Vasaras izskaņai, laikam, kad tradicionāli notiek gatavošanās skolai, šķiet, tieši laikā bija palasīt Osvalda Zebra romānu “Māra”. Tas ir stāsts par vidusskolēnu dzīvi un savas patības atrašanu.
Lūk, dažas mūsu pārdomas par lasīto!
Inese: grāmata kā magnēts piesaista lasītāju un tiek izlasīta acumirklīgi
Osvalda Zebra romāns “Māra” perfekti attēlo pusaudža psiholoģiju – lielu egocentrismu, kuru galu galā atzīst arī pati galvenā varone: “Vispirms bija mans milzīgais es, pilna pasaule piepūtās ar manu ES, nekam citam tur vairs nepalika vietas.” Mārai, uzsākot mācības vidusskolas 10. klasē, jāpiedzīvo daudz pārbaudījumu, no kuriem vistraģiskākais ir mātes zaudējums.
Centrālā sižeta līnija savērpjas ap četru bērnības draugu un divu klases jaunpienācēju – pašapzinīgu, skaistu meiteņu – ķildu, kas kā lavīna no neliela pāridarījuma izplešas par milzu problēmu. Jāteic, autoram izdevies tik prasmīgi šo intrigu savērpt, ka grāmata kā magnēts piesaista lasītāju un tiek izlasīta acumirklīgi. Veiksmīgi tajā iesaistīti Māras zīmīgo sapņu pārstāsti un mākslinieces Elīnas Brasliņas komiksu stilā veidotie zīmējumi.
Manuprāt, mazāk veiksmīga ir “es” formas stāstījuma miksēšana starp divām varonēm: gan Māru, gan Lauru. Mani kā lasītāju tas mulsināja, tāpat kā retās atsauces uz vecmāmiņu kā tautasdziesmu zinātāju, jo pamatā tekstā dominē jauniešu sarunvaloda un īsziņu slengs. Samulsināja arī nevērīgā sižeta līnijas par vardarbību pret Amandu – meiteni no bērnu nama – apraušana, konstatējot faktu, ka meitene atgriezusies pie aizbildņa – varmākas. Vai tiešām nevienam tas nav rūpējis, autoraprāt?
Kopumā romāns ir ļoti jauka lasāmviela par draudzību, pirmo mīlestību un savas patības meklējumiem. Noteikti iesaku gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.
Lienīte: darbs prasa gudru lasītāju
Osvalda Zebra romāns jauniešiem “Māra” vēsta par vidusskolnieci, kura kopā ar saviem trīs draugiem – Mārtiņu, Edgaru un Paulu, mācās vienā klasē. Sākoties jaunajam mācību gadam, klasei pievienojas divas meitenes – Laura un Amanda, kuru ierašanās sašķoba it kā stabilo draudzību.
Mārai ir grūti pielāgoties jaunajiem apstākļiem, viņa nevēlas zaudēt savu ierasto dominējošo vietu draugu pulkā, tāpēc veidojas sarežģītas attiecības ne vien ar vienaudžiem, bet arī ar mammu. Darbs ir mūsdienīgs un ļoti aktuāls jauniešu auditorijai, jo prasme pielāgoties, lai iederētos noteiktā vidē, lielākā vai mazākā mērā ir nepieciešama katram no mums. Tomēr jāspēj saglabāt arī savu identitāti: “Tu pamēģini vispirms būt Māra un tad vari arī par citiem padomāt” (Augusts ).
Vēstījums ir poētisks un reizē mistisks, jo autors izmantojis Māras tēlu no latviešu mitoloģijas, saistot galveno varoni ar dievības Māras pamatīgumu, drošību, vienotību ar dabas un zemes spēkiem. Darbs prasa gudru lasītāju, kurš gribēs un spēs iedziļināties šajā Māras padrūmajā iekšējās pieaugšanas pasaulē.
Romāns sadalīts nodaļās un katra no tām atspoguļo kādu sižeta samezglojumu, tā radot it kā kinematogrāfiski veidotas ainas – “Klusa iela, tukša. Tumšs, debesis vienos mākoņos… Atceros par mammu, iedomājos – ja šī būtu filma, tagad rādītu kadru, kurā arī viņa stāv pie loga. Tikai aiz viņas muguras ir tukša istaba, ne skaņas, bet te, lūk, vesels festivāls”. Tāpēc gluži likumsakarīgi, ka pēc šī darba 2018. gadā tika uzņemts jauniešu seriāls “16+”.
Noteikti jāatzīmē Elīnas Brasliņas lieliskie grafiskie attēli.
Līga: grāmata, kuras vāks vien atklāj ļoti daudz par gaidāmo vēstījumu
Tev jābūt tev pašai, tas viss. Šajos vārdos, ko Anna velta Mārai, šķiet, ir iekodēta pati Osvalda Zebra “Māras” esence. Tā ir apziņa, uz kuru daudzas sievietes un, droši vien, arī vīrieši tiecas vai visu dzīvi, bet romānā tas ir jāapzinās vidusskolniecei Mārai, ejo cauri diezgan tumšam dzīves posmam un meklējot ceļu pie sevis. Te ir viss – bērnības sāpe par šķirto ģimeni, zaudētā saikne ar mammu un vēlāk arī mammas zaudēšana, jaunības maksimālisms, vēlme visu skatīt melns vai balts kategorijās, digitālais un klātienes mobings skolā, alkohols, vilšanās bērnības draudzībās un faktā, ka ‘viens par visiem, visi par vienu’ dzīvē neeksistē, pirmā mīlestība, sevis redzēšana visu notikumu centrā un bailes tikt gāztai no troņa. Kā grāmatas izskaņā atklāj stāsta galvenā varone Māra: “Vispirms bija mans milzīgais es, pilna pasaule piepūtās ar manu ES, nekam citam tur vairs nepalika vietas. Re, kā tāds pūslis. Kad tajā iedur, nāk garš šņāciens, varbūt arī riebīga smaka. Ū, tad tāda es esmu bijusi patiesībā iekšā? Gļēva bailulīte?(..) Tad nāk riktīgi stipras bailes, ka viss izzudīs, nekas no manis pāri vairs nepaliks (..).”
Lai arī nevaru vilkt paralēles ar savu vidusskolas laiku un savām tā laika pārdomām un problēmām, tomēr tīri labi atceros iekšējos dialogus ar sevi (un diezgan tieša to tulkošana) par dažādām pieaugušo izteiktajām tautas gudrībām, ar kurām bija mērķis pamācīt un moralizēt. Man patika arī dažas Māras pārdomas, piemēram, par attiecību izbeigšanos: “Nekad neesmu sapratusi tās runas par iešanu tālāk, pauzes paņemšanu, tikšanu skaidrībā ar sevi. (..) Vai tiešām kādam kaut kas nav skaidrs jau ilgi pirms šīs episkās tikšanas skaidrībā ar sevi?”
Noteikti jāpiemin trāpīgie katru nodaļu ievadošie Elīnas Brasliņas komiksi. Īpaši šoreiz gribas izcelt arī vāku. Šī ir viena no tām grāmatām, kuras vāks vien atklāj jau ļoti daudz par gaidāmo vēstījumu. Vispirms, jau spēcīgais melnā un baltā kontrasts, ieskicējot simbolisko cīņu starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Tumsu, kas var ievilkt un pārņemt vai kurai iemācīties un saņemties stāvēt pāri. Te spilgti nolasās arī sasaiste ar latviešu mitoloģiju. Proti, Māru – galvenās varones vārdu un romāna nosaukumu, kas latvju dainās zināma kā sieviešu aizgādne, zemes un pazemes jeb mirušo valstības pārvaldniece.
Noslēgumā vēl divi izrakstītie citāti no grāmatas, kuru pārlasīšana reizi pa reizi noteikti var noderēt ikvienam: “Žēlumu un žēlošanu nevajag tērēt sev, tas ir jāizlieto citiem” un “Izvēlies dzīvot, nevis fantazēt par dzīvošanu.”
Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!