Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss

Mihails Ļermontovs ‘Mūsu laiku varonis’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

“Mūsu Laiku Varonis, mani cienītie kungi, patiesi ir portrets, tikai ne viena cilvēka vien: tas ir portrets, kas veidots no visiem mūsu paaudzes netikumiem to pilnīgā uzplaukumā. Jūs man atkal teiksiet, ka cilvēks nevar būt tik slikts; bet es jums teikšu, — ja jūs esat ticējuši dažādu traģisku un romantisku ļaundaru realitātes iespējai, kādēļ gan jūs neticat Pečorina realitātei? Ja jūs esat priecājušies par vēl šausmīgākiem un kroplākiem izdomājumiem, kāpēc tad šis raksturs kaut vai kā izdoma jūsu acīs nerod žēlastības? Vai ne tāpēc, ka tajā vairāk patiesības, nekā jūs to vēlētos? Jūs teiksiet, ka tikumībai tas nenāk par labu… Atvainojiet! Ļaudis diezgan baroti ar saldumiem; no tā viņiem jau veders samaitājies — vajadzīgas rūgtas zāles, kodīgas patiesības,” grāmatas priekšvārdā raksta krievu literatūras klasiķis Mihails Ļermontovs.

Ikreiz, lasot literatūras klasiķu darbus, ir interesanti vilkt paralēles ar laiku, kurā dzīvojam mēs. Kādi ir mūsu laiku varoņi? Vai (ne)tikumi mūsdienu cilvēku domās un darbos ir mainījušies? To lūkojām noskaidrot, lasot M. Ļermontova darbu “Mūsu laika varonis”.

Inese: 19. vai 21.gs. – pasaules morālā seja skaistāka nav kļuvusi
Lasot 19.gadsimta krievu klasikas darbu – Mihaila Ļermontova romānu „Mūsu laika varonis”, secināju, ka tas ir visnotaļ moderns un mūsdienīgs. Romāna struktūra ir fragmentāra, neatbilst hronoloģiskajai notikumu secībai, nav nekāda izteikta nobeiguma, savukārt galvenā varoņa Pečorina rīcība pēc būtības neatšķiras no mūsdienu jaunekļu izlēcieniem, atšķirīgas ir tikai laikmeta reālijas.
Aprakstītā vide – Kaukāzs un Pjatigorskas minerālūdens dziednīca – pašam Ļermontovam bija labi pazīstamas, tāpat kā viņam nebija svešas ar dāmu savaldzināšanu saistītās intrigas un neapdomīgi izaicinājumi duelēties. Uzsvērta ir galvenā varoņa vai visdrīzāk antivaroņa lielā garlaikotība, patmīlība un nerēķināšanās ar citu jūtām un interesēm. Cik atpazīstami! Duelēšanos varbūt ir aizstājuši naksnīgi dragreisi vai cita veida bīstama cīkstēšanās, garlaikotību uzveic biežāk ar datorspēlēm, nevis intrigām un kārtīm, taču kopumā pasaules morālā seja skaistāka nav kļuvusi.
No piecām romāna nodaļām man visvairāk patika „Bela” un „Kņaze Meri”. Laikam tāpēc, ka tieši šajās nodaļās bija aizkustinoši sieviešu tēli, kuri diemžēl bija iesaistīti diezgan traģiskos notikumos.

 

Lienīte: noteikti šo darbu lasīšu vēlreiz, šoreiz oriģinālvalodā
Galvenais varonis krievu rakstnieka Mihaila Ļermontova (1814 –1841) romānā „Mūsu laika varonis” Pečorins ir tipisks 19.gadsimta 30.gadu pārstāvis, kas Krievijas vēsturē iegājis kā stagnācijas laiks, kad daudzi jauni, talantīgi cilvēki nespēja atrast pielietojumu savām spējām un talantam. Pats Pečorins par sevi saka, ka viņš bija gatavs mīlēt visu pasauli, bet viņu neviens nesaprata, un viņš iemācījās nīst. Tā arī ir Pečorina traģēdija, līdzīga Puškina galvenajam varonim Oņeginam darbā „Jevgēņijs Oņegins”. Pat viņu uzvārdi veidoti vienādi – no Krievijas upju nosaukumiem Pečora un Oņega.
Galvenā varoņa raksturu atspoguļo viņa ārējais portrets: uz aristokrātismu norāda bālie, tievie pirksti, acis vienmēr nopietnas, pat viņam smaidot. Par iekšējām nesaskaņām liecina arī Pečorina attieksme pret sievietēm. Viņš nozog jauno čerkesieti Belu, kādu laiku bauda viņas mīlu, bet ar laiku tā viņam apnīk un Bela iet bojā. Pečorins metodiski iekaro kņazes Meri mīlestību, bet, kad tas izdodas, paziņo, ka neprecēšot viņu. Kūrortā Pečorins sastop sievieti Veru, kura viņu mīlējusi un cietusi viņa dēļ daudzus gadus.
Pečorins spēj ātri aizrauties, bet tikpat ātri viņam arī viss apnīk, kā dēļ cieš daudzi viņam tuvi cilvēki. Neredzot savai dzīvei jēgu, Pečorins gaida nāvi, kura viņu arī atrod ceļā no Persijas.
Galvenā varoņa sarežģītā dvēseles dzīve mani ļoti aizrāva un noteikti šo darbu lasīšu vēlreiz, šoreiz oriģinālā, lai gan Rūdolfa Egles tulkojums bija labs.

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu