Vārda dienu svin: Aina, Anete

Pārsteidzošā miltu dažādība

Pinterest LinkedIn Tumblr +

iens no visplašāk izmantotajiem graudaugu produktiem visos laikos bijuši un ir milti. Maize, makaroni, dažādi konditorejas izstrādājumi, pankūkas un daudz citu ēdienu nebūtu iespējams nobaudīt, ja mūsu senči nebūtu iemācījušies samalt miltus. Lielākā daļa cilvēku ar miltiem saprot kviešu vai rudzu miltus. Tomēr milti ir ļoti daudzveidīgs produkts, jo zem šī nosaukuma slēpjas ne tikai samalti graudaugi. Miltus, ko pilnvērtīgi var izmantot uzturā iespējams iegūt no dažādām augu sēklām, riekstiem, griķiem, zirņiem. Tradicionālajiem baltajiem miltiem pretī tiek likti pilngraudu milti. Kūku pagatavošanai tiek piedāvāti vieni, bet maizes cepšanai citi. Pat viena veida milti atšķiras ar maluma pakāpi un graudu iepriekšējās apstrādes veidu.

 

Miltu iedalījums pēc graudaugu iepriekšējās apstrādes veidiem

Tas, kāda ir miltu krāsa, garša, smarža un uzturvērtība, ir atkarīgs no graudu apstrādes, pirms tie nonāk dzirnavās un tiek samalti miltos. Pēc graudu apstrādes veida izdala pilngraudu un tradicionālos baltos miltus.

Pilngraudu milti
Kviešu jeb baltie milti ir viens no pazīstamākajiem un biežāk lietotajiem miltu veidiem. Tomēr līdz pat 19. gs beigām patērētājiem šādi sniegbalti milti nebija pazīstami. Uzturā tika lietoti pilngraudu milti, kuri no tagad mums tik ierastajiem baltajiem miltiem atšķiras ar to, ka miltu pagatavošanā tiek izmantots viss grauds. Līdz ar to, pilngraudu milti ir bagātīgs šķiedrvielu, dažādu minerālvielu un vitamīnu avots. Pilngraudu milti no baltajiem atšķiras ar krāsu, garšu un aromātu, uzturvērtību un daudz īsāku uzglabāšanas ilgumu. Īsā uzglabāšanas termiņa dēļ agrāk milti tika malti neilgi pirms to izmantošanas. Pilngraudu izstrādājumi ir smagnējāki un cietāki nekā balto miltu izstrādājumi.

Tradicionālie baltie milti
1870. gadā tiek radīta graudu smalcināšanas vai slīpēšanas tehnoloģija, kurai pateicoties bija iespējams iegūt attīrītos jeb baltos kviešu miltus. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību graudam, pirms samalšanas, tiek noņemts apvalciņš un dīglis, kas tiek uzskatīti par veselīgākajām grauda daļām, jo satur šķiedrvielas, minerālvielas un vitamīnus. Tieši šķiedrvielu, minerālvielu, vitamīnu un vērtīgo taukskābju niecīgo daudzumu uzskata par vislielāko balto miltu mīnusu. Attīrītie graudi lielākoties satur cieti, kas ļoti ātri uzsūcās organismā un, lietojot uzturā pārāk daudz balto miltu, tie veicina liekā svara rašanos. Jaunās tehnoloģijas lielākie plusi:
miltus iespējams uzglabāt līdz pat 5 gadiem;
no tiem ir iespējams pagatavot izskata ziņā kārdinošākus izstrādājumus. Daži miltu ražotāji, lai milti būtu vēl baltāki, tos balina;
no baltajiem miltiem maize, kūkas un cepumi sanāk daudz gaisīgāki, mīkstāki un izmēra ziņā lielāki, kā gatavoti no pilngraudu miltiem.

Lai arī uztura speciālisti iesaka savā uzturā vairāk izmantot pilngraudu produktus, nevar apgalvot, ka vieni milti būtu sliktāki par otriem. Svarīgi ir rūpēties par to, lai uzturs būtu daudzveidīgs un izvēlētie produkti tiktu lietoti ar mēru.

Miltu iedalījums pēc šķiras

Uz miltu paciņas ikviens var izlasīt, kādas šķiras milti tie ir. Milti tiek iedalīti augstākā labuma, I, II un rupja maluma miltos. Daudzi domā, ka paši labākie ir augstākā labuma milti. Tomēr tas ir strīdīgs jautājums. Lai arī kūka no šiem miltiem iznāks labāka kā no I un II labuma miltiem, tie noteikti ir mazāk veselīgi. Jo augstāka labuma milti, jo tie ir tīrāki, un tiem ir mazāk pievienotas graudauga ārēja apvalka daļas. Līdz ar to mazāk šķiedrvielu, minerālvielu un vitamīnu. Augstākā labuma miltus parasti izmanto gatavojot kūkas. I un II šķiras miltus izmanto gatavojot dažādus konditorejas izstrādājumus, bet no rupjā maluma miltiem vāra biezputras un cep maizi.

Dažādi milti

Mūsdienās veikalos iespējams nopirkt ne tikai tradicionālos rudzu vai kviešu miltus. Piedāvātais miltu klāsts ir visai daudzveidīgs. Tikpat daudzveidīgs ir to bioķīmiskais sastāvs un pielietojums.

Kviešu miltos ir daudz olbaltumvielu un PP vitamīnu, kas stiprina organisma imunitāti un veicina vielmaiņu. Kvieši ir lielisks enerģijas avots. Tiem piemīt maiga garša, kas ļauj tos izmantot gan maizes, gan dažādu ēdienu, izcilu konditorejas izstrādājumu pagatavošanā.

Rudzu milti ir bagātīgs cietes un šķiedrvielu avots. Tie satur daudz kālija, kas palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti un vecina dažādus vielmaiņas procesus. Rudzos, salīdzinot ar citiem augiem, ir visvairāk vērtīgi aminoskābju un B grupas vitamīnu. Rudzu miltus izmanto gatavojot dažādas maizes šķirnes, piparkūkas, cepumus un biezputras.

Auzu milti satur mazāk glutēna kā kviešu milti. Garšas ziņā tie nedaudz līdzinās riekstiem. Auzas satur ļoti daudz šķiedrvielu, kas labvēlīgi ietekmē gremošanu, nodrošina labu pašsajūtu, dod ilgstošu sāta sajūtu, jo auzās ir 3 reizes vairāk tauku kā citos graudaugos. Tās satur beta-glikānu, kas samazina holesterīnu un labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. No auzu miltiem var gatavot putras, gardus cepumus, maizes un citus konditorejas izstrādājumus.

Miežu milti ir bagāti ar dažādām minerālvielām. Tie satur daudz kālija, magnija un fosfora, kas nodrošina organisma atjaunināšanos. No miežu miltiem gatavotus produktus ieteicams lietot tiem, kas nepanes kviešos esošo glutēnu. Tomēr jāatceras, ka līdz ar to miežu miltu lipekļa saturs ir citādāks kā kviešu miltiem un no miežu miltiem pagatavot produktus tāpat kā no ierastajiem kviešu miltiem būs grūti. Tādēļ ir vērts pameklēt ēdienu receptes, kuru pagatavošanā tiek izmantoti tieši miežu milti.

Rīsu milti. Rīsi nesatur glutēnu, tajos ir maz tauku, šķiedrvielu un olbaltumvielu, kas, ēdot rīsus, ļauj izvairīties no iespējas pārēsties. Tieši tāpēc rīsi tiek uzskatīti par diētisku un diabētisku produktu. Rīsu miltus var lietot kviešu miltu vietā, tikai jāatceras, ka to garšas ir atšķirīgas. Tomēr daudzi pavāri sākuši izmatot tieši šos miltus, jo tie ir daudz gaisīgāki nekā kviešu milti. Rīsu miltus var izmantot dažādu ēdienu iebiezināšanai. Sevišķi tādu, kas jāuzglabā vēsumā, jo rīsu milti kavē šķidruma izdalīšanos.

Griķu milti. Griķi tiek saukti par „uzturvērtības bumbu”, jo ir uzturvielām bagāti. Griķi satur daudz vitamīnu un minerālvielu. Tajos ir 3 reizes vairāk dzelzs, 2 reizes vairāk kālijs un magnijs nekā citos graudaugos. Griķu milti izceļas ar savu specifisko saldeno garšu. No griķiem var gatavot maizi, smalkmaizītes, cepumus un cept pankūkas.

Kukurūzas milti ir smalki samalti kukurūzas putraimi. Miltu krāsa ir robežā no dzeltenas līdz baltai. Bieži vien tie tiek sajaukti ar kukurūzu cieti, kas tiek iegūta nevis no kukurūzas grauda, bet kodola. Kukurūzas ciete vairāk ir alternatīva kartupeļu cietei. Kukurūza satur daudz vērtīgu taukskābju. No kukurūzas gatavotus izstrādājumus iesaka cilvēkiem, kas nepanes glutēnu. Kukurūzas miltus, tieši tāpat kā kviešu miltus var izmantot dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā.

Zirņu miltus ierasts gatavot no turku zirņiem. Tie nesatur glutēnu, ir bagāti ar ogļhidrātiem un proteīniem. No zirņu miltiem var gatavot, kotletes, dažādus plāceņus, humusu un citus ēdienus.

Riekstu milti ir smalki samalti rieksti un parasti tiek izmantoti konditorejā, gatavojot dažādas tortes, kūkas un cepumus, kur tie tiek lietotie tradicionālo kviešu miltu vietā.

Kamas milti ir mūsu kaimiņu – igauņu nacionālais produkts. Un, lai arī tepat vien blakus mītam, Latvijā šie milti pazīstami pavisam nesen. Kamas milti tiek gatavoti no triju veidu graudaugiem- kviešiem, miežiem, rudziem un sausiem zirņiem, kas iepriekš tiek iztvaicēti, izžāvēti, apgrauzdēti un tad samalti miltos. Kamas milti ir bagātīgs šķiedrvielu, minerālvielu, B grupas vitamīnu avots. Kamas miltus var lietot termiski neapstrādātus kopā ar sviestu, krējumu un citiem piena produktiem. Tos var pievienot dažādiem desertiem un konditorejas izstrādājumiem.

Milti noteiktu izstrādājumu pagatavošanai

Ikviens vēlas, lai viņa ceptā kūka ir visgaisīgākā, maizīte vissmaržīgākā un cepumi visgardākie. Bieži vien kārotais gardums nav sanācis gana labs un kvalitatīvs tikai tādēļ, ka izvēlēti nepareizie milti. Milti satur olbaltumvielas, kurām saskaroties ar ūdeni un siltumu rodas glutēns, kas maizes izstrādājumiem piedod elastību un stiprumu. Dažāda tipa miltiem ir dažāds olbaltumvielu saturs, kas arī ietekmē to, kāds būs gatavotais produkts. Maizes ražotāji miltu tipus atšķir pēc noteiktiem kodiem, bet ikdienas patērētājam tiek piedāvāts iegādāties universālos, kūku vai maizes miltus.

Universālie milti satur 10-12% olbaltumvielu un tie iegūti samaisot cietus un maigus kviešu miltus. Tie var būt gan balināti, gan nebalināti. Olbaltumvielu saturs šajos miltos var atšķirties. Tas atkarīgs no zīmola un reģiona, kur audzēta labība. Šos miltus var izmantot maizes, kūku un dažādu konditorejas izstrādājumu pagatavošanai.

Kūku miltos ir 6-8% olbaltumvielu, un tos iegūst no maigākām kviešu šķirnēm. Tie ir hlorēti, tiem ir samazināts glutēna stiprums, gluda struktūra. Tos parasti izmanto kūku, sevišķi biskvīta, kā arī trauslas un smalkas struktūras cepumu pagatavošanai. Kūkas miltu vietā var lietot universālos miltus, tiem uz katriem 85 gramiem pievienojot 15 gramus kartupeļu cietes.

Milti konditorejas izstrādājumiem sviesta mīklai ir līdzīgi kūku miltiem. Tie gatavoti no maigajiem kviešiem un tie satur 8-10% olbaltumvielu. Tie ir mīksti un ziloņkaulu krāsā.

Maizes milti satur 12-14 % olbaltumvielu un to iegūšanai izmantoti cietie kvieši. Augstais glutēna saturs palīdz maizei rūgt, piedod formu un struktūru. Tie var būt baltie, balinātie, nebalinātie vai pilngraudu milti. No šiem miltiem gatavo maizi un dažus konditorejas izstrādājumus.

Atceries! Miltus ieteicams uzglabāt sausā, labi ventilētā telpā, ne ilgāk kā 6 mēnešus.

 

Bagātīgais miltu klāsts, kas atrodams veikalu plauktos, ļauj ikvienam, kas to vēlas kļūt par garšu pavēlnieku, jaucot, maisot un kombinējot dažādas miltu šķirnes. Vienalga, vai tie ir parastie, vai pilngraudu, zirņu, griķu vai citi milti. Nav pareizo vai nepareizo miltu. Jo kā teikuši jau senie romieši: De gustibus non disputandum – par gaumi nestrīdas. Vienīgais, ko der atcerēties – jāievēro mērenība.

Dalīties.

Atstāt Ziņu