kriešana – tā ir lieliska izvēle ne tikai tiem, kuri vēlas uzlabot fizisko formu, bet arī sakārtot domas. Pavasaris, kā zināms, ir viens no tādiem laikiem, kad cilvēki cenšas daudzas lieta savā dzīvē mainīt un uzlabot. Ne tikai sadzīvē un emocijās, bet arī atbrīvoties no ziemā uzkrātā, liekā tauku slānīša un līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem ieviest arī savā ikdienā jaunas aktivitātes.
Skriešana pirmajā brīdī šķiet viena no vienkāršākajām pieejamām opcijām, kas neprasa praktiski nekādus materiālos un citu resursu ieguldījumus, tikai brīvo laiku! Tomēr, ja esam apņēmušies tam pieiet nopietni, ir jāņem vērā dažas lietas, kas var ietekmēt skriešanas kvalitāti un padarītu to par stabilu vērtību Tavā dzīvē.
Pirmkārt ir kritiski jāizvērtē attiecīgā brīža fiziskā sagatavotība. Cik ilgs laiks pagājis kopš citām fiziskām aktivitātēm, vai vispār tādas ir bijušas. Nenāktu par ļaunu pakonsultēties ar ārstu.
Nepārvērtē sevi, nemeties uzreiz aktīvi skriet garu distanci, iesākumā pamēģini intensīvā solī šādu distanci noiet, ja pēc stundas ilga aktīva gājiena neizjūti nekādu diskomfortu un sāpes, nākošajā reizē vari ķerties pie skrējiena 15-30 min, ja tomēr parādās nepatīkamas izjūtas un neesi vēl gatava tik nopietnai slodzei, tad turpini soļot, pamazām pieradinot sevi pie slodzes. Necenties uzreiz darīt to katru dienu, iesākumā pietiks 2-3 dienas nedēļā. Taviem muskuļiem, locītavām un sirdij pakāpeniski jāpierod pie slodzes. Atceries arī par pareizu elpošanu!
Neskrien uz pirkstgaliem vai uz pilnas pēdas, būtiski ir pareizi pārnest svaru, sākot soli no papēža, beidzot ar pirkstgalu.
Izvēlies skriešanai piemērotus apavus , it īpaši, ja plāno skriet pa cietu segumu, asfaltu u.tml.! Lai arī asfalts tiek uzskatīts par mazāk draudzīgu, tomēr piemēroti apavi labi amortizēs triecienu. Izvēloties mīkstāku segumu, piemēram, skrienot pa meža taciņu, uzmanies no tā, ka ceļā var gadīties kāda koka sakne vai cits nelīdzenums, skrienot pa stadionu vai speciāli paredzētu skrejceliņu, galvenais risks – garlaicība, kas iestājas no vienveidīgas, monotonas vides. Atbilstoši skriešanas apavi palīdzēs ne vien saudzēt ceļus, gūžu locītavas un muguru, bet tie var veicināt arī tavu motivāciju skriet. Piemēram, man pašai ļoti patīk sajūta, ka skriešanas apavos kājas šķiet tik vieglas, ka aizmirstas viss dienas nogurums.
Lai skriešana neliktos monotona, iespējams, laiku pa laikam Tev jāmaina vide, kurā skrien. Ir atšķirība, vai skrien tikai pa stadionu vai katru reizi izvēlies jaunu maršrutu mežā.
Ko darīt skrējiena laikā? Klausies labu mūziku, domā labas domas, risini savā prātā lietas, pie kurām ikdienā neatliek laika apstāties un padomāt, meklē atbildes uz jautājumiem. Vai arī es pati bieži koncentrējos uz savu ķermeni un cenšos sajust, ka treniņa laikā strādā ne tikai kājas, bet arī vēders, mugura, rokas, pleci.
Skriet vienatnē vai kompānijā, tā arī ir Tava izvēle, tomēr nekad neaicini kādu skriet ar Tevi kopā, ar domu īsināt laiku pa ceļam, uzsitot jautru klačiņu. Skrējiena laikā jākoncentrējas uz ritmu un elpošanu, runāšana, pat īslaicīga, tam tikai traucē. Skrienot elpo vienmērīgi un ritmiski.
Pirms skrējiena noteikti 5-10 min. Iesildies, sagatavojot ķermeni paredzamajai slodzei, pēc-neaizmirsti pastiepties, lai pamazām atbrīvotu muskuļus un mazinātu sāpes pēc slodzes.
Ūdens Tev būs nepieciešams vien tad, ja gatavojies skriet ilgāk par pusstundu, tad pa maziem malciņiem būtu ieteicams atjaunot zaudētās sāļu un minerālvielu rezerves.
Nu tad, veiksmīgu startu!