zcili sportisti, tāpat kā augstas raudzes mākslinieki, rakstnieki un kultūras darbinieki, ir katras tautas īstā zelta medaļa – arī tad, ja viņu sasniegumi nevainagojas ar olimpisko zeltu, bet vēl jo vairāk tad, ja panākumi tiek novērtēti arī starptautiski.
Grāmata “Mana mamma – Dieva lutekle” ir leģendārās sportistes – olimpiskās zelta medaļas ieguvējas, šķēpmetējas Ineses Jaunzemes dzīvesstāsts.
“Šī grāmata gribētu pretendēt uz patiesību par cilvēku, kurš ir galvenais tās varonis. Un tā ir mana mamma – Inese Jaunzeme. Tomēr, jo vairāk tika runāts, pētīts un uzrakstīts, jo mazāka skaidrība radās,” grāmatas pēcvārdā raksta tās autore, Ineses Jaunzemes meita Vita. Grāmata daļēji veidota kā biogrāfisks stāstījums, daļēji – tapusi Vitas un Ineses sarunu veidā, kas ierakstītas diktofonā jau Ineses slimības laikā 2010. – 2011. gadā. “Rakstīšana kā terapija, kā dziedniecisks seanss, kas palīdzētu meklēt pieļautās kļūdas, tās izceļot gaismā un, iespējams, tādējādi dziedinoties – tāda bija sākotnējā iecere,” atklāj Vita Jaunzeme. “Tie bija bezgalīgi dialogi ar mammu, kuru laikā viņa manās acīs iemantoja kādu, līdz tam brīdim neapjaustu atklāsmi: viņa – mana mamma – ir īpaša.”
Grāmata tapusi kā savdabīga kolāža – tajā lasāmas intervijas, atmiņas, vēstules, dienasgrāmatu fragmenti, laikabiedru viedokļi, pat dzejoļi, aplūkojams bagātīgs fotomateriāls, un tas viss vēsta par vienu – par sievieti, kuras nebūt ne vieglajā mūžā stipra griba, mērķtiecība un dziļa inteliģence ļāva kļūt gan par vienu no izcilākajām Latvijas sportistēm, 1956. gada Melburnas olimpisko spēļu čempioni, gan lielisku ķirurģi, kā arī skolotāju un mammu trim meitām.
Vai zelta medaļa un citi panākumi sportā bija Dieva sarūpēti vai Ineses spītīgās apņēmības rezultāts? Vai ceļš pa medicīnas kāpnēm bija Dieva nolikts vai apzinīgas rīcības sekas? Vai liktenīgā mīlestība Ineses dzīvē bija kā Dieva dāvana vai kā prieka un sāpju kokteilis? Uz šiem jautājumiem Vita meklē un arī atrod atbildes – bieži negaidītas un pārsteidzošas, atklājot arī to Ineses dzīves daļu, par ko līdz šim nav ticis runāts.
Kāda tad viņa – Inese – galu galā bija? Vita Jaunzeme raksta: “Domāju: katrs viņu ieraudzīs citādu – atbilstoši savai dzīves pieredzei. Es vēlējos tikai vienu: lai cilvēki, kuri to lasīs, ierauga spēku, prasmi un nenogurdināmu tiekšanos uz pilnību un izcilību. Ļoti ceru, ka šis dzīvesstāsts kādu iedvesmos vai kādam palīdzēs.”
