Vasarai ejot uz otru pusi, varam zālienā sastapt sēnes, diemžēl ne baravikas un ne gailenes, bet vienkāršas baltas/pelēkas/brūnganas sēnītes uz tieviem kātiņiem. Kādam tas liekas normāli, kādam, kas zāliena sevišķi lutina – tās liekas traucējošas. Kāpēc zālienā ir sēnes un kā ar tām cīnīties?
Sēņu augšanas iemesli
Ja arī jūsu zālienā ir sēnes, taču tās aug precīzos apļos, šoreiz runa nebūs par šo problēmu – ja šādi simptomi novēroti, tad ticamākais, ka tā ir salīdzinoši retā zālienu kaite – Raganu riņķi (Marasmius oreades un citas sēnes). Šoreiz ne par to.
Tātad, zālienā izklaidus aug sēnītes, kas vizuāli pasliktina zāliena izskatu.
Kāpēc tās aug dārzā?
Sēnes pēc būtības ir tikai redzamā daļa lielam sēnes organismam, ko sauc par micēliju. Micēlijs šādu zāliena sēņu gadījumā stiepjas līdz pat 60cm dziļi augsnē, kur tas uzņem sev vēlamās barības vielas un aktīvi aug, veidojot arī virszemes redzamās daļas (sēnes), kas ražo un izplata sporas. Micēlijs pamatā barojas no dažādām koksnes atliekām, tāpēc, ja dārza augsnē ir koka daļas, sēnes ir pilnīgi normāla parādība. Domājams, ka katrā Latvijas dārzā (sevišķi, ja auglīgais slānis ir veidots no jauna pievestas zemes!) būs augsne, kas saturēs koka daļas. Tās nonāk augsnē, ja substrātam izmatojat kūdru vai ‘melnzemi’, kas parasti ir vairāk vai mazāk sadalījusies melnā kūdra. Kūdrā kā zināms, sastopami atmiruši purva augi, tajā skaitā koki, to celmi, siekstas, dažādās sadalīšanas pakāpēs. Arī parastā lauka zemē koka daļas ir normāla parādība – meliorācijas kaudzēs tika sapūdēta gan augsnes virskārta, gan krūmi un celmi, iegūstot auglīgu augsni. Ar ‘koka daļa’ šajā kontekstā nesaprotam baļķi vai veselu celmu, bet arī pavisam mazas koksnes daļiņas! Tāpat, dārzos bieži ir lieli koki, arī no tiem dabīgā ceļā augsnē nonāk koksnes daļas. Tātad – sēnēm jūsu dārzā noteikti ir ko ēst, tāpēc tās tur ir!
Svarīgs aspekts ir ūdens un gaisa režīms augsnē – protams, ka sēnes labāk aug mitrumā, taču arī lieliski uzturētos zālienos sēnes ir sastopamas.
Kā ar tām cīnīties?
Zinot sēņu augšanas dabu, micēlija izplatību (tas var aizņemt lielas platības), skaidrs, ka nekādi vienkārši un 100% droši paņēmieni nebūs mūsu ieteikumu klāstā, jo tas līdzināsies cīņai ar vējdzirnavām, tomēr dažus ieteikumus varam sniegt:
1. Regulāra pļaušana – sēnes aug apmēram tikpat ātri vai nedaudz ātrāk kā zāliens – jā tās Jums nepatīk, zālienu vajadzētu pļaut biežāk, pat ja tas vēl nav sasniedzis atbilstošo augstumu, protams, nepļaujot pārāk zemu! Tātad, līdz ar zālienu, regulāti nopļausiet arī sēnes.
2. Sēņu nolasīšana – viena no labākajām metodēm, jo tiek ierobežota sporu izplatība, lai gan tas negarantē sēņu izzušanu pavisam.
3. Mitruma režīms – ja sēnes parādās, skaidrs, ka zālienam mitruma pietiek, tāpēc vajadzētu pārskatīt laistīšanas režīmu. Iespējams, lietus nodrošina zālienu pilnībā un varbūt pat par daudz, ko mums būs grūti ietekmēt. Normālos apstākļos zāliens būtu jālaista ne biežāk kā 1 reizi 1-2 nedēļās, ja nav kārtīgāki lieti. Sausāka augsne apturēs sēņu augšanu. Tāpat gaisa klātbūtni un ūdens režīma uzlabošanos var nodrošināt vertikulēšana vai aerācija, kas izjauc velēnas virskārtas sablīvējumus, taču arī šāds paņēmies dos tikai profilaktiskus rezultātus.
4. Fungicīdi – var šīs sēnes miglot ar fungicīdiem, tomēr, esam dzirdējuši atsauksmes, ka tas palīdz ļoti īslaicīgi – esošās nobeidzas un pēc laika ir jaunas. Pirms šādu ķīmiska līdzekļu lietošanas vajadzētu rūpīgi izsvērt, vai tas ir nepieciešams, jo savu veselību ietekmē cilvēks, kas miglo, tāpat arī lieka ķīmisku vielu klātbūtne dārzā nebūtu ieteicama ne cilvēkiem ne dzīvniekiem.
5. Kādā literatūras avotā bija minēta radikāla cīņas metode – izņemt ‘infocēto’ augsni 60cm dziļumā, iebērt jaunu un ierīkot jaunu zālienu… Tie, kas vienreiz ierīkojuši zālienu no nulles, sevišķi ar sēšanas metodi, zina, ka līdz jaukam zālienam no sēšanas paiet vismaz 3 mēneši, tāpēc šādu metodi izvēlēties būtu pārsteidzīgi. Sevišķi jauki izskatījās šī padoma pēdējā rindiņa: ‘taču arī augsnes pilnīga nomaiņa negarantē, ka jaunajā substrātā nebūs koksnes daļu…’. Tāpēc pilnīgi citu gaismu iegūst ieteikums, ierīkojot zālienu, līdzinot augsni, no tās censties izlasīt visus svešķermeņus, arī koku zariņus, saknes, praulus.
Secinājums. Sēnes zālienā ir nevis pazīme par sliktu sēklu, paklājzālienu vai sliktu dārznieku, tās ir veselu apstākļu kopums, ar ko diemžēl pagrūti cīnīties. Atliek vien atgādināt seno patiesību – labi kopts un veselīgs zāliens ir dabisks konkurents visam nevēlamajam – nezālēm, slimībām, sēnēm. Ja pamatīgi un pareizi tiks veikta zāliena ierīkošana, kam sekos laba kopšana (pļaušanas, mēslošnas, laistīšanas režīms!), sēnēm cerību būs daudz mazāk.
Vairāk informācijas par zāliena izveidi un kopšanu vai dārza izveidi atradīsiet www.galantus.lv
