Vārda dienu svin: Linards, Leons, Leo, Leonards, Leonarda

Aprīlī veicamie dārza darbi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

a marts tiem, kas nesēj paši sēklas dēstiem, parasti vēl nemaz neasociējas ar dārza darbiem, tad aprīlis gan pavisam noteikti, jo pats svarīgākais darbs aprīlī vienmēr ir pērno lapu sagrābstīšana, zemes uzrakšana…Šis gads gan ir viens no retajiem, kad brīžiem uzmācas sajūta – pavasaris nekad nepienāks. Bet arī jāatceras, ka ne jau pirmo reizi pavasaris nāk tik vēlu un tik lēni.

Jau ir izskanējušas pesimistiskas prognozes par to, ka šis būs bada gads, bet ieteiktu neņemt tās šobrīd vērā un nesatraukties. Jo ražu nosaka visa sezona kopumā, nevis tas, kāds laiks ir bijis aprīlī. Vienīgi, ja vēl aprīļa otrajā pusē saglabāsies tāda pati gaisa temperatūra, tas ietekmēs agro kartupeļu ražu – tā vienkārši būs vēlāk kā parasti. Bet lielāko daļu dārzeņu izstāda maijā/jūnijā, dēstus audzē siltumnīcā. Mūsdienās cilvēks nav tik atkarīgs no dabas untumiem kā senatnē, un māk radīt mākslīgus apstākļus arī sliktos gados, lai izaudzētu ražu. Īpaši mazdārziņu īpašnieki ar agrotīklu vai citām pašu izgudrotām viltībām var sasegt iestādītos augus un spītēt laikapstākļiem.
Tātad, ko darīsim aprīlī?

Plāno dobes
Ja esi vēl tikai sava sapņu dārza plānošanas stadijā, tad ir īstais laiks, lai novērotu, kas tev apkārt notiek, īpaši pievērs uzmanību sniega kušanai, un kuros dārza stūros tāpēc krājas ūdens, kur tas tik ātri nesasūcas zemē. Tajās vietās noteikti zemenes nevajag stādīt, jo tās var pavasara plūdos noslīkt, bet ir arī iespēja – rokot grāvīšus panākt, lai ūdens nekrājas konkrētajā vietā, bet notek kaut kur citur, un ieplānot dobes tieši tur, kur vēlaties. Bet to tiešām jādara tagad pavasarī, vērojot, kas dārzā notiek, lai nākamajā gadā nebūtu pēkšņs pārsteigums – ilgi un lieli plūdi tieši dobes vidū.

Sagatavo augsni, iestrādā mēslojumu
Aprīlis ir mēnesis, kad parasti apstrādā augsni, iestrādā tajā mēslojumu, veido dobes, un arī sēj pirmās sēklas zemē, kad tā ir pietiekami atsilusi. Jāseko līdzi laikapstākļiem, un jāķeras pie darba.

Piķē sadīgušos stādiņus
Marta vidū/beigās iesētās sēklas noteikti ir izdīgušas un pienācis laiks piķēšanai. Lielākas sēklas, piemēram, gurķus, ķirbjus, vai kādas citas dārgas sēklas parasti sēj uzmanīgi pa vienai, katru savā kastītē, bet pārējās, kas sasētas kopā, ir laiks piķēt, t.i., atdalīt un izstādīt lielākos trauciņos pa vienai. Visbiežākais jautājums – cik dziļi piķēt? Līdz dīgļlapām. Kad piķēt? Kad dīgļapas ir atvērušās un/vai jau izlīdusi pirmā īstā lapiņa. 

Svarīgi ir šo darbu veikt rūpīgi, pēc iespējas mazāk traumējot saknes. Mazos stādiņus uzmanīgi ar pirkstiem atdala vienu no otra, un izstāda. Piķēšana arī var glābt izstīdzējušus stādus, arī tos iestāda pa jaunu zemē līdz dīgļapām, visu izstīdzējušo daļu paslēpjot zem zemes. 

Norūda dēstus
Savukārt aprīļa vidus/beigas – jau ir laiks dēstu norūdīšanai. Vai precīzāk – to dēstu norūdīšanai, kuri drīz būs jāizstāda. Lieta, ko daži mēdz piemirst, un tāpēc iestādītie stādi aiziet bojā, pēkšņu krasu apstākļu pārmaiņas dēļ. Kā izpaužas dēstu norūdīšana? Izpiķētos stādiņus, kas līdz šim ir lutināti vai nu uz siltām palodzēm vai siltumnīcās, pakāpeniski pieradina pie āra temperatūras, siltās, saulainās dienās iznesot laukā. Sākumā uz naktīm, īpaši, ja sola salnas, stādi jānes atpakaļ, bet, kad salnas vairs nesola, stādus atstāj arī pa nakti ārā.

Sēj zirņus
Zirņi esot jāsēj gada simtajā dienā (domāti agrai ražai), tie ir aukstumizturīgi, labi panes nelielas salnas. Tātad tas būtu jādara aprīļa pirmajā pusē, kas šogad ir nereāli, bet pozitīvā ziņa jau ir tāda, ka arī vēlāk zirņus var sēt, īpaši mūsdienās, kad zirņu šķirnes ir tik daudz, un var atrast ļoti agras zirņu šķirnes, kuras nav par vēlu sēt vēl jūnijā. Zirņus gan tomēr iesaka sēt pēc iespējas agrāk arī tādēļ, ka tad ir mazāka iespējamība, ka tajos iemetīsies tārpi.

Siltumnīcā var sākt stādīt gurķus, tomātus, piparus utt.
Aprīļa beigās, vadoties pēc laikapstākļiem, neapkurināmās siltumnīcās var izstādīt tomātus, gurķus, piparus, un pa vidu tiem baziliku vai lapu salātus, kas aug ātri un paspēs izaugt, kamēr tomāti un gurķi vēl nav aizņēmuši visu telpu. Siltumnīca pasargās arī stādus no vieglām salnām, bet, ja ir uztraukums, ka stādi var nosalt, tad var arī naktīs apsegt, ja sola lielas salnas.

Ko varēs stādīt un sēt laukā?
Savukārt ārā aprīļa beigās var izstādīt jau agros kāpostus, sēt burkānus, pētersīļus, spinātus, redīsus, dilles, stādīt agros kartupeļus. Lūk, šie āra darbi šogad varētu būt iespējami vien maija sākumā, bet, kā saka – nesaki hop!, pirms neesi pārlēcis. Pārāk svaigā atmiņā man ir sinoptiķu prognozes par aukstu vasaru kādos vēsos Jāņos, un jau pēc nedēļas sākās tik karsta vasara, kas turpinājās līdz septembrim. Ar dārza darbiem tā ir – no vienas puses jāapbruņojas ar cerību, jo nekad mēs nevaram paredzēt laikapstākļus, kas var ietekmēt iestādīto un loloto dārzu, un no otras puses, jāsagatavo visi iespējamie viltīgie ieroči, lai varētu dabai spītēt, un savus iestādītos augus pasargāt.

Aktuālie jautājumi par sēšanu laukā
Vai sēklas pirms sēšanas jāmērcē?
Ir dzirdēts, ka zirņus un pupas pirms sēšanas jāizmērcē. Arī ar redīsu, salātu un burkānu sēklām esot tāpat. Protams, izmērcētas sēklas ātrāk dīgst, un, ja jūsu ģimenē šī tradīcija tiek ievērota, noteikti varat to turpināt. Bet sēklas mērcēšana nav obligāta, turklāt – sausā zemē iestādot izmērcērtu sēklu, pastāv risks, ka tā nemaz neuzdīgs, jo sausā augsne ātri uzsūks sevī visu sēklas mitrumu, tādā gadījumā labāk ir iestādīt sausu sēklu, un lai tā ilgāk dīgst, bet izdīgst dabīgos apstākļos.

Cik dziļi jāsēj? Sēkla būtu jāsēj 3 reizes dziļāk, cik liela ir pati sēkla. Tātad lielākas sēklas – zirņus, pupas jāsēj dziļāk, bet burkānus, salātus, redīsus seklāk.

Vai pēc sēšanas laukā ir jālaista? Nebūtu vēlams laistīt, jo zeme paliks cieta, un sēklas netiks laukā.

Vai jāuzmanās no salnām? Gaidīt laiku, kad salnas 100% būs aiz muguras, būtu muļķīgi, jo mums vasaras nav tik garas, lai paspētu šo to izaudzēt, ir jāķer mirklis un jāstāda vien iekšā. Ir kultūras, kas īpaši pielāgojušās vēsiem apstākļiem, un labi pacieš salnas, bet ir augi, kas ir ļoti jūtīgi, un salnās ir jāpiesedz. Pat kāpostu dēsti, kas ir ļoti izturīgi, dažreiz var tikt salnas aprauti. Ko iesākt? Mazdārziņu īpašniekiem tas nepavisam nav grūts uzdevums. Jāseko līdzi laikaziņām, jānodrošinās ar agrotīklu, un vajadzības gadījumā vakarā dārzs jāapsedz.

Jau nākamnedēļ SievietesPasaulē lasi, kas jāņem vērā, veidojot siltumnīcu!

Dalīties.

Atstāt Ziņu