Mūsu laikmetam ir raksturīgas ļoti sarežģītas attiecības. Daudzi cilvēki ir vientuļi, daudzi pāri ir pat vientuļi esot attiecībās, dzīvo nelaimīgi un ar to samierinās.
Dažkārt šķiet, ka mēs paši gribam radīt arvien jaunus apstiprinājumus stereotipam, tā, it kā “tikai draudzība” starp sievieti un vīrieti būtu slikta.
Nevēlēšanās mīlēties ir ļoti liela problēma un zīme, ka sievietei buksē sievišķība. Jo sieviete pēc savas būtības grib mīļoties, mīlēties.
Visgrūtāk skolas ikdienas ritmā varētu būt atgriezties tieši jaunāko klašu bērniem, jo viņiem vēl nav izstrādājies ikgadējais ritms starp brīvdienu un skolas laika mēnešiem
Jā, jā arī attiecībās noder zināt dažus pārdošanas likumus un knifus – gan, lai veidotu harmoniskāku dialogu, gan, lai iegūtu sev vēlamāku rezultātu.
Sievietes pastāvīgi ir neapmierinātas ar mūsu vīrišķību. Interesanti, ko tad viņas ir iedomājušās?
Anna lūdz publicēt viņas stāstu, cerot, ka citi vecāki ieklausīsies un sapratīs, cik daudz sāpju nodara bērniem, iesaistot viņus savu attiecību problēmu risināšanā.
Te ir divi stāsti iz dzīves. It kā smieklīgi, ja nebūtu tik skumji un patiesi… Un pēc tam mēs pašas, sievietes, sūkstāmies, ka nav “normālu vīriešu”.
Standarta trijstūris – vīrs, sieva, mīļākā – vienmēr norit pēc viena un tā paša pamata scenārija. Tā ir standarta elle visiem personāžiem ar tipveida domāšanu un rīcību.
Uzrakstīšu savas pārdomas par vecmāmiņām, par to, kā tas ir- pēkšņi esmu vecmāmiņa. Nu teikšu kā ir-tas patiešām ir šoks.