Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna

Vērtējam Marka Leino ‘Ziemassvētku stāsts’: stāsts bez brīnuma

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ik gadu Ziemassvētku laikā meklējam kādu sirdi sildošu un pārdomas rosinošu tematisku lasāmvielu. Gadu gaitā ir lasītas gan Sudraba slidas, gan Aituvīra Ziemassvētki, Kristālpasakas, Ulubeles pasakas, Dāvana un citi daiļdarbi. Šoreiz izvēle krita par labu mūsdienu somu rakstnieka un scenāriju autora Marko Leino grāmatai “Ziemassvētku stāsts”, pēc kuras motīviem uzņemta arī filma un iestudēta teātra izrāde.

Sākām lasīt ar lielām cerībām, jo grāmatas anotācija solīja melanholisku, romantisku un cerību pilnu pasaku, taču nedaudz vīlāmies, jo stāsts nebija tik viegls un gaisīgs, kā bijām iedomājušās. Bet par visu vairāk mūsu atsauksmēs!

Lienīte: stāsta sākums bija jauks, taču turpinājums likās samocīts un bēdīgs
Mūsu klubiņam ir tradīcija decembrī  lasīt ko mīļu un sirsnīgu. Šoreiz izvēlējāmies somu rakstnieka Marko Leino grāmatu “Ziemassvētku stāsts”. Rakstnieks to veltījis savai vecmāmiņai, kura aizgāja no dzīves tieši Ziemassvētku vakarā. Varbūt tāpēc šis stāsts šķita tik skumjš.
Stāsts ir par zēnu Nikolasu, kuram aiziet bojā visa ģimene un viņu uzaudzina Korvajoki ciema ļaudis. Zēns apgūst galdnieka amatu un  Ziemassvētkos slepeni pie katras mājas durvīm noliek dāvanu. Tā ir kā pateicība par  sniegto palīdzību, un no tās arī aizsākas pasaka par Ziemassvētku vecīti, kurš nes dāvanas.
Sākums bija ļoti jauks, jo īpaši tas, kā ciema ļaudis pieņēma un rūpējās par mazo Nikolasu. Tālāk lasot, stāsts likās ļoti samocīts un bēdīgs, jo Nikolass izvēlējās dzīvot vientuļnieka dzīvi, ciemā ieradās vien pāris reizes gadā, visu savu laiku, arī nakts stundas, veltot dāvanu gatavošanai. Tā jau sāka šķist kā apsēstība, nevis dāvātprieks. Gribētos nākamajos Ziemassvētkos sagaidīt priecīgu, atpūtušos Salatēti, nevis tik nogurušu un īgnu kā Nikolasu no Korvajoki ciema.

Liene: biju vairāk gaidījusi to, ka tā būs pasaka
Divi mazi puikas, brāļi Osis un Toms atrod vecu koka lādīti, kurā atrodas pulkstenis, kā arī zīmīte: “Priecīgus Ziemassvētkus mīļajai mazajai Adai. Brālis Nikolass”
Vectēvs brāļiem izstāsta stāstu par Nikolasu un viņa mazo māsu. Stāstu par mazu zēnu, kurš zaudē vecākus un māsiņu. Stāsts ir par ticību brīnumiem, par cilvēku attiecībām.
No grāmatas biju vairāk gaidījusi to, ka tā būs pasaka, tomēr tas bija savdabīgs stāsts, kur neiederīgi tika iepīta versija par Santa Klausa sarkano tērpu – kā tas palīdz pieradināt ziemeļbriežus.

Inese: trūkst Ziemassvētku laikam tik raksturīgā brīnuma klātbūtnes
Ļoti veiksmīgs ir soma Marko Leino grāmatas „Ziemassvētku stāsts” vāka noformējums – uz ledus stāv vecmodīgās drēbēs saģērbts zēns un sava atspulga vietā redz Ziemassvētku vecīti sarkanā mētelī un ar baltu bārdu. Aizmugurē vīd nosnigušu egļu rinda. Šī stāsta svarīgākie notikumi notiek ziemā ap Ziemassvētku laiku nabadzīgā ciematiņā Korvajoki un atklāj autora versiju par to, kā mazs zēns Nikolass, zaudējis abus vecākus un māsiņu, savas dzīves laikā palēnām, pamazām pārtop Ziemassvētku vecītī, ieviešot arī apdāvināšanas tradīciju.
Tomēr šoreiz es ieteiktu nevis lasīt grāmatu, kura pārāk nomācoši atklāj tos pārdzīvojumus un dvēseles brūces, kas rodas, zaudējot sev tuvus un mīļus cilvēkus, bet noskatīties tāda paša nosaukuma filmu, kuras scenārija autors ir pats Leino un kura uzņemta 2007. gadā. Filma šo stāstu atklāj vienkāršoti – bez dziļa psiholoģisma vai dramatiskām epizodēm ar slīkšanu un krišanu aizā. It kā starp citu atklātas arī galvenās idejas: lielāks ir prieks dot, nevis saņemt; mīlestība neizbēgami nes sev līdzi bailes zaudēt mīļos; reizēm jānotic brīnumam. Filmai nav grāmatā izmantotās gredzenveida kompozīcijas ar mūsdienu vectētiņa stāstījumu sākumā un beigās.
Tomēr abām – gan grāmatai, gan filmai – trūkst brīnuma klātbūtnes, kas tik raksturīga pasakainajam Ziemassvētku laikam. Tās ir pārāk reālistiskas, un tajās nav nekādas īpašas burvības.

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu