cikls „Tumšais tornis”, un „Strēlnieks” ir pats pirmais šī cikla romāns. Diemžēl latviski pārējās 7 daļas vēl nav iztulkotas.

Es saku „diemžēl”, jo ļoti labprāt izlasītu par mērķtiecīgā strēlnieka Rolanda turpmākajiem piedzīvojumiem, tiecoties sasniegt mistisku Tumšo torni, kas varētu sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem. Viens no tiem man būtu: kas noticis ar pasauli – to pasauli, kurā dzīvojam šobrīd mēs. Romānā par to atceras vien kāds zēns Džeiks, kura dvēseli noslēpumainais vīrietis melnā ir atsūtījis uz tuksnesi, lai tā satiktu Rolandu. Pārējie izfantazētās pasaules iemītnieki ir diezgan atbaidoši: no miroņiem uzceltais Norts, resnā sludinātāja Pitstone, zaļi un punaini mutanti. Un lielāko daļu no tiem strēlnieks ar apskaužamu, tikai filmās redzētu šaušanas veiklību nogalina, citādi tiktu nogalināts pats.

Caurviju motīvs šim romānam ir teiciens: „Pasaule ir pavirzījusies tālāk.” Lasītājam par to nav nekādu šaubu, jo mums ierastās realitātes vairs nav, taču arī strēlnieka Rolanda valsts jau ir gājusi bojā – viņš ir pēdējais tās pārstāvis. „Tornis. Kaut kur priekšā tas viņu gaida – Laika centrs, Plašuma centrs.” Laika centrā visas realitātes un dažādās dimensijas varētu satikties. Arī es ar Rolandu. Laiks doties ceļā!

 

Iveta: novērtēju lielisko valodu un trāpīgos aprakstus
Stīvena Kinga romāns „Strēlnieks” ir ļoti interesanta grāmata, fascinējoša. Fantasy žanrs nav mana mīļākā lasāmviela, tomēr – lasīju ar lielu aizrautību. Iespējams, kādreiz izlasīšu vēl kādu šī autora romānu.

Saturiski sižetam pat īsti nav lielas nozīmes, galvenais varoni Rolands ir ceļā, sekojot savam ienaidniekam – Vīram Melnā. Kādēļ seko un kas ir šis Vīrs Melnā, pamazām atklājas caļojuma laikā. Es novērtēju lielisko Kinga valodu un trāpīgos aprakstus. Arī tulkotājas darbu. Bija prieks lasīt. Bija arī baisi… dažās vietās. 🙂

 

Liene: raisīja pārdomas par cilvēka mūžīgajiem meklējumiem
Romāna „Strēlnieks” autors Stīvens Kings ir šausmu literatūras, fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanra pārstāvis. 

Romāna galvenais varonis Rolands ir pēdējais strēlnieks, kas seko Vīrietim melnā. Tullā Rolands satiek bārmeni Alisi, vientuļnieku Braunu un zēnu Džeiku. Zēns dodas viņam līdzi tālajā ceļā, lai notvertu Vīrieti melnā.

Kopumā grāmata nelikās šausminoša, vairāk tā raisīja pārdomas par cilvēka mūžīgajiem meklējumiem. Neesmu šī literatūras žanra cienītāja, tāpēc iespējams, ka grāmata „Strēlnieks” tā arī paliks vienīgā izlasītā no plašā Stīvena Kinga darbu klāsta.

 

Lienīte: romans spēja rosināt manu iztēli
Romānu „Tumšais Tornis” Stīvens Kings nosaucis par savu labāko darbu. Pirmais šā cikla darbs „Strēlnieks” vēsta par bruņinieka Rolanda ceļojumu cauri tuksnesim, lai satiktu lielo burvi – cilvēku melnā, un lai tas atklātu viņam ceļu uz Tumšo Torni – zemes asi. Rolands dzīvo pasaulē, kas atšķiras no mūsu pasaules, bet ir arī daudz kopīga. Rolands nāk no feodālās pasaules, bet tajā ir arī kaut kas no Rietumu Amerikas pasaules apvienojumā ar maģiju. Romānā ir atsauces uz Bībeli un alūzijas par filmām ar Klintu Īstvudu.

Galvenie varoņi man likās diezgan bezpersoniski, paņemti no vesterna filmām. Nav skaidrs, kas tā par pasauli, kurā notiek darbība, kas tas par Torni, un kāpēc ir tik svarīgi tur nokļūt, upurējot tik daudz cilvēku dzīvības, pat veselu pilsētu. Kā šajā stāstā iekļaujas zēns Džeks un mūsu zeme?

Patika, ka romānā izpalika troļļi, rūķīši un citi dīvaini radījumi. Patika vesterna elementi – bargais strēlnieks apnēsātā mētelī, cepurē, ar diviem veciem revolveriem katrā rokā, šizofrēniskā neatlaidībā pārvar vienu šķērsli pēc otra. Fascinēja visā romāna garumā valdošā spriedze, drūmā atmosfēra un nolemtības gaisotne. Tas spēja rosināt manu iztēli un saglabāt  interesi visā romāna garumā.

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu