Dace Judina skar vairākas mūsdienās ļoti aktuālas tēmas. Kāda no tām liek atgriezties pie savām saknēm, cita šķiet kā norakstīta no pašas dzīves, bet vēl kāda vienkārši iebliež pa olnīcām, liekot ieslīgt diskusijās par stiprām sievietēm un vājiem vīriešiem.
“Septiņas dienas bez” galvenās varones, piecas draudzenes – Eva, Kiki, Karolīna, Judīte un Estella nolēmušas veikt organisma attīrīšanas kūri septiņu dienu garumā un veselu nedēļu iztikt bez ēdiena.
Vai jūs zināt, cik brīnumains var būt sievietes smaids? Kāds maģisks spēks tam piemīt? Kā tas iedvesmo, aizrauj un liek darīt neierastas lietas?
Tovakar, kad beidzu lasīt “Tarakānus” aiz loga zibeņoja. Piegāju pie loga un man šķita, ka redzu pa ielu aizsoļojam Hariju Holu – skarbu, brutālu, arogantu, bet tajā pašā laikā tik sasodīti ievainojamu, vientuļu un iekšējo velnu mocītu.
Grāmatu blogs sienakaudze.lv iesaka divus romantiskus dāmu romānus, kuri varētu būt piemēroti šai vasarai un atvaļinājuma baudīšanai.
Lasītāju viedokļi par grāmatu ir galēji atšķirīgi. Patiesības labad jāsaka, ka esmu lasījusi tikai pozitīvās atsauksmes. Labprāt uzklausītu arī tos, kam nepatika.
Nav daudz tādu grāmatu, ko gribētu pārlasīt, šī tāda IR. No tās strāvo tāds kā viedums, mudinājums noticēt sev un brīnumam.
Noras Ikstenas grāmata “Mātes piens” ir no tām, pēc kuras izlasīšanas tūlīt nav iespējams pateikt, ko tieši par to domā. Grāmata ir skaudra savā būtībā un…
Grāmatas autores nebaidās pasmieties par sevi un stereotipiem, kas apvij parīzietes tēlu. Viņas ļauj ieraudzīt īstu parīzieti visā tās krāšņumā – kailumā.