Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

‘Padejosim?’ Grāmata, kas izraisīs vēlmi mīlēt. Un arī dejot!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Epistolārais jeb vēstuļu žanrs ir gandrīz tik pat vecs kā mūsu civilizācija. Tā radīšanu piedēvē senajiem grieķiem, tomēr uzskatu, ka arī zīmējumi uz alu sienām pieskaitāmi pie šī žanra, jo nekas cits kā vēstulīte pašiem tuvākajiem tie nebija. 

Senie grieķi uzskatīji, ka tieši vēstulēs cilvēks var būt pats un var vislabāk izteikt sevi. Pēcāk arī senie romieši bez kautrēšanās plaši izmantoja šo izteiksmes veidu uzticot papīram daudz ko tādu, ko nespētu paust mutvārdos. Epistula non erubiscit (vēstule nenosarkst) – noteica senais romietis un ķērās pie rakstīšanas (sūdzību, izsmejošu dzejoļu, vēstuļu utt.). Arī viduslaikos un laika posmā, ko dēvējam par mūsdienām, šis žanrs bijis gana populārs un, jāsaka, ka ir arī viens no maniem mīļākajiem literatūras žanriem. Pēdējos desmit gados gan arvien biežāk tiek runāts par epistolāra žanra degradāciju. Datoru un dažādu viedierīču ienākšana mūsdienu cilvēka ikdienā padarot šo žanru neinteresantu un seklu. Šis žanrs kā baudāma literatūra lēnām izmirstot. Neskatoties uz visiem šiem epistolārajai prozai veltītajiem negatīvajiem izteikumiem, man tomēr liekas, ka velns tiek mālēts melnāks nekā tas ir. Kā apliecinājums tam varētu būt franču rakstnieku dueta – Anas Loras Bondū un Žana Kloda Murlevā romāns e-pasta vēstulēs “Padejosim?”, kuru tiešām izlasīju ar lielu interesi un baudu. Vēstulēs izvērstā tematika, varoņu dialogi, notikumu, emocionālo stāvokļu apraksti, asprātīgie jociņi – nekas neliecināja par domu seklumu un to, ka šis žanrs būtu degradējies vai ka cilvēki vairs nespēj skaisti izteikties vēstulēs.

Annas Loras Bondū un Žana Kloda Murlevā romāna “Padejosim?” romāna varoņi – rakstnieks Pjērs Marī Soto un Adelīna Parmelāna -iepazīstas ar vēstuļu starpniecību, kas varētu šķist visai dīvaini mūsdienu steidzīgajā un dažādām tehnoloģijām piesātinātajā laikmetā. Tās, protams, nav uz grezna vēstuļpapīra rakstītas rindas un viņu mērķis nebija iepazīties. Pjērs Marī Soto brīdī, kad atrodas savas radošās krīzes dziļākajā bedrē saņem mīklainu sūtījumu no kādas dāmas – Adelīnas Parmelānas. Domādams, ka tas ir manuskripts, ko viņam atsūtījusi kāda raksniece – diletante, Pjērs šo sūtījumu neatver, bet sameklējis internetā sūtītājas e-pastu, nosūta ziņu, kurā paziņo, ka sūtījumu neatvērs un atvainojas par to. Viņš saņem pieklājīgu Adelīnas atbildi un gluži neviļus aizsākas asprātīga, humorpilna sarakste, kas izgaismo gan abu sarakstes dalībnieku dēmonus, ļaujot viņiem tikt galā ar savām dvēseles sāpēm un aizvērt durvis uz pagātni.

Šajā sarakstē gluži neviļus tiek “ievilkti” arī citi Pjēra draugi un paziņas, kas padara romānu interesantāku, jo ļauj ielūkoties ne tika Adelīnas un Pjēra, bet arī citu tiešāk vai netiešāk iesaistītu personāžu sadzīvē.  Šis romāns ir tiešs apliecinājums tam, ka epistula non erubiscit. Abi varoņi bez kautrēšanās apspriež visdažādākās tēmas, ne brīdi nekļūstot vulgāri vai banāli. Asprātīgā ķircināšanās līdzinās duelim, kurā tā dalībnieki izmanto nevis dzelzs špagas, bet gan vārdus. Viņi ir līdzvērtīgi pretinieki un viņu duelis var beigties tikai pēc noslēpumainā sūtījuma atvēršanas. Vai tās būs beigas? Varbūt tomēr jauns sākums kaut kam, ko abi uzskatījuši par neatgriezeniski zaudētu. Bet varbūt tas drīzāk uzskatāms par deju – tango, pasadobli vai rumbu, ko abi varoņi uzsākuši vēstuļu rindās un, iespējams, turpinās dzīvē. Ne velti grāmatas nosaukums ir “Padejosim?”

Aizraujošs, interesants romāns vēstulēs, ko, manuprāt, īpašu padara tas, ka tas ir dialogs starp vīrieti un sievieti. Liela nozīme ir tam, ka sievietes vārdā runā reāla sieviete, bet vīrieti pārstāv reāls vīrietis. Mēs varam tielēties un noliegt, saukt pēc līdztiesības, izkliegt feministiskus saukļus, nu, esam… esam mēs sievietes atšķirīgas no vīriešiem, ne tikai izskatā, bet arī domāšanā un pasaules uztverē. Tur nav nekā slikta vai nepareiza.

 

Lasi arī citas recenzijas grāmatu blogā sienakaudze.lv:

Ievas Sīmanes, “Svētlaimes medniece”
http://sienakaudze.lv/2018/02/ieva-simane-svetlaimes-medniece/

Elizabetes Eglītes “Tikšanās laikā”
http://sienakaudze.lv/2015/07/elizabete-eglite-tiksanas-laika/

Elizabetes Gilbertes “Visu lietu nozīme”
http://sienakaudze.lv/2015/05/elizabete-gilberte-visu-lietu-nozime/

Dalīties.

1 komentārs

Atstāt Ziņu