Vārda dienu svin: Imants, Rimants, Ingars, Intars

‘Vācu kvalitāte’ – mīts vai patiesība?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Francija – gardēžu paradīze, Itālija – kaislīgo mīlētāju zeme, Vācija – kvalitātes garants. Ne viens vien, iegādājoties sev kādu sadzīvē nepieciešamu lietu, izšķirsies par labu tai, kas ražota Vācijā jeb „vācu kvalitātei”. Pilnīgi iespējams, ka citur ražotās lietas nav ne par matu sliktākas vai ir pat labākas, tomēr jau tradicionāli ir izveidojies priekšstats, ka tieši Vācijā ražotās preces ir viskvalitatīvākās. Tieši vācieši tiek uzskatīti par vispunktuālāko, precīzāko un disciplinētāko nāciju visu citu nāciju vidū. Laika gaitā jēdziens „Made in Germny” ir kļuvis par sava veida zīmolu ne tikai saistībā ar dažādu produktu ražošanu, bet arī runājot par dažādiem pakalpojumu sniegšanas veidiem. Tomēr ne vienmēr tā tas ir bijis.

 

No defekta par efektu
Šogad augustā apritēja tieši 125 gadi kopš radīts jēdziens „Made in Germany”. Lai cik dīvaini tas neliktos, tā autori nav paši vācieši, bet gan angļi.

19.gs. beigās Anglijas tirgū nonāca arvien vairāk Vācijā ražotu lētu tērauda izstrādājumu. Pēc izskata tie līdzinājās Anglijā ražotajiem, bet to kvalitāte bija daudz zemāka. Pie tam bieži tika viltoti Anglijas tēraudlietuvju zīmogi, un tirgū nonāca vācu plaģiāts ar Anglijā pazīstamu firmu nosaukumiem. Tādēļ, lai aizsargātu savas valsts tēraudlietuvju zīmolus, Anglijas parlaments 1887. gada 23. augustā izdeva likumu, kurš noteica, ka uz visiem Vācijā ražotajiem produktiem ir jābūt apzīmējumam – „Made in Germany”. Angļu lieltirgotāji cerēja, ka tā tiks glābta viņu saražoto produktu labā slava un patērētāji tiks brīdināti, ka zem apzīmējuma „Made in Germany” slēpjas lēts, nekvalitatīvs vācu plaģiāts. Šādā veidā, tā laikā lielākā rūpniecības valsts Anglija, centās padzīt no sava tirgus nevēlamu konkurenci.

Tomēr angļi nebija rēķinājušies ar to, ka šādā veidā palīdzēs saviem konkurentiem. Pirmkārt, tika pievērsta uzmanība vācu importam. Anglijas iedzīvotāji pamanīja, ka no Vācijas importē ne tikai nažus, vīles un šķēres, bet arī lelles, krūzes un zīmuļus. Tā kā to kvalitāte bija labāka par pašu mājās ražoto, arvien vairāk angļu izvēlējās iegādāties tieši Vācijā ražoto preci.

Otrkārt, vācieši ātri vien saprata, ka „Made in Germany”, var kļūt par kvalitātes zīmi. Tādēļ Vācija ieguldīja ļoti daudz līdzekļu rūpniecības attīstībā: tika būvētas rūpnīcas, veikti dažādi pētījumi, kas ļāva radīt virkni jaunus un kvalitatīvus produktus, kas ir lētāki par Anglijā ražotajiem. Paviršība bija kas neiedomājams, visam vajadzēja būt precīzam līdz pēdējam smalkumam. Vācu centība attaisnojās un jau pavisam drīz „kauna zīme” – „Made in Germany”, kļuva par garantu labai kvalitātei, kas ļāva Vācijai ļoti ātri iekarot pasaules tirgu.

 

„Vācu kvalitāte” šodien – reklāmas triks vai realitāte?
Arī mūsdienās ar „Made in Germany” saprot kvalitāti, uzticamību un ilgtspēju. Vairāk kā simts gadus vācieši ir rūpīgi strādājuši, lai tas tā būtu. Šis apzīmējums mūsdienās ir ļoti būtisks mārketinga instruments, un tiek ļoti bieži izmantots, piedāvājot patērētājiem iegādāties noteiktu produktu. Tomēr pēdējā laikā arvien vairāk dažādos vācu medijos izskan jautājums: Vai tiešām visas preces un produkti, kas nes apzīmējumu „Made in Germany”, ir ražoti Vācijā? Vai mūsdienās vēl vispār var viennozīmīgi runāt par „vācu kvalitāti”?

Nav noslēpums, ka mūsdienās Vācijā, tāpat kā daudzās citās rūpniecības lielvalstīs, uz vietas tiek saražota vairs tikai neliela daļa no produktiem. Rūpnīcu filiāles, lētā darbaspēka un mazo infrastruktūras izmaksu dēļ ir izsvaidītas pa visu pasauli. Porsche, Miele, Junkers pulksteņi, Kettler velosipēdi u.c. slēpjas zem vācu kvalitātes zīmes „Made in Germany”, tomēr lielākā daļa detaļu nav ražots Vācijā, bet gan Čehijā, Amerikā, Japānā, vai kur citur. Reizēm Vācija ir tikai vieta, kur produkts salikts kopā.

Vācijā nav likumā noteikta kārtība, kādos gadījumos drīkst vai nedrīkst, izmantot šo apzīmējumu. Vienīgi „Konkurences likums” nosaka, ka nav pieļaujama maldinoša reklāma. Ir gadījumi, kad par apzīmējuma „Made in Germany” tiek sodīti dažādi uzņēmumi, jo lielākā daļa viņu piedāvāta produkta nav ražots Vācijā, bet gan kaut kur citur. Līdz ar to, principā, patērētājs tiek maldināts. Vācijas konkurences padome gan atzīst, ka uzņēmēji par uzlikto sodu nesatraucoties, jo salīdzinājumā ar peļņu, ko nes „vācu kvalitātes” zīmola izmantošana, tas ir niecīgs.

Satraukties, ka iegādājoties preci ar uzrakstu „Made in Germany”, esi nopircis, ko tādu, kas neatbilst cerētajai „vācu kvalitātei”, gan nevajag, jo ne velti vāciešiem ir teiciens – „Vertrauen ist gut, aber Kontrolle – besser!” jeb „Uzticēšanās ir laba lieta, bet kontrole – vēl labāka!”. Arī ārvalstu filiālēs saražoto detaļu kvalitāte tiek stingri kontrolēta.

Lai arī Vācijā ražotās preces savu kvalitāti un popularitāti nav zaudējušas, arvien vairāk tiek runāts par to, kas jādara, lai tā tas arī būtu turpmāk. Ir uzņēmēji, kas uzskata, ka ir jau nopelnījuši patērētāju atzinību. Viņi turpina ražot labas kvalitātes produktus un neuzskata, ka kaut kas būtu jāmaina. Tajā pašā laikā daudzās citās valstīs tiek veikti pētījumi, zinātniskie atklājumi, kas ļauj radīt jaunus kvalitatīvus produktus. Neko nemainot, Vācija varētu zaudēt savas pozīcijas konkurences cīņā. Tieši pēdējā gada laikā šis jautājums ir kļuvis aktuāls. Interesanti, ka ir uzņēmumi, kas slēdz savas filiāles citās valstīs un pārceļ ražošanu atpakaļ uz Vāciju, tiek piesaistīti speciālisti no pašu vidus.

 

Par to vai uzraksts „Made in Germany” sevī tiešām slēpj to, ko mēs ceram sagaidīt, ir atkarīgs no mūsu katra paša cerībām un pieredzes. Jebkurā gadījumā, vienmēr der atcerēties, ka svarīgs nav tas, kas uz noteiktās lietas ir uzrakstīts, bet gan tas, kāda ir šī lieta.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu