Vārda dienu svin: Elma, Menarda, Elna

Meksikāņu seriālu fenomens

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Par globālu fenomenu meksikāņu seriāli kļuva patiesībā pateicoties Padomju Savienībā demonstrētajai „Bagātie arī raud” (aprakstīts, ka toreiz vienkārši vajadzēja lētu risinājumu, ar ko aizpildīt ētera laiku, un tādēļ televīzija iegādājās tiesības demonstrēt šo meksikāņu seriālu, pat nenojaušot, kādu popularitāti tas gūs). Galvenās lomas atveidotāja Veronika Kastro kļuva par zvaigzni visā plašajā padomijā. Kopš tā laika Meksikai pavēries plašs tirgus, kurā viņu veidotie seriāli tiek gaidīti un mīlēti. 90.gadu beigās lielākā telekompānija valstī  Televisa jau apgalvoja, ka seriāli ir Meksikas lielākā eksporta prece. Gadiem ilgi Televisa varēja lepoties ar biljonos mērāmiem ieņēmumiem gadā. Grandiozs bizness!

Seriālu ietekme
Mēs varam pasmīnēt par to naivumu, bet patiesībā seriāli jāuztver nopietni – tie spēj ietekmēt un veidot sabiedrībā noteiktas vērtības. Meksikā seriāli ilgstoši bija valdības rīks, ar kuru palīdzību novērst sabiedrības uzmanību no nacionāliem jautājumiem. Seriālu veidotāji bieži pieskārās tēmām, ko pasūtīja valdība, bija pat mēģinājumi kontrolēt dzimstību ar seriālu palīdzību.
Piemēri, cik psiholoģiski spēcīga ir seriālu ietekme, ir pat dokumentēti: pēc Vienkārši Marijas demonstrēšanas Perū krasi pieauga šujmašīnu noiets – tik ļoti lielu iespaidu atstāja stāsts par nabadzīgo meiteni, kas, iegādājoties šujmašīnu un sākot šūt, dzīvē sasniedza visus savus mērķus. Spānijā vienā pilsētiņā Marija ir pat uzcelts piemineklis. Ungārijā pēc seriāla Esmeralda (stāsts par skaistu, jaunu aklu meiteni) demonstrēšanas tika nodibināta organizācija akliem cilvēkiem.
Protams, nemaz nerunājot par bērnu vārdiem- bieži mazuļi tiek nosaukti populārāko seriālu galveno varoņu vārdos. Starp citu, arī Latvijā ir 9 Rozalindas.

Vai seriālos ir patiesā dzīve?
Meksikāņu seriāli stingri turas pie sava veiksmes koda (un seriālu veidotāji intervijās atzinuši, ka apzināti to nemaina), tāpēc arī scenāriji seriāliem šķiet tik līdzīgi un daudzus notikumus tajos var tik viegli paredzēt. Sākas viss ar jaunas, skaistas meitenes iemīlēšanos skaistā puisī, tad pēkšņi rodas sarežģījumi, bet noslēdzas visi pārbaudījumi ar lielām, skaistām kāzām.

Nu, protams, ka fantāzija te ir milzīga, taču šis tas ir arī patiess. Meksikā patiešām ir tik milzīga ekonomiskā plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem kā tas redzams seriālos- ka ir vienkāršie ļautiņi un superbagātie. Arī spēcīgā pievēršanās ticībai ir tuvu patiesībai-katrā seriālā labie varoņi ir ļoti ticīgi un palīdzību lūdz Jaunavai Marijai, Gvadalupes dievmātei utt.

Ir arī noteiktas tēmas, kuras meksikāņu seriāli vispār izvairās pat pieminēt, piemēram, homoseksualitāte, AIDS, vardarbība ģimenē utt.
Pēdējos gados gan mainās seriālu koncepcijas un tiek skartas arī smagākas tēmas. Piemēram, Mīlestības uzvarā, ko nesen demonstrēja arī pie mums, Viktorijas Rufo varone cīnās un uzveic krūts vēzi.

Skatītāju viedokļi
Antra:

„Jā, es skatos ziepenes. Šobrīd skatos Istabene Manhetenā pa LNT, izskatās, ka iet jau uz beigām, pēdējā sērijā droši vien Marisa ar Kristobalu apprecēsies. Vismaz es uz to ceru!
Nav tā, ka fanotu tikai par meksikāņu seriāliem, patīk arī krievu veidotie seriāli – Neglītais pīlēns (Не родись красивой), Margoša u.c.
Spilgtākie seriāli, ko esmu skatījusies, ko atceros no bērnības bija Krāpniece ar Gabrielu Spaniku galvenajā lomā, kur viņa tēloja dvīņu māsas, Rozalinda, Marimara un Esmeralda. Mēs ar draudzenēm pagalmā par tiem vien runājām. Kā sākās seriāls, tā skrējām uz mājām skatīties!
Laikam jau tā ir tāda vienkārša atpūta pie TV, kad var ne par ko nedomāt, iejusties seriāla varoņu kaislībās. Bērnībā skatījos un sapņoju, ka izaugšu līdzīga Rozalindai! 😀 Jā, laikam jau tāds pasaku variants- kad skatos un gribas lai man arī ir kaut kas no tā- lai atrodas tāda mīlestība.”

Madara:
„No bērnības atceros Vienkārši Marija ,ko tajā laikā visi skatījās. Atceros, ka tajā laikā, kad pa TV gāja Marija, mājās visi, pat opis un tētis bija pie TV. Mēs ar mammu pat raudājām, kad Marijai bija kārtējās nelaimes un viņa gauži lēja asaras. To atceros- Marija ļoti daudz raudāja.
Kopš tā laika man ir simpātijas pret aktrisi Viktoriju Rufo – viņa liekas tik pazīstama kā ģimenes locekle. Tāpēc visus seriālus ar viņas piedalīšanos, kas bijuši esmu centusies noskatīties. Bija Viktorija, Apskauj mani cieši, Mīlestības vārdā, pēdējais pa TV 3 – Mīlestības uzvara, varbūt kādu vairs arī neatceros…Nu tā jau ir, ka viņa visos gandrīz vienu un to pašu lomu spēlē – tādu labo, naivo nabadzīti, izņemot Mīlestības uzvarā, kur viņa bija krietni skarbāka.
Kas man patīk seriālos? Tagad jau liekas smieklīgi, jo viss ir tik paredzams un tik nereāls ar visiem tiem samudžinājumiem un problēmām- atmiņas zudumiem, viltus grūtniecībām, avārijām, bērnu nolaupīšanām, bet kaut kas pievelkošs tajā visā ir. Laikam jau patīk skatīties, kad zini, ka beigās viss būs labi. Dažreiz arī dzīvē gribas tā – vienkārši zināt, ka būs labi.

 

Sociālantropologa, RSU Komunikāijas nodaļas pasniedzēja, Klāva Sedlenieka komentārs:



Foto: diena.lv

Kāpēc un ko cilvēki meklē seriālos jeb – kāpēc cilvēki skatās seriālus?
Cilvēki tur meklē izjūtas, piedzīvojumus vai sajūtas, kuras viņiem varbūt gribētos savā reālajā dzīve, vai, varbūt arī negribētos, bet kuras viņi ar šo seriālu skatīšanos var izdzīvot.
Tas attiecināms ne tikai uz seriāliem, jo tieši tas pats notiek, kad mēs, piemēram, aizejam uz teātri, kino, lasām grāmatu. Tas ir tieši tas pats, tikai seriāls ir izstiepts garumā. Bet pēc būtības tas daudz neatšķiras ar skatīšanos caur atslēgas caurumu uz to, ko dara kaimiņi.
Bet tas, kāpēc cilvēkiem vispār patīk skatīties šādus attēlojumus, acīmredzot ir saistīts ar to, ka cilvēkiem ir ļoti izteikta spējas iejusties cita ādā. Neirozinātnieki uzskata, un tas arī ir pierādīts daudzos eksperimentos, ka mēs ne tikai vienkārši skatāmies un saprotam, kas notiek ar cilvēku seriālā, bet skatoties mūsos rodas līdzīgas sajūtas. Cilvēks raud, smejas un uztraucas kopā ar tiem, kas to attiecīgi dara seriālā.

Tas nenozīmē, ka tiem, kas skatās seriālus šīs emocijas vajadzīgas vairāk kā citiem. Visiem jau vajag šīs sajūtas un emocijas. Tā vienkārši ir izklaides forma un to dara tie cilvēki, kam ir šādas iespējas. Citi izvēlēsies grāmatu lasīšanu vai ko citu, lai apmierinātu šo savu nepieciešamību.

Nevis cilvēks izvēlas seriālu, bet otrādāk
 Nav tā, ka mēs nejauši izvēlamies, ko skatīsimies. Ir otrādāk. Tad, kad seriālu taisa, viņu taisa noteiktai auditorijai. Veidotāji nedomā: „Nu, uztaisīsim kādu seriālu un tad paskatīsimies, kas viņu skatās”. Ir zināms, ka konkrēti seriāli ir konkrētai auditorijai. Piemēram, mājsaimniecēm – kas nestrādā algotu darbu ārpus mājas, uzturas mājās. Citiem varbūt atbilstoši seriāli, ko rāda vakaros. Protams, katram seriālam ir sava auditorija. Un pēc tā arī var noteikt, kas tas par cilvēku – kas viņu skatās.

Nevar arī īsti teikt, ka tas, kādu seriālu skatās cilvēks, nozīmē, ka pēc tādām sajūtām viņš alkst. Nu, piemēram, ja mājsaimniece skatās romantiskos seriālus, tas uzreiz nenozīmē, ka viņa alkst mīlestības. Vai, piemēram, tiem, kas skatās kādus seriālus par noziegumiem, trūktu asiņu dzīvē. Tie cilvēki, kas skatās kādu konkrētu seriālu, vienkārši vairāk interesējās par šīm lietām. Iespējams, mājsaimniece vairāk interesējas par savstarpējām cilvēku attiecībām, jo tas arī dominē viņas dzīvē. Līdz ar to, viņai ir interesantāk skatīties to, nevis, piemēram, kā Šerloks Holms risina kādus noziegumus.

Ir „svētdienas” skatītājs un tāds, kas neizlaiž ne sēriju, kāpēc tāda atšķirība?
Tas vairāk saistīts ar sižetu. Ir cilvēki, kas ļoti iegrimst, iedziļinās sižeta līnijā. Seriāli jau ir tā veidoti, lai „ievilktu” cilvēku iekšā un, ja tu uzmanīgi skaties, tu tajā arī tiec ievilkts. Katra sērija beidzas ar momentu, kam nākamajā reizē būs nozīmīgais atrisinājums.
Tam, ka vieni pakļaujas vairāk, citi mazāk ir vairāki iemesli, tai skaitā tāpēc, ka dažiem cilvēkiem vienkārši ir vairāk laiks, vai ari viņi apgrozās tādās kompānijas, kur tas ir būtiski. Un tas ir ļoti svarīgi, piemēram, skolniekiem, kur visi apkārt runās par kādu konkrētu seriālu vai filmu. Cilvēks nav tikai tas, ko viņam gribās, ir arī apkārtējo cilvēku un vides ietekme. Arī izglītības līmenis, informācijas veids, kuru tev labāk patīk uzņemt – analītisks, informatīvs.

Sieviete un vīrietis
Seriāli jau pēc būtības ir veidoti vai nu sievietei, vai vīrietim.
Vairāk, protams, seriālus veido sievietēm. Un lielu daļu rāda tieši pa dienu, lai sievietes, kas ir mājsaimniece varētu tos redzēt. Un tik ilgi, kamēr mājsaimnieces mums ir mājsaimnieces, nevis mājsaimnieki, tikmēr tie seriāli arī tādi būs. Ja, piemēram, mūsu sabiedrībā kaut kas transformētos un mainītos tas, ka vīrs mājās gludina veļu, tad noteikti būtu seriāli, kuri arī būtu par attiecībām, emocijām, bet kuri būtu orientēti uz vīriešu auditoriju.

VAi ATCERIETIES ŠOS SERIĀLUS?

 “Bagātie arī raud?”

“Vienkārši Marija”

“Marija Izabella”

“Rozalinda”

“Krāpniece”

Dalīties.

Atstāt Ziņu