Vārda dienu svin: Andrievs, Andrejs, Andris

Viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs…

Pinterest LinkedIn Tumblr +

imtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda. Izklausās taču intriģējoši un reizē arī nedaudz dīvaini, vai ne? Mums vismaz tā šķita, kad grāmatu klubiņā pirmo reizi izdzirdējām par zviedru rakstnieka Jūnasa Jūnasona šāda nosaukuma grāmatu. Ziņkāre ņēma virsroku un mēs ķērāmies pie lasīšanas.

Inese Kušķe: Izlasīju vienā elpas vilcienā!
Manuprāt, zviedra Jūnasa Jūnasona romānam „Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda” ir neliela līdzība ar viņa slavenā tautieša Stīga Lārsona triloģiju „Meitene ar pūķa tetovējumu”. Varbūt tā ir visu zviedru autoru, kas raksta detektīvus, kopīgā iezīme? Mazliet ironiski attēlots policijas un prokuratūras darbs, uzsvērta žurnālistu nozīme svarīgu jautājumu izpētē, galvenais varonis ir īpašs dīvainis. Paralēli detektīvsižetam soli pa solim uzzinām galvenā varoņa dzīvesstāstu, kurš abos romānos, protams, ir neparasts. Ja Lārsona triloģijā dominē dramatisms un spriedze, tad Jūnasona romānā tas ir humors un fantāzija.

 Romāns izlasāms vienā elpas vilcienā, lai gan ir 430 lapaspušu biezs. Jebkura fantāzija, pat ja tajā iesaistīti vareni valstsvīri vai milzīgi mājdzīvnieki, neliek saspringti meklēt vēsturisko patiesību, bet gan patīkami izklaidē un reizēm izraisa skaļu smiešanos no visas sirds. Es teiktu, ka romāna caurviju motīvs ir tieši šī vieglā attieksme pret visu, kas apkārt notiek, un tiek ietverta savdabīgā galvenā varoņa Allana Karlsona atziņā: „Viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs.”

Izlasot šo grāmatu, nevilšus rodas arī atziņa, ka naudai tomēr ir liela vara, un labi, ja tev ir augsti stāvošu amatpersonu atbalsts. Tomēr nekas no lasītā nav jāuztver pārāk nopietni – uz to autors norāda jau romāna ievadā, uzsvērdams, ka grāmata veltīta viņa vectēvam, kurš esot bijis liels stāstnieks. Kad viņam jautājuši, vai viss stāstītais ir taisnība, vectēvs atbildējis: „Ja teic tikai to, kas noticis pa riktīgam, tad jau nelon klausīties.”

Līga Ozoliņa: Nedaudz spriedzes, daudz garšīga humora

Man patika. Patika simtgadīgais Alans, kurš brīžiem šķita bezgala apburošs savā vienkāršībā un nesamākslotībā, brīžam šķita naivs un vientiesīgs, tomēr itin labi būtu raksturojams arī kā viens varen slīpēts tips, kuram no jebkuras situācijas izdodas izkļūt sausu ādu. Grāmata sniedz nedaudz spriedzes, nedaudz detektīva, bet pāri visam garšīgu humoru, kas dažbrīd liek smieties pilnā balsī. Kā gan savādāk, ja galvenā varoņa pretenzijas pret dzīvi ir tieši tik vienkāršas, kā šī frāze: viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs.

Ruta Zimnoha: Grāmata tiešām ir ļoti aizraujoša

Viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs…Pirmo reizi šo frāzi izdzirdēju apmēram pirms diviem gadiem, kad biju ērti iekārtojusies autobusa sēdeklī, lai dotos uz ikgadējo kartupeļu talku vecāku mājās. Visiem Talsu virzienā braucošajiem nebija paveicies ar sēdvietām, tādēļ vienai daļai braucēju nācās stāvēt kājās. Iegadījās tā, ka man blakus stāvēja divi apmēram divdesmit gadus veci puiši, kas savā starpā sarunājās par šo un to. Kā jau labi audzināta, vairījos svešas sarunas noklausīties, līdz runa ievirzījās par nesen izlasītajām grāmatām. Viens no puišiem tik aizrautīgi otram stāstīja par šo grāmatu, ka vienkārši nespēju nenoklausīties.

Jāatzīst, ka grāmata tiešām ir ļoti aizraujoša, un pēc vienas nodaļas pabeigšanas pirksti steidz uzšķirt nākamo. Viegli lasāma, aizraujoša, humorīga, kolorītiem tēliem bagāta grāmata, kas autoru atklāj kā labu stāstnieku un vēstures zinātāju. Jo, lai arī skaidrs, ka autors „pūš pīlītes”, tieši zināšanas par dažādiem vēsturiskiem notikumiem un personām, ļauj lasītājam atklāt, ka autors „samelojies”, kā arī pasmieties par asprātīgajiem notikumu skaidrojumiem. Grāmata ir savdabīgs veids vēstures kursa atkārtojums.

Man vislabāk patīk galvenā varoņa Alana dzīves uztvere: „Viss ir tā, kā ir un būs tā, kā būs…” Viņš nelauza galvu par to kas un kāpēc notiek, neanalizē, nerakņājas sevī, meklējot dzīves jēgu. Nefantazē par to, kas būs. Viņš vienkārši dzīvo savu dzīvi atbilstoši tai situācijai, kādā ir nokļuvis, bez lieka stresa un spriešanas par to, kā būs, ja būs. Tagad un tūlīt, konkrētajā brīdī. Jāsaka gan, ka nekad nepārkāpjot savu pārliecību, ka politika un reliģija ne pie kā laba nenoved.

Ja neskaita dažus izņēmumus, Alans diezgan ātri spēj iemantot apkārtējo draudzību un simpātijas. Ne velti saka: esi vienkāršāks un draugus iemantosi. Alans uz lietām skatās ļoti vienkārši, nevienam neko lieki nepārmetot un neliekot kādam justies slikti savā ādā. Cilvēki Alanam blakus var justies brīvi, esot tādi kādi viņi ir. Tieši pateicoties lietu nesarežģīšanai un savai izdomai, viņš izkuļas no jebkuras ķezas. Tomēr alojas tie, kas domā, ka Alans ir vientiesis, jo, lai arī pabeidzis tikai trīs klases, viņš savas dzīves laikā apgūst vairākas valodas, kā arī izstudē materiālu kaudzes par viņu interesējošu tēmu.

Grāmata ir pilna ar visdažādākajiem notikumiem, bagātīgs ir arī simtgadnieka apceļoto valstu un paveikto varoņdarbu klāsts. Pieminēta arī mūsu pašu galvaspilsēta Rīga, kas kalpo kā Zviedrijā zagtu auto „atmazgāšanas” vieta, kur saplacinātā veidā zem auto sēdekļa uz Ziepniekkalnu atceļo viens no simtgadnieka un viņa draugu „upuriem”.

Viennozīmīgi viena no grāmatām, ko nebaidītos ieteikt izlasīt arī citiem.

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uzsp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu