Vārda dienu svin: Vineta, Oļegs

Depresija nav vienkārši slikts noskaņojums

Pinterest LinkedIn Tumblr +

tress no garām darba stundām, mājas darbiem, vai kādiem konfliktiem ar tuvajiem, var izraisīt vieglu depresiju. Ikviens kādā dzīves posmā var justies nelaimīgs vai bēdīgs, tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp bēdāšanos vai ciešanu no kāda depresijas veida.


Depresijas cēloņi
Tam pamatā ir bioloģiskais vai psiholoģiskais faktors nosliecei uz depresiju. No otras puses, tie var būt kādi ārējie faktori, kas ietekmē tavu uzvedību. Kas tad var būt šie faktori? Eksāmens, attiecību izbeigšanās, finanšu problēmas u.c.
Depresija ir bioloģiska problēma. Te ir iesaistīta ģenētika, tāpēc, ja kāds no taviem tuvajiem radiniekiem cieš vai ir cietis no depresijas, zini, ka tev arī uz to ir risks.
Psiholoģiskie faktori galvenokārt ietver temperamentu un personības tipu. Cilvēki, kam ir tendence būt nomāktiem, ir vairāk pakļauti tam, ka var ciest no dažādas pakāpes depresijas.

Simptomi
Depresija kā slimība ir jānošķir no nomākta garastāvokļa, kam visi ik pa laikam iet cauri. Depresija nozīmē būt nomāktam pastāvīgi, ne mazāk kā divas nedēļas. Simptomi ir šādi:
– Intereses zudums par ikdienas darbībām un vaļaspriekiem
– Zema pašcieņa
– Vainas sajūta bez jebkāda iemesla
– Apetītes zudums vai pieaugums
– Svara zudums vai pieaugums
– Bezmiegs vai gluži pretēji – pārmērīga gulēšana
– Viegla aizmāršība
– Viegla smeldze un sāpes
– Uzticēšanās trūkums

Gadījumā, ja tā ir viegla depresija, parasti nav tieksmes uz pašnāvību. Taču, ja tā ir ilgstoša depresija, šādas domas var rasties.

Veidi
Klīniskā depresija

Tā ir nopietna slimība ar ilgstošu nomāktības sajūtu, kas padara neiespējamu normālu ikdienas dzīvi. Šī slimība atstāj iespaidu uz tavām jūtām, domām, uzvedību un fizisko stāvokli.

Īslaicīga depresija
Šis depresijas veids ir noteikti īsāks, bet daudz biežāk sastopams. Šāda depresija ilgst tikai aptuveni 2 dienas un ir prom. Īslaicīgai depresijai nav izteikti daudz simptomu un tā tiek klasificēta kā neliela depresija.

Depresiju iedala vēl smalkākos tipos, atkarībā no radītajiem simptomiem un iemesliem, piemēram, trauksmainā depresija, pašiznīcinošā depresija, pēcdzemdību depresija, sezonālā depresija u.c.

Nekautrējies doties pie ārsta
Lai gan depresija ir viena no biežāk sastopamajām psihiskajām saslimšanām, ir diezgan nepilnīgs priekšstats par šo slimību, kā arī trūkst izpratnes par to, kad būtu nepieciešama profesionāla palīdzība. Daudzi joprojām uzskata depresiju par pārejošu vai iedomātu slimību un domā, ka pietiks ar to, ja cilvēks „saņems sevi rokās”, pārslēgsies uz labām un gaišām domām, aizbraucot ceļojumā vai mainot matu krāsu.

Ja skaidri zini, ka tas nav tikai slikts garastāvoklis, kas jau rīt pāries, ir jādodas pie ārsta. Lai saprastu, vai tev ir depresija un cik ļoti tu ciet no šīs slimības, ārsts veic izmeklējumus un nosaka slimības diagnozi. Izmeklēšanas laikā ārsts nosaka arī tavu depresijas veidu un attiecīgi piemēro labāko ārstēšanās metodi, kas var būt gan psihoterapija, gan medikamentoza ārstēšana u. tml.

Ko tu vari darīt:
– Garastāvokļa kategorizēšana un noteikšana palīdzēs tev skaidri identificēt un apzināties savas noskaņas. Kad runa ir par vieglu depresiju, cilvēkiem raksturīgi ir tas, ka viņi neapzinās, ka tā ir aktuāla problēma un uzskata, ka viņi vienkārši tādi ir.
– Vingro. Tas palīdz atbrīvot endorfīnu, kas uzlabo noskaņojumu. Lai regulētu savu garastāvokli, apvieno to ar sabalansētu uzturu un pietiekamu miegu.
– Samazini darba stresa un veic dzīvesveida izmaiņas, kas mazinās depresijas draudus – Palielini izpratni , lasot un uzzinot par slimību ko vairāk.
– Ja nepieciešams, meklē atbalstu pie citiem cilvēkiem.
– Konsultējies ar profesionāli. Iespējams, psihoterapija palīdzēs rakties dziļāk un atrasta problēmas sakni.

Dalīties.

1 komentārs

  1. pēc pieredzes varu teikt, ka klīniskā depresija ir pasaules gals. Bet ar to var cīnīties, lai cik grūti ir un cik muļķīgi ir ietiekt kaut ko darīt cilvēkam, tad kad viņš nevar izkāpt no gultas un nav vēlmes dzīvot un spēks ir tikai, lai aizietu uz tualeti, tomēr ir jāceļas un vienkārši jādara arī, ja nav pilnīgi nekādas vēlmes. Citu variantu kā sev palīdzēt nav. Vienkārši pieņemt ka man ir depresija, bet es ar viņu varu tikt galā vai arī samazināt. Mums nav jāpakļaujas mūsu slimībām un jādod tām vēl lielāks spēks, domājot cik tās ir sliktas.

Atstāt Ziņu