Atbilstošas zināšanas par finansēm ir ļoti svarīgas – no tām tiešā mērā atkarīga jūsu labklājība ne tikai pašlaik, bet arī ilgtermiņā. Vai zinājāt, ka finanšu pratības līmenis regulāri tiek analizēts arī Latvijā? Raksta turpinājumā – par to, kādi ir jaunākie pētījumu dati šajā jautājumā, kā nepietiekama finanšu pratība var ietekmēt mājsaimniecību labklājību, un kur attiecīgās zināšanas varat iegūt bez maksas.
Kāds ir finanšu pratības līmenis Latvijā?
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gada sākumā publiskoja datus no trešā mērījuma Finanšu pratības indeksā. Tas ir izstrādāts atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu sagatavotajiem starptautiskajiem standartiem, un ar indeksa palīdzību nosaka iedzīvotāju finanšu pratību septiņos tematos:
- Plānošana;
- Uzkrājumi;
- Informētība un e-drošība;
- Finanšu pakalpojumi;
- Kredīti;
- Pensijas.
Salīdzinot 2019. un 2014. gada datus, redzams, ka zināšanu līmenis ir nedaudz audzis, sasniedzot 21,7 punktus no 99 (2014. gadā attiecīgi 20,6 punkti). Cilvēki kopumā ir apmierinātāki ar finansiālo situāciju, aktīvāk meklē informāciju par izmaiņām nodokļu politikā un finanšu produktiem, kā arī veic uzkrājumus un izmanto apdrošināšanas pakalpojumus. Sadaļās Kredīti un Pensijas gan kopējais rādītājs joprojām ir negatīvs. Ar detalizētiem rezultātiem iespējams iepazīties FKTK vietnē www.klientuskola.lv, turpat pieejams pratības indeksa tests, kurā varat arī pārbaudīt savas zināšanas.
Kā nepietiekamas zināšanas finanšu jautājumos ietekmē labklājību?
Ne velti par finanšu pratību tiek veikti pētījumi – šis aspekts ietekmē gan mājsaimniecību, gan valsts kopējo labklājību. Nepietiekamas zināšanas var radīt šādas problēmas:
- Neizdevīgāki kredīti – diemžēl cilvēki joprojām mēdz aizņemties, skatoties tikai uz mēneša maksājumu un neiedziļinoties finanšu pakalpojuma nosacījumos. Visvairāk tas novērojam, aizņemoties auto kredītu un patēriņa kredītu. Uzmanība ir jāpievērš gada procentu likmei (GPL), kas sevī ietver ne tikai procentu likmi, bet arī visus pārējos izdevumus, piemēram, komisijas maksu. Protams, obligāti jāiepazīstas ar pakalpojuma līgumā esošo informāciju;
- Grūtas vecumdienas – nepareizi izvēlēts pensiju ieguldījuma plāns, neapdomīgas brīvo līdzekļu investīcijas un atalgojuma saņemšana aploksnē, kas nozīmē sociālo iemaksu neesamību – tas viss var rezultēties situācijā, kurā ļoti maza ir gan pensija, gan uzkrājumu apjoms;
- Sociālo garantiju neesamība – jau pieminētā sociālo iemaksu neveikšana nozīmē, ka saņemt dažādās sociālās garantijas (bezdarbnieka pabalsts, bērna kopšanas atvaļinājums, slimības pabalsts, un daudzas citas) būs ļoti simboliskas vai pat neesošas;
- Grūtības tikt galā ar neparedzētiem tēriņiem – neesoši vai ļoti mazi uzkrājumi var radīt problēmas gadījumos, kad pēkšņi jāveic automašīnas / mājokļa remonts, nepieciešamas medicīniskas manipulācijas vai zaudētas darbspējas;
- Krāpniecības riski – nepietiekamas zināšanas, kā pēdējā laikā iespējams redzēt arī ziņu sižetos, var novest pat pie daudzu tūkstošu eiro zaudējumiem, uzķeroties uz krāpnieku āķiem.
Uzlabot savu finanšu pratību varat, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apmācību moduli “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”, kas pieejams internetā.
Sortter – platforma, kurā meklēt noderīgu informāciju finanšu jautājumos
Somijā radītā, bet arī Latvijas tirgum adaptēta kredītu salīdzināšanas platforma Sortter vienlaicīgi piedāvā divas noderīgas funkcijas. Pirmā no tām ir aizdevumu un citu finanšu pakalpojumu salīdzināšana, kas pieejama bez maksas, un vajadzīga nav arī reģistrācija. Otra funkcija, kuru pilda Sortter, ir mājaslapas apmeklētāju informēšana par dažādiem ar finanšu pasauli saistītiem tematiem. Šos rakstus brīvā piekļuvē varat lasīt vietnes bloga sadaļā.
Apmaksāta publikācija.
