Vārda dienu svin: Miķelis, Mikus, Miks, Mihails

Manas sirds nodeva- ziedojumi labdarībai

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ziemassvētku koncertā klausoties kāda puiša ar kustību traucējumiem brīnišķīgajā dziedājumā, nemanot pār vaigiem rit asaras. Par to, ka puisi nav iespējams izārstēt, par to, ka balss skan kā eņģelim, par to, ka dzīve ir netaisna, par to, ka viņam tomēr ir iespēja stāvēt uz Operas skatuves un dziedāt. Ir sācies Adventes laiks. Arī es apdomāju gada laikā padarīto, atskāršot, ka mana “dot un ņemt” bilance ir uzlabojusies. Un tomēr, kādēļ par to domājam tieši Ziemassvētku gaidīšanas laikā?

Svētkos beidzot ir laiks padomāt arī par citiem
Šķiet, ka cilvēki un uzņēmumi, kas vāc ziedojumus ir “uz katra stūra”. Ir tikai jāizvēlas, kam vēlies palīdzēt. Dažādi ziedojumu tālruņi atvērti visa gada garumā, tikai piespied attiecīgās podziņas un “došanas” nodeva būs nomaksāta. Fotogrāfe Elīna (25) vēlēšanos svētkos dalīties ar tiem, kam mazāk paveicies skaidro šādi: “Manuprāt tur ir gan “atpirkšanās nodoklis”, gan arī vienkārši vēlēšanās palīdzēt. Pēdējā laikā gan ir izteiktāk ziedot arī citos svētkos. Iespējams, ka tas izskaidrojams arī ar visbanālāko – svētkos beidzot ir laiks, kad var apstāties un padomāt arī par kādu citu, ne tikai sevi. Varbūt, ja mēs strādātu mazāk, tad vairāk domātu par citiem. Un vispār vienkārši vairāk domātu. Tā būtu vislielākā labdarība pasaulei.”

Būt labdarim ir  darbs
Šķiet, ka labdarības maģiju arvien vairāk apzinās arī tie, kas vēlas nopelnīt. Balsojot par kādu grupu, priekšnesumu vai cilvēku iespējams ne tikai atbalstīt savu elku, bet arī ziedot. Kādā interneta portālā bez maksas iespējams balsot par dažādu sociālo grupu iesniegtajiem projektiem, lai atbalstītu to ieceres, bet naudu šim projektam piešķir kāda kredītiestāde. Lieliska reklāma. Zvanot uz ziedojumu tālruņiem, tērējam 1 Ls, taču no tā sava daļa tiek arī telekompānijai, Lattelecom no katra zvana ietur 12,1% jeb 12,1 santīmu. Šeit gan jāatzīst, ka nodarboties ar labdarību, nepaturot sev ne kripatiņas, var atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki, kam nav jādomā, ko likt vēderā. Būt labdarim ir darbs. Un arī šeit satiekas došanas dubultā morāle. Tas ir labi, vai slikti? Droši vien uz šo jautājumu ir tik pat grūti atbildēt kā uz to, kādēļ paši ziedojam.

Citāts: „Iespējams, ka attopamies pie domas, ka atskatoties uz pavadīto gadu, saprotam, ka pārāk maz laba esam darījuši. Varbūt kāds atkal cer, ka vismaz tādā veidā ir iespējams grēkus izpirkt!”

Solvita (37) ir divu mazu meitiņu mamma, kas līdz dārzu sezonas sākumam ir bezdarbniece. Viņasprāt, šajā laikā labdarībai pievēršam lielāku uzmanību, jo, meklējot dāvanas, esam spiesti vairāk domāt par došanas prieku. “Iespējams, ka šajā piedošanas un klusuma laikā, gādājot par patīkamiem mirkļiem un mīļām dāvanām saviem tuvākajiem un mīļajiem, vairāk piedomājam arī par tiem, pret kuriem liktenis ir bijis ne pārāk labvēlīgs. Iespējams arī, ka attopamies pie domas, ka atskatoties uz pavadīto gadu, saprotam, ka pārāk maz laba esam darījuši. Varbūt kāds atkal cer, ka vismaz tādā veidā ir iespējams grēkus izpirkt!”

Ne visu var izmērīt naudā
Ziedot.lv mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka gada laikā, izmantojot portālu, saziedoti nepilni 200 tūkstoši latu. Labestības dienās kopā saziedots nedaudz vairāk kā viens miljons latu. Pat Rīgas pilsētas mēram, pēc negadījuma maratona laikā un nokļūšanas slimnīcā, tika saziedoti aptuveni 220 tūkstoši. Šā gada vasarā Aizputes novada Cīravas pagastā zibens spēriena izraisīts ugunsgrēks nopostīja Andersonu ģimenes māju. Atsaucīgi cilvēki šai ģimenei, bez dažādām sadzīvē nepieciešamām lietām, pa ziedojumu tālruni saziedoja 17 tūkstošus latu. Laikam jau šie skaitļi pierāda, ka mēs neesam vienaldzīgi un mirkļos, kad kāds lūdz palīdzību, to esam gatavi arī sniegt. Un tomēr, ne visu var izmērīt naudā vai preces lielumā. Arī tad, ja savas vecās drēbes neizmet, bet kādam atdod, ja par labdarības projektiem pastāsti arī citiem, ja kaut vai pasaki labu vārdu otram mirklī, kad viņam ir grūti. Šīs ir lietas, kas negaida Ziemassvētkus, kam nav noilguma vai cenas.

Citāts: „Ja mēs katrs ikdienā spētu saskatīt sev apkārt labās lietas, tad visu gadu būtu vieni vienīgi Ziemassvētki.

Brīvmāksliniece Guna (26) uzskata, ka ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki pievēršas labdarībai. “Tās ir gan ģimenē ieaudzinātās tradīcijas un vērtības, gan gada beigas, kad cilvēki savus darbus, nedarbus saliek svaru kausos. Es, savukārt, to daru, jo Adventes un Ziemassvētku laiks saistās ar siltām emocijām, gribas ar tām padalīties. Šogad plānoju uz otro Adventi uztaisīt piparkūku mājiņu, kas tiks kādai daudzbērnu ģimenei.” Savukārt auklīte Ilze (29) uzskata, ka tieši drūmais laiks, kad laukā kļūst tumšāks, mūs mudina kļūt labākiem. “Lai kur tu šajā laikā dodies, visur ir sastopama noskaņa, kas tevi vedina vienkārši būt labākam, devīgākam, mīļākam, sirsnīgākam un tas ir lipīgi. Ja mēs katrs ikdienā spētu saskatīt sev apkārt labās lietas, tad visu gadu būtu vieni vienīgi Ziemassvētki.”

Radīt iespēju justies novērtētiem
Jau kārtējo reizi televīzijā aicina ziedot, stāstot par bērniem, kam izdzīvošanai vajadzīgi lieli naudas līdzekļi. Skumji. Gan par to, ka valsts nevar atbalstīt, gan par to, ka vispār kādam būtu šāds atbalsts jālūdz. Un žurnālistes allaž urdošā daba arī neliek mieru – cik no šiem bērniem, kam saziedota nauda, tiešām ir iespējams izārstēt? Vai ar šo naudu konkrētajam bērnam pietiks, vai vajadzēs vēl un vēl? Vai tad, ja saziedosim naudu kādas aparatūras iegādei, kāds nemēģinās ar to nopelnīt? Vai tiešām šie bērni ir tie, kam palīdzība ir nepieciešama visvairāk? Bet neskatoties uz to, es ņemu rokās telefonu. Arī mans, ne maz ne tik viegli, nopelnītais lats kādam palīdzēs.

Citāts: „Palīdzot citiem mēs palīdzam arī sev – iededzam sirdī prieka gaismiņu, kas palīdz sagaidīt gaismu dabā.”

Zane (23), medicīnas studente, ir labā roka fonda “Nāc Līdzās” priekšsēdētājai. Šis fonds neaicina ziedot, lai glābtu dzīvības, bet, lai tiem bērniem un jauniešiem, kuru veselības stāvokli īsti nevar uzlabot, radītu iespēju pilnveidot savus talantus mūzikā, dejā, vizuālajā mākslā, rokdarbos u.c. Zane uzskata, ka Ziemassvētki ir gada gaidītākie svētki. “Tāpēc, ka tie nāk ar lielu gaišumu un mīlestību. Ne velti Ziemassvētki ir laiks kad ikvienam gribas būt mājās pie savas ģimenes un, ja gadās būt prom, tad vientulība tiek izjusta daudz skumjāk un smagāk. Bez tam ziema kā gadalaiks ir pārdomu laiks, laiks, kad cilvēks izanalizē arī savu dzīvi. Domāju, ka šis arī ir iemesls, kāpēc tieši šajā laikā cilvēki aizdomājas par citiem, īpaši tiem, kam klājas grūti. Rodas vēlme palīdzēt, jo palīdzot citiem mēs palīdzam arī sev – iededzam sirdī prieka gaismiņu, kas palīdz sagaidīt gaismu dabā. Bez tam tas, kurš vienreiz ir palīdzējis, to darīs atkal, jo dāvināšanas un otram došanas prieks ir tas, kas šos svētkus padara īpaši gaišus.”

Vai ziedojums ir tikai atpirkšanās, nodeva, laikam, ir atkarīgs no mums pašiem un mērķa kādēļ to darām. Man vislielāko prieku sagādā bērnu mirdzošās acis, mirklī, kad viņiem tiek radīta iespēja uzstāties, parādīt savu talantu un vienkārši justies novērtētiem. Un laikam jau arī apziņa, ka esi palīdzējis otram justies labāk. Kā saka sena tautas paruna – dodot gūtais neatņemams.

Dalīties.

Atstāt Ziņu