obrīd, kad visā Eiropā aktualizējies bēgļu jautājums, SievietesPasaules grāmatu klubiņā izskanēja rosinājums izlasīt apgādā Mansards 2013.gadā izdoto somu rakstnieces Anjas Snellmanes grāmatu “Balkonu dievi”. Kā teikts grāmatas anotācijā, tā caur divu pusaugu meiteņu – somālietes Anīsas un somietes Allas – dzīvēm, “nemoralizējot un nenostājoties vienas sabiedrības grupas pusē, ieved lasītāju multikulturālisma problēmu un vērtību sadursmes epicentrā”. Un, patiesi, gāmata atkal un atkal lika apjaust to, cik neviennozīmīgs ir viss šis imigrantu jautājums, ka nav dzīvē tikai balts vai melns…
Lūk, dažu klubiņa dalībnieču pārdomas.
Krista: nav savējo un ienaidnieku, ir tikai cilvēki
Grāmata analizējama vairākos līmeņos. Sākot ar dziļi psiholoģisku problēmu izpēti, beidzot ar izteikti globālu jautājumu novērošanu.
Tieksme pēc jaunā, kas izdzēš pagātni, bēgšana no tā, kas pašam liekas nepieņemams un biedējošs. Savu eksistenciālo vajadzību apzināšana un gatavība samierināties ar visu, lai tās apmierinātu, kas ved pie uzdrošināšanās nekritiski pieņemt pat veselu pasauli. Tikai tādēļ, ka beidzot tiktu iegūta mierinošā sajūta par piederību, sajūta, ka beidzot ir cerība uz drošību, laimi, tuvību. Tas savukārt noved pie jaunu sektu radīšanas un esošo tradīciju graušanas un pat atmešanas. Mijiedarbība ar realitāti, sevis un savas vietas meklējumi, iespēja pārvērtēt sevi brīdī, kad tiek dota iespēja “savējo” salīdzināt ar “svešo”. Liela divu “svešo” sadursme, kurā patiesībā zūd jēdziens “cilvēks”, jo katrs identificējas tikai ar savu kultūru, ticību, piederību noteiktam dzīvesstilam.
Ir pierasts domāt, ka pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir relatīvi stabila un kontrolējama. Ka atliek tikai tikt galā ar “ienaidnieku” un pasargāt “sevi”. Bet realitātē ir citādi. Nav savējo un ienaidnieku. Ir tikai cilvēki. Katrs ar savām vajadzībām, sapņiem, cerībām un ar savu viedokli par to, kā visam vajadzētu izskatīties. Varbūt par to ir vērts padomāt. It sevišķi šobrīd.
Inese: darbs liek aizdomāties par tik aktuālo imigrantu jautājumu
Lasot somietes Anjas Snellmanes romānu „Balkonu dievi”, nonācu pie vecumvecās atziņas, ka neviena galējība nav laba: ne liela brīvība, ne turēšana tradīciju žņaugos. Autore pamīšus ieskicē divus paralēlos vēstījumus: somu jaunietes Allas un somāliešu pusaudzes Anīsas pārdomas, atklāsmes, dzīves notikumus. Romāna beigās viņu likteņi savijas kopā, lai gan vairāk izcelts tieši Anīsas dzīvesstāsts.
Somiete Alla ir audzināta pārlieku brīvi, līdz viņa pati nolemj sevi iegrožot, pieņemot islāma ticību un kļūstot no Allas par Zahru. Ietērpšanās burkā, pasaulei atklājot tikai acis, manuprāt, ir šīs psiholoģiski traumētās jaunietes savdabīga aizsardzība pret ārpasauli. Savukārt somāliete Anīsa labprāt izrautos no ģimenē ievērotajām ortodoksālajām tradīcijām, jo viņa ir zinātkāra, azartiska, gudra pusaudze, kas, nonākusi Somijā, varētu iekļauties eiropiskajā sabiedrībā, taču ģimene to neļauj – nav pieņemts somāliešu sievietēm būt patstāvīgām un neatkarīgām.
Romāns liek nopietni aizdomāties par šobrīd tik aktuālo imigrantu jautājumu, un mans secinājums ir skarbs – kultūru atšķirības ir pārāk milzīgas, musulmaņu integrēšanās Eiropas valstīs pagaidām ir utopija. Daiļdarba nosaukumā ietvertais vārds „balkons” kļūst par savdabīgu metaforu – galvenā varone Anīsa katru vakaru vēlas pabūt uz balkona, lai ieelpotu brīvības vēja smaržu, bet tās tēvs – balkonu iestiklotājs – bieži viņai liedz šo iespēju, jo pretojas meitas alkām. Pat balkonu dievi kļūst bezspēcīgi cilvēku spītības un aprobežotības priekšā…
Daira: šis ir stāsts par dažādību
Tikko izlasot grāmatu, ir ļoti grūti noformulēt galveno domu, jo, grāmatas beigas tik ļoti pārsteidza nesagatavotu. Nojauta jau bija, bet tāpat. Mēģinot tomēr noformulēt, manuprāt, šis stāsts ir par to, ka “visus nevar likt vienā maisā”. Attiecinot uz mūsu dzīvi, nedrīkst apgalvot, ka visi latvieši ir tādi vai citādi vai, ka visi iebraucēji, kuri ierodas Latvijā, ir tādi vai citādi. Cilvēki ir tik dažādi. Daudziem pasaulē ir dotas neierobežotas iespējas izpausties, domāt, runāt, piedalīties, bet daži no viņiem to neizmanto. Daudziem atkal nav dota šāda iespēja, bet viņi to tik ļoti vēlas, ka tā dēļ ir gatavi paciest daudz ko. Kā šajā grāmatā, kur brīvību mīlošā Anīsa bija gatava daudz ko paciest, lai tikai varētu izbaudīt to brīvības garšu, kas viņai kopš dzimšanas bija liegta, un no otras puses somu meitene Alla, kurai principā visas brīvības tika iedotas jau kopš dzimšanas, bet nesniedza gaidīto piepildījumu. Tātad stāsts par dažādību. Un vēl grāmata liek domāt par to, cik mēs, latviešu sievietes, varam būt laimīgas jau tāpēc vien, ka varam runāt, domāt, just to, ko jūtam. Ka varam pašas izvēlēties, ko mācīties, kur strādāt, vai un kad precēties, vai gribam bērnus. Bet te jau atkal droši vien jāsaka, ka visticamāk arī pie mums ne visām ir šādas iespējas.”
Līga: grāmata par kontrastiem starp divām atšķirīgām kultūrām
Anjas Snellmanes grāmata “Balkonu dievi” neuzmācīgi, bet koši demonstrē kontrastus, kas pastāv starp divām atšķirīgām kultūrām. Rietumeiropas kultūra personai nodrošina tiesības uz reliģijas un uzskatu brīvību, kā rezultātā ‘pārmērīgas vārda brīvības, rīcības brīvības un izvēles brīvības rezultātā jaunieši ir kļuvuši ļengani un nejūtīgi. (..) Atteikšanās, atturēšanās un pierimšana Rietumu jauniešiem ir sveši jēdzieni.’ Tikmēr citā kultūrā valda pretēji uzskati un jebkāda atkāpšanās no vispārpieņemtā tiek bargi sodīta. Grāmatas vidus daļā pietrūka sižetiski pārdzīvojumi, bet to pilnībā kompensēja beigu kulminācija.
Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!
! Septembrī klubiņa izvēlētā lasāmviela ir Toma Kreicberga “Dubultnieki”.
