Domāju, ka diez vai samelošos, ja teikšu, ka vismaz reizi katras sievietes dzīvē pienāk brīdis, kad tiek pieņemts lēmums kaut ko darīt lietas labā. Gan jau ne vienai vien nācies konstatēt, ka iemīļotās džinsas kļuvušas par šauru, ka nespēj ielīst jaunajā kleitā, kurā veikalā burtiski iemīlējies un ka gluži neviļus pieķer sevi sniedzamies pēc otrā vai pat trešā kūkas gabala. Un tad vēl tie nodevīgie svari, kas nav iemācījušies melot un bez žēlastības pavēsta: “Dārgā, tavs ideālais svars jau sen pārsniegts!” Tādās reizēs mēs sievietes nereti ķeramies pie ekstremāliem līdzekļiem. Badošanās, olu diētas, distancēšanās no draugu burziņiem un pusdienām kopā ar kolēģiem, sporta klubu abonementu iepirkšana un sevis nodzīšana trenažieru zālēs. Tas viss ideālas figūras dēļ.
Arī Monikas Pēces romāna “Septiņas dienas bez” galvenās varones – piecas draudzenes: Eva, Kiki, Karolīna, Judīte un Estella nolēmušas veikt organisma attīrīšanas kūri septiņu dienu garumā un veselu nedēļu iztikt bez ēdiena. Draudzenes ilgi nedomādamas pieņem šo izaicinājumu. Kāda grib tikt prom no vientulības, kāda no nomācošās ikdienas, bet kādas mērķis tiešām ir seksīgais Chanel kostīmiņš, kurā nevar ielīst. Tikai Karolīnai šķiet visai aizdomīgi, ka doties uz Ahenkirhi ierosina tieši Eva, kura pazīstama kā lieliska pavāre un gurmāne. Kādēļ tāda steiga?
Aizdomām ir pamats, jo Eva nolēmusi senās pils mūros uzzināt kaut ko par savu tēvu, jo viss norāda uz to, ka viņas ekstravagantā māte tieši no Ahenkirhes pirms daudziem gadiem atgriezusies ar mazo Evu zem sirds. Tā nu visas piecas draudzenes ierodas senā viduslaiku pilī, kur cer aizbēgt no ikdienas steigas, stresa un vienkārši atslābināties. Taču ceļš uz elli esot labiem nodomiem kaisīts. To pašu var teikt par draudzeņu dzīvi šajā nedēļas nogalē. Atpūtas vietā notiek dažādi pārpratumi, izceļas strīdi un dažai pašas noslēpumi naktīs neļauj mierīgi gulēt. Bet galu galā, kā jau tas pienākas kārtīgā dāmu romānā, viss beidzas labi un visi ir laimīgi.
Monikas Pēces romāns “Septiņas dienas bez” ir turpinājums jau iepriekš Latvijā izdotajai šīs pašas autores grāmatai “Otrdienas draudzenes”. Tās lasītājas, kas šīs dāmas jau iepazinušas pirmajā grāmatā, sagaidīs viņas kā vecas paziņas un visticamāk jau pazīst niķus un stiķus, kas piemīt katrai no šis dzīvespriecīgās piecotnes, bet arī tām, kas nav pirmo grāmatu lasījušas nekas netiks noslēpts un šī būs visai tīkama lasāmviela, kas liks pasmieties un dzīvot līdzi citu nedienām nevis pārdzīvot par savām. Izklaidējošs gabals galvas izvēdināšanai un kas zina… varbūt kādu iedvesmos uz mentālu vai miesisku attīrīšanos.
Lasi arī citas recenzijas grāmatu blogā sienakaudze.lv:
Elizabetes Bardas “Pusdienas Parīzē”
http://sienakaudze.lv/2013/12/elizabete-barda-pusdienas-parize/
http://sienakaudze.lv/2016/07/keitija-forde-francu-deka/
http://sienakaudze.lv/2016/03/lusinada-railija-septinas-masas/
http://sienakaudze.lv/2016/09/nikola-barro-sievietes-smaids/