Vārda dienu svin: Ilze, Ildze, Izolde

Divas grāmatas nacionālās pašapziņas celšanai

Pinterest LinkedIn Tumblr +

alstij nozīmīgajos svētkos Apgāds Zvaigzne ABC ir sarūpējis skaistas grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem – nacionālās pašapziņas celšanai par mūsu valsts vēsturi, varoņiem.

Grāmata “Lāčplēša hronika”, ko ilustrējis vjetnamiešu mākslinieks, vairāk domāta bērniem un jauniešiem.
Grāmatā “Atbrīvojot Baltiju” stāstīts par Bermontiādi.


Netradicionāls vēstures avots par Bermontiādi
Jūras virsnieka Džefrija Beneta (Geoffrey Bennett) grāmata “Atbrīvojot Baltiju”, pirmoreiz tika publicēta Lielbritānijā ar nosaukumu „Kovana karš”. Grāmata stāsta par maz zināmu, bet aizraujošu britu flotes vēstures posmu – darbību Baltijas jūrā 1919.-1920. gadā. Tā ir unikāls vēstures avots, kas būtiski papildinās lasītāju priekšstatus par jauno valstu, sevišķi Igaunijas un Latvijas brīvības cīņām.

Autors Džefrijs Benets (1908-1983) ir bijis britu flotes virsnieks. Grāmatā viņš ir apkopojis dažādu virsnieku liecības un atmiņas par angļu floti kā Latvijas armijas sabiedroto Baltijas jūrā. Tie, kas neko nezina par Latvijas vēsturi un Bermontiādi, tagad, pateicoties mākslas filmai “Rīgas sargi”, ir guvuši zināmu priekšstatu par šo vēstures posmu, savukārt grāmata “Atbrīvot Baltiju” šo vēsturisko notikumu vēl spilgtāk papildina.  Autors mums vispārzināmus notikumus parāda no angļu skatu punkta. Jebkuram vēstures interesentam būs aizraujoši uzzināt, kā angļi vērtēja Kārli Ulmani, Oskaru Kalpaku, fon der Golcu, Bermontu.

1919. gadā Baltija bija viens no pasaules viskarstākajiem punktiem: Somijā notika sacelšanās, Vācijas armija plosījās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā; balto krievu karaspēks lauzās uz revolucionāro Petrogradu. Šajos ārkārtīgi nestabilajos apstākļos jauno Baltijas valstu valdības izmisīgi lūdza Sabiedroto palīdzību. Lielbritānija, atsaucoties uz šiem lūgumiem, nosūtīja uz Baltijas jūru nelielu flotili ar vieglajiem kreiseriem un eskadras mīnukuģiem, kurus komandēja kontradmirālis Volters Kovans.

Kovanam nebija doti skaidri norādījumi, tāpēc viņš radīja un īstenoja savu stratēģiju, kas deva rezultātus. Nodemonstrējot apņēmīgu un drosmīgu taktiku, britu karakuģi pārspēja vāciešus un boļševikus. Militārā operācija nodrošināja ne tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas brīvību, bet ar izveidoja ciešas saites starp šīm valstīm un Lielbritāniju.

Grāmatu “Atbrīvojot Baltiju” no angļu valodas tulkojuši Dainis Poziņš un Imants Breidaks.

 

Vjetnamietis ilustrē latviešu eposu “Lāčplēsis”
Pirms pāris gadiem latviešu lasītājus pārsteidza neparasts notikums grāmatniecībā: tika izdots vjetnamiešu izcelsmes mākslinieka Kao Vieta Ngujena zīmētais komikss “Lāčplēša dzimšana”. Šogad klajā nāk komiksa turpinājums “Lāčplēša hronika”, kas ir autora dāvana Latvijai – zemei, kuru viņš uzskata par savu otro dzimteni.

Komiksā “Lāčplēša hronika” autors turpina stāstīt par zēna, ko uzaudzinājuši lāči, – jaunā Lāčplēša bērnības gaitām. Mākslinieks piedāvā savu versiju Andreja Pumpura eposā aprakstītajai seno baltu dievu sapulcei, kā arī stāsta par pirmo vācu tirgotāju un misionāru kuģošanu uz Baltijas zemēm un krustnešu pirmo sastapšanos ar baltiešiem.

Kao Viets Ngujens (1987) ir vjetnamiešu izcelsmes mākslinieks. Būdams pusaudža vecumā, 2003. gadā viņš kopā ar savu tēvu, divām pusmāsām un diviem pusbrāļiem ieradās Latvijā. Jaunietim ļoti patika zīmēt, tāpēc viņš iestājās Ogres mākslas skolas studijā, bet vēlāk – Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Latviešu valodu Kao iemācījās, izmantojot Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis”. Eposa sižets un vēsturiskā noskaņa kļuva par ierosmes avotu viņa veidotajam komiksam. Pēc konsultācijām ar pazīstamo latviešu vēsturiskā žanra mākslinieku Agri Liepiņu, skolas pedagogiem, kā arī pēc kursiem Beļģijā, kur iepazīti dažādi komiksu stili, viņš atradis optimālāko veidu savas ieceres īstenošanai. Komikss par Lāčplēša dzimšanu ir Kao Vieta Ngujena diplomdarbs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un novērtēts ar atzīmi „izcili”. Kao Viets Ngujens saka: “Man šķiet, ka mākslas izglītība Latvijā ir daudz labāka nekā citur, tikai žēl, ka komiksu žanrs neattīstās. Komikss arī ir māksla, kas atspoguļo valsts kultūru. Turpināšu komiksa kā mākslas žanra studijas Amerikā un ilustrēšu arī eposa “Lāčplēsis” pārējās daļas”.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu