Nereti iekšējo baiļu un aizspriedumu dēļ cilvēki cenšas izvairīties no sarunām par nāvi. Taču varbūt tieši tā līdzcilvēks signalizēt par problēmām.
Pārlūkojam: depresija
Nemaz ne tik reti dzirdamas runas par to, ka atkal kāds izdarījis pašnāvību. Visbiežāk tuvinieki ir satriekti, jo nekas nav liecinājis, ka aizgājējs varētu tā rīkoties.
Man bija kauns atzīt, ka netieku galā, ka bērns mani tracina, ka brīžos, kad viņš raud, man gribās aizbēgt iespējami tālāk. Biju pārliecināta, ka viņš nomirs…
Daudzi joprojām uzskata depresiju par pārejošu vai iedomātu slimību un domā, ka pietiks ar to, ja cilvēks „saņems sevi rokās”.
Gunita pēkšņi pamanīja, cik viņa kļuvusi rupja un nervoza. Tā nudien nebija tā pati dzīvespriecīgā meitene, kas pirms vairākiem mēnešiem ieradās Kairā.
Ja tu cīnīsies ar nemieru, tavs trauksmes līmenis patiešām pieaugs. Pieņemt to, ka dažreiz vari justies nemierīga.
Internets ir pilns ar diagnožu aprakstiem, rakstiem, kas adresēti slimniekiem, bet par to, kā tuviniekiem pārdzīvot šo emocionāli grūto brīdī, informācijas nav.
Stresu izraisa nevis tas, kas ar mums notiek, bet tas kā mēs notiekošo uztveram un sev izskaidrojam.
Šķiršanās pirms kāzām. Kāpēc tā notiek un kā rīkoties tam, kurš palicis viens?
Diemžēl emocijas, kas parādās līdz ar mazuļa piedzimšanu, ne vienmēr ir tikai pozitīvas…