Romāni tīkamai atpūtai, dzīvesspara, kaislīgu jūtu un alku pilni – tādi ir fascinējoši eksotiskie darbi, kurus viegli pazīt pēc noformējuma: Sāras Larkas “Balto mākoņu zemē” un “Maoru dziesma”, Elizabetes Haranes “Tāltālā, saules kveldētā zemē”. Tiem pievienojas Lauras Valdenas žilbinoši krāšņais un kolorītais romāns “Maorietes lāsts”.
Grāmatas vieno tas, ka notikumi risinās tālās valstīs un galvenās varones ir sievietes. Arī “Maorietes lāsts” atklāj dzimtas sāgu, kuras saknes ietiecas dziļi un tālu. Pāri puspasaulei, pāri laikiem un likteņiem stiepjas neredzami pavedieni, kas saista cilvēkus, kuri nekad nav redzējuši viens otru un pat nezina par otra eksistenci…
Sofija dzimtajā Vācijā gatavojas kāzām ar Janu, kad viņu sasniedz traģiska vēsts: Sofijas māte Emma gājusi bojā dīvainā nelaimes gadījumā Jaunzēlandē. Sāpīgā ziņa apgriež Sofijas rāmo, saplānoto dzīvi kājām gaisā. Viņa dodas uz tālo Baltā mākoņa zemi, lai pārvestu mājās mammas pīšļus, un uzzina satriecošus dzimtas noslēpumus. Izrādās, mamma ir dzimusi un augusi Jaunzēlandē, nevis Vācijā, un vēl – visai Sofijas dzimtai par senu pāridarījumu ir uzlikts šaušalīgs lāsts, no kura Emma centusies paglābt savu ģimeni, bēgot uz otru pasaules malu.
Varbūt tās ir tikai blēņas? Bet kāpēc tik daudzas spilgtākās dzimtas vēstures lappuses tik cītīgi tikušas slēptas no Sofijas? Kāpēc mīlestība, šīs brīnišķīgās jūtas, ir nāvējošas viņas ģimenei?
Pamazām, pamazām no pagātnes un aizmirstības iznirst tēli – Sofijas māte Emma un viņas vecāki, noslēpumainā maoriete Hine un vecvectēvs Kristians, vīrieši un sievietes, Sofijas senči. Un Sofija nebūt nav vienīgā viņu pēctece… Drāmas, kas plosījušās pagātnē, kļūst par iemeslu notikumiem tagadnē, bet, ja tā, iespējams, arī pār Sofiju gulstas atraidītās mīlestības nāvējošais lāsts! Vai viņai izdosies atbrīvot savu dzimtu, izzināt senus noslēpumus un mīlēt nesodītai?
No vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa.
