Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Piecas digitālās prasmes, kas var uzlabot tavu ikdienu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vai zināji, ka ir programmas, kas var pārtulkot tekstu citā valodā jau kā gatavu runu? Ka meklējumus vari padarīt tik specifiskus, lai rezultātos iegūtu tieši to informāciju, kuru vēlies atrast? Digitālā vide var pamatīgi atvieglot dzīvi un ietaupīt laiku. Taču, lai tas notiktu, ir nepieciešamas digitālās prasmes – resurss, kas mūsdienās vajadzīgs ikvienam. Piecas ļoti noderīgas digitālās prasmes apkopojusi Riga TechGirls līdzradītāja Oksana Tatarina.

Kas tad ir digitālās prasmes? “Vienkārši runājot, tas ir prasmju kopums, kas ļauj brīvi un droši uzturēties digitālajā vidē. Šīs prasmes var iedalīt piecās grupās: informācijas patērēšana, digitālā satura izveide un izmantošana, informācijas pārsūtīšana un uzglabāšana, informācijas meklēšana un mācīšanās tiešsaistē,” saka Oksana Tatarina un aicina aplūkot to katru tuvāk.

Informācijas patērēšana

“Breds Pits ir miris!” Šāda ziņa pirms dažiem gadiem pāršalca internetu. Cilvēki sadalījās divās grupās: vieni sāka klikšķināt uz šīs ziņas un nokļuva krāpnieku rokās, otri tomēr bija noskaņoti skeptiski un meklēja oficiālus un uzticamus informācijas avotus, lai pārbaudītu informāciju.

“Otrā grupa demonstrēja vairākas digitālajā pasaulē noderīgas prasmes: kritiski izvērtēt saņemto informāciju, atšķirt patiesību no viltojumiem, pārbaudīt informāciju pie uzticamiem avotiem, saprast, kam var un kam nevar uzticēties tiešsaistē, neļauties ietekmēšanai vai manipulācijai,” skaidro Oksana Tatarina.

Lai tevi nevarētu tik viegli apkrāpt, darbojoties digitālajā vidē, ir svarīgi zināt digitālās drošības pamatnoteikumus – atpazīt pikšķerēšanu, nespiest uz aizdomīgām saitēm, neatvērt e-pasta vēstules no nezināmiem sūtītājiem, lejupielādēt lietotnes tikai no uzticamām vietnēm.

Digitālā satura izveide un izmantošana

“Šī ir visplašākā prasmju grupa – tajā ietilpst viss, sākot no prasmes izmantot īsceļus Google dokumentos, beidzot ar prasmi izstrādāt tīmekļa vietni,” stāsta Oksana Tatarina.

Katrs interneta lietotājs, protams, nemāk izstrādāt tīmekļa vietni, un tas arī nav vajadzīgs. Taču katrs interneta lietotājs ir digitālā satura patērētājs, un, lai justos ērti digitālajā vidē, patiešām katram būtu jāprot:

  • izmantot ziņapmaiņas vietnes, sociālos medijus un e-pastu, lai sadarbotos un sazinātos ar draugiem, kolēģiem, ģimeni;
  • apmaksāt rēķinus, iegādāties biļetes, pieprasīt medicīniskās izziņas vai pierakstīties pie ārsta, izmantojot tīmekļa vietnes un lietotnes, jo tas ietaupīs daudz laika un pūļu;
  • pārzināt savas darbavietas programmatūru. Bet, lai tiktu pie darbavietas un kaut vai nosūtītu savu CV potenciālajam darba devējam, vajadzētu prast lietot vismaz Word un Excel un izveidot PDF dokumentu;
  • izvērtēt, kuras programmas būs noderīgas profesionālajā dzīvē un kuras – nē. Piemēram, ja nodarbojies ar tulkošanu, tavā rīcībā vajadzētu būt kādai uzticamai tiešsaistes vārdnīcai, un, ja esi radoša personība, tev noteikti ir nepieciešamas programmas, kas attīsta un ļauj izpaust dizaina prasmes;
  • orientēties autortiesībās. Ja aktīvi veido un publicē saturu, neizmantot svešu saturu ir pamatnoteikums. Taču ir jāzina arī, kā aizsargāt savējo.

Informācijas pārsūtīšana un uzglabāšana

“Pieņemsim, ka tev vecākiem jānosūta 200 fotogrāfiju no ģimenes tikšanās. Kā tu to izdarīsi? Ir vairāki veidi: ievietosi tās zibatmiņā un iedosi nākamās tikšanās laikā, nosūtīsi ar ziņapmaiņas vietnes starpniecību, izdrukāsi un nosūtīsi pa pastu? To visu var darīt, bet labākais un, iespējams, ātrākais veids ir augšupielādēt tās mākoņglabātuvē un nosūtīt uz to saiti,” iesaka Oksana Tatarina.

Pie digitāli izglītota cilvēka paradumiem pieder arī svarīgu dokumentu rezerves kopiju veidošana un glabāšana un elementāras zināšanas par to, kādu saturu nevajadzētu publicēt personīgajās lapās un ko nozīmē personas datu aizsardzība.

“Digitālā pratība ietver arī digitālo etiķeti. Vai tev ir kādreiz gadījies nosūtīt balss ziņu, nepaziņojot par to personai, ar kuru runā? Varbūt ir izsprucis rupjš komentārs pie kāda video vai fotoattēla? Tās ir sliktas digitālās manieres. Tāpēc, ja nevēlies, lai tevi uzskata par digitāli nezinošu, ievēro uzvedības noteikumus tiešsaistē!” aicina eksperte.

Informācijas meklēšana

“Šķiet – kā gan varētu nepareizi veikt meklēšanu tīmeklī? Tu vienkārši ievadi vajadzīgo vaicājumu un saņem atbildi. Taču patiesībā ne visi zina, kā to darīt efektīvi. Lai netērētu daudz laika, sērfojot internetā, iemācies pareizi veidot meklēšanas pieprasījumus!” iesaka Oksana Tatarina.

Piemēram, lai atrastu konkrētas personas vai zīmola lapu Twitter vai Facebook, vaicājuma priekšā jāieraksta simbols @, aiz tā jāatstāj atstarpe un jānorāda vēlamais sociālais tīkls un meklētais atslēgvārds.

Mācīšanās tiešsaistē

“Digitālās prasmes nebūt nav statisks jēdziens,” stāsta Oksana Tatarina. “Tās noveco tādā pašā tempā, kādā attīstās tehnoloģijas un pārveido mūsu ikdienu. Tāpēc jārēķinās, ka tās būs jāatjaunina ar neapskaužamu regularitāti. Tam būs nepieciešama vēl viena svarīga prasmju grupa – spēja patstāvīgi meklēt informāciju, to apgūt un ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Mūžizglītībai 2022. gadā un pēc tā būtu jākļūst par dzīvesveidu. Tā nodrošināsies, ka nepalaid garām karjeras iespējas, un mainīgajā pasaulē varēsi vairāk uzticēties savām spējām.”

Kā uzlabot savas digitālās prasmes?

  1. Izveido plānu. Izvēlies prasmi, kurai pievērst uzmanību, un pakāpeniski izpēti katru tās aspektu. Atkarībā no vēlmēm vari izveidot ikdienas grafiku vai katru nedēļu atvēlēt laiku tehnoloģiju praktizēšanai.
  2. Izpēti tiešsaistes un bezsaistes resursus. Izlasi grāmatu vai noskaties pamācības video vietnē YouTube.
  3. Mācies tiešsaistē. Pievienojies kādiem tiešsaistes kursiem, piemēram, “Iepazīsti tehnoloģijas” Riga TechGirls apmācību programmai “Iepazīsti tehnoloģijas”!
  4. Pievienojies digitālajām kopienām. Atrodi tiešsaistes vai personīgo kopienu, kas palīdzēs apgūt tehnoloģiju prasmes.
  5. Seko IT/digitālajiem līderiem sociālajos medijos. Atrodi tehnoloģiju ekspertus vai kopienas kādā no sociālo mediju vietnēm, lai saņemtu viņu ikdienas informāciju un padomus. Tu pat nenojaut, cik noderīgus resursus vari atrast šajos kontos!

“Digitālās prasmes ir svarīgas ne tikai karjeras veidošanai. Arī ikdiena mainās, un, lai justos ērti, ir jāapgūst jauni sīkrīki un lietotnes. Piemēri nav tālu jāmeklē: sākoties Covid-19 mājsēdei, skolotāji un skolēnu vecāki izrādījās pilnīgi nesagatavoti tādu digitālo platformu pamatfunkciju kā konferenču zvani lietošanai, bet tagad tā daudziem šķiet ikdiena. Digitālā pratība nozīmē optimizēt visus savas dzīves aspektus. Pat ikdienas rutīnas darbi kļūst vieglāki, ja spēj funkcionēt digitālajā telpā,” rezumē Oksana Tatarina.

Dalīties.

Atstāt Ziņu