Vārda dienu svin: Meta, Sniedze

Paziņojam 10 laimīgās akcijas ‘Uzplauksti pavasarim!’ dalībnieces

Pinterest LinkedIn Tumblr +

kcijas „Uzplauksti pavasarim!” noslēguma diena straujiem soļiem tuvojas. Žūrija ir izvērtējusi jūsu iesūtītos pieteikumus un izvēlējusies tās 10 sievietes, kuras jau pēc pusotras nedēļas, 13.aprīlī, saņems vienreizēju dāvanu – tikai viņām veltītu dienu, lai psiholoģes Marijas Ābeltiņas vadībā mācītos noticēt sev un rast spēku, lai piepildītu savus sapņus un, protams, arī ārēji uzplauktu Oriflame  ekobirojā, apgūstot skaistumkopšanas knifiņus un smeļoties kosmētikas padomus no populārā Oriflame stilista Andra Ruskuļa, kā arī baudot citus pārsteigumus.

Psiholoģe Marija Ābeltiņa atzīst, ka bija grūti izvēlēties tikai 10 dalībnieces šai akcijai: „Pieteikumi bija lieliski! Smeldzīgi un aizkustinoši, atklāti un noslēpumaini, pārdomu un jūtu pilni – dzīvi un patiesi! Katra sieviete, kura pati pieteicās vai kuru pieteica tuvinieki ir pelnījusi piedalīties akcijā! Tādēļ bija ārkārtīgi sarežģīti izvēlēties tikai 10 dalībnieces. Visām, visām konkursa dalībniecēm novēlu sapņu piepildīšanos un neapstāšanos ceļā uz tiem, pat ja rodas kāds kavēklis – spēt noturēt savas vēlmes liesmu un pēc brīža atkal doties ceļā.”

 „Paldies visām, kuras iesūtīja pieteikumu vēstules akcijai! Un neskumstiet, ja šoreiz neesat starp 10 akcijas dalībniecēm. Jūs sava sapņa piepildīšanai jau esat spērušas nozīmīgu soli- skaļi pašas sev atzinušas, ka vēlaties pārmaiņas. Tagad atliek vien rīkoties! Mēs ticam, ka jums izdosies!” novēl SievietesPasaules redaktore Līga Rozentāle.

Lūk, 10 pieteikumu vēstules, kuras mūs uzrunāja visvairāk. Šo vēstuļu autores tiks mīļi gaidītas 13.aprīlī Rīgā, lai dienas garumā uzplauktu gan iekšēji, gan ārēji.

1. „Ja paskatos šobrīd savu dzīvi šķērsgriezumā – cik triecienu pārciests – tad paliek tā sāpīgi ap sirdi. Un tiešām to esmu spējusi izturēt? Jā! Bet sapņot baidos. Es tiešām baidos, jo šķiet, ka atkal kaut kas notiks.” >>

2. „Esmu jau trīs gadus ceļā, ceļā, ko uzsāku pēc šķiršanās. Es laulībā pazaudēju sevi. Ku-kū!!! Tā pamazām sevi lipinu kopā, pa kripatiņai, pa gabaliņam. Man šķiet, esmu jau tālu tikusi, man laikam trūkst visai maz, esmu pazaudējusi prasmi būt sievietei.” >>

3. „Lai arī dzīves pieredze man nav tik liela, taču idejas, plāni un darbs( strādāju par pasniedzēju, jauns pedagogs), kurš man sniedz gandarījumu neliedz man sapņot un iespējams nākotnē piepildīt savus sapņus. Sapņoju par ģimenes siltumu, par karjeras izaugsmes iespējām. Uzskatu, ka sapnis ir varenāks par realitāti. Sapņot var jebkurš, tas neko nemaksā. Rakstot, es aizdomājos, kas tad īsti man traucē sasniegt to, ko vēlos? Atbilde ir gluži vienkārša- tā ir nepārliecinātība par sevi.” >>

4. „Līdz šim esmu dzīvojusi citu dzīves – palīdzēju vecākiem, radiem, tad draudzenes precējās un dzima bērni, bet es sevi mānīju – es arī dzīvoju, re, kā patstāvīgi un neatkarīgi, bet es dzīvoju viņu dzīves, priecājos un bēdājos viņu stāstos, tikai ne savējos. Arī darbā – centīga darbiniece un sirsnīga kolēģe …skumji… Es nevis aizmirsu sevi, bet noliedzu sevi kā sievieti, kā personību.” >>

5. „Manā sievietes pasaulītē ir pienākušas laika ritumam piederošas pārmaiņas, – meita izaugusi un izdota pie vīra, arī mans vīrs devies savā patstāvīgajā dzīvē. Viss ir pieņemts, un smaidu un prieku atrodu daudzās lietās, vietās un cilvēkos. Bet, pienākot jaunajam pavasarim, jau ne pirmo gadu tveru sevi pie sajūtas, ka man ir nepieciešama virzība uz priekšu, ka vajadzētu notvert stīgu, kas atbilstu, papildinātu un paceltu mani kā sievieti atbilstoši šim manam dzīves periodam.” >>

6. „Esmu ievērojusi, ka man vieglāk realizēt mērķi un kādu mazu sapnīti darbam, bet nevis sev. Mani sapņi ir iesprūduši! Kā noņemt važas no maniem sapņiem? Te man trūkst ideju! Skumji, bet gadi joņo un kur paliek laiks sev? Vienkārši neatliek! Darbs paņem visu manu laiku! Tāpēc, nolēmu beidzot sākt mainīt savu dzīvi! Ir laiks padomāt par sevi!” >>

7. „Jāatzīst, ka man šogad paliks 40, bet es gandrīz nemaz nelietoju kosmētiku, godīgi sakot neprotu to lietot, pie kosmetologa arī nekad neesmu bijusi. Gribu beidzot būt arī sieviete, ne tikai mamma, un gribu izskatīties labi. Ļoti gribu šajā pavasarī uzplaukt skaista, smaidīga, uzposta, pašpārliecinātāka.” >>

8. „Laikam mans lielākais sapnis ir beidzot saprast, ka arī es esmu sieviete un vēlos justies kā sieviete, vēlos  nedaudz veltīt laiku arī sev…Man ir tikai 40 gadi un man ir divi jau pieauguši dēli. 21 gadu esmu veltījusi saviem bērniem un visu atdevusi viņiem. Dzīve mani nekad nav lutinājusi, bērni bija mazi, vīrs ļoti dzēra, bērni un mājas darbi bija uz maniem pleciem…>>

9. „Pagājušais gads man bija smagu pārbaudījumu laiks, es kļuvu par atraitni. Bērni arī jau izauguši un vairāk pievērsušies savas personīgās dzīves kārtošanai. Un tā nu es esmu palikusi pati ar sevi.  Lai arī man jau piecdesmit, tomēr dzīves sulīgumu var izjust arī manos gados, tikai man nepieciešams kāds grūdiens, kas izkustinātu no ierastā stāvokļa.” >>

10. „Lai arī abas grūtniecības pazaudēt bija sāpīgi, es, nesaņemot šos triecienus, nekad nespētu paskatīties uz sevi un situācijām savādāk, pieņemt, ka katra diena un notikums ir nevis kāds sods mums, par ko mums jābūt vainīgiem, bet iespēja mācīties un pilnveidoties. Un priecāties par lietām, kas sanāk, un gūt mācību no smagākiem brīžiem. Šobrīd mācos ļauties. Nesteidzīgi. Ar iekšēju mieru.” >>

Ar jums visām sazināsimies personīgi, izklāstot sīkāku informāciju par pārvērtību dienas norisi.

No sirds apsveicam un tiekamies 13.aprīlī!


Dalīties.

Atstāt Ziņu