Vārda dienu svin: Šarlote, Lote

Pārēšanās, kuras iemesls – garlaicība…

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Brīvdiena… Īpašu plānu nav….Nemanot piezogas garlaicība… Un laiku pa laikam tiek pavērtas ledusskapja durvis. Ēst it kā negribas, bet tas tāds ērts veids, kā sevi palutināt… Un ēdiens ir „ātrā bauda”.

STOP! Tas ir ieradums, kas nemanot iesakņojas, ja laikus to nepamana un neaizdomājas- kas notiek? Tā nav sevis lutināšana. Jo ķermenis nebūt nesūta labsajūtas signālus. Labsajūtas signālu ķermenis sūta brīdī, kad tiek apmierināts izsalkums. Nelaime tā, ka cilvēka atmiņā paliek tā patīkamā sajūta, kāda rodas ēdot brīdī, kad ir izteikta apetīte. Cerībā piedzīvot to atkal no jauna, tiek likts mutē „kaut kas garšīgs”. Bet patīkamās sajūtas ātri beidzas. Vairums cilvēku, jautāti, kā jūtas pārēdoties, min šādu sajūtu un emociju gammu- smagums, truluma izjūta, bezcerība, skumjas, sāpes kuņģī, miegainība, dzīvesprieka zudums, aizkaitinājums, galvassāpes, neapmierinātība…

Kur te bauda? Kur sevis palutināšana? Lasot šo sajūtu un emociju uzskaitījumu, jums man jāpiekrīt- tas vairāk izklausās pēc pāridarījuma sev. Un kur tad vēl „liekais tauciņš”, kam pēc tam naski tiek pieteikts karš! Slaida auguma priekšnoteikums ir enerģijas balanss, kad uzņemts tiek tik enerģijas, cik tiek patērēts. Šis balanss tiek nodrošināts ēdot brīdī, kad ķermenis ar izsalkuma sajūtas un apetītes klātesamību signalizē- laiks uzņemt enerģiju.

Turpretī ēdot aiz garlaicības, ķermenis barības vielu veidolā tiek apgādāts ar enerģiju, kas netika prasīta. Un nu tā veikli tiek nolikta rezervēs. Tādēļ sevišķi nevēlama ēšana aiz garlaicības ir tiem, kas vēlas notievēt. Ir jāsaprot, ka tievēšana var sākties tikai tad, kad ķermeni nenoslogojot ar lieku enerģiju, tas sāk tērēt tauku veidā uzkrātās rezerves.

Kas ir tas dīvainais spēks, kas cilvēkam liek veikt tik destruktīvu darbību kā pārēšanos aiz  garlaicības? Tas ir IERADUMS tiekties pēc „ātrākās baudas”. Mūsdienu cilvēkam vispār ir raksturīgi gribēt visu uzreiz, ātri un daudz. Bet ceļā pēc ātras baudas bieži tiek iegūts diskomforts. Līdzīgi kā ar alkoholu- uz mirkli ir labsajūta, pēc tam paģiras. Sākumā fiziskās, pēc tam- morālās.

Aiz  „pārēšanās aiz garlaicības” pavisam noteikti slēpjas ieraduma-  MEKLĒT CITUS BAUDAS VEIDUS- trūkums. Trūkst prasmes ieklausīties sevī- KO MAN GRIBAS PATIESĪBĀ? KĀ ES ŠOBRĪD VĒLOS SEVI PALUTINĀT?

Bauda ir staigāt gar upi vai sēdēt parkā un vērot garāmgājējus… Bauda ir visu brīvdienu neizkāpt no gultas un skatīties filmas, jeb beidzot ļauties miegam un kārtīgi izgulēties. Bauda ir izjust mīļu cilvēku tuvumu…. Bauda ir doties ceļojumā vai izbaudīt labu pirti. Bauda ir ļauties masāžai vai apmeklēt teātra izrādi. Bauda ir kopt dārzu vai tērzēt ar draugiem.  Reizēm bauda ir skriet rīta agrumā, bet reizēm bauda ir nedarīt neko…

Cilvēki visdīvaināko iemeslu  dēļ neļauj sev izjust baudījumu tā, kā viņi to gribētu, tā vietā ļaujoties garlaicībai un pašdestrukcijai ar ēdienu. Tās ir veselas shēmas cilvēka apziņā, ar kurām viņš izskaidro, kādēļ tieši viņam nepienākas saņemt baudu no dzīves.

Ēšanai aiz garlaicības, tāpat kā „emocionālajai ēšanai”, iemesli ir psiholoģiski. Ir jāapzinās, ka tās ir sekas tukšuma izjūtai, sekas tam, kā cilvēks pats sev liek šķēršļus ceļā uz TĀM izjūtām, kuras vēlētos piedzīvot patiesībā. Atjaunojot savu psiholoģisko līdzsvaru, atbrīvojoties no destruktīvajām emocijām, sākot apzināties savas patiesās vajadzības un drosmīgi mainot ieradumus, ēdiens kļūst par veidu kā atjaunot enerģiju un apmierināt izsalkumu, vienlaikus sniedzot baudu. Bet tas vairs nekalpo garlaicības, tukšuma izjūtas vai satraukuma nomākšanai.

Dalīties.

1 komentārs

  1. Oi, jā, piekrītu..pēc pārēšanās ir tādas pat pohas kā pēc dzeršanas, pārmetumi no sērijas "vai ta vajdzēja". Tik pēc laika tas kārdinājums atkal uzvar. Tāds kā riņķa dancis.

Atstāt Ziņu