aut kā tā iekārtots, ka pēc ziemas prasās tas zaļums un svaigums ne tikai dabā, bet arī ēdiena šķīvī. Dilles, lociņi, lapu salāti, skābenes, dārza nezāles ar nātrēm, pieneņlapām un gārsu priekšgalā, pēdējos gados ar vien lielāku popularitāti iemantojušie spināti, lapu kāposti (kalē), lapu bietes (mangolds) un dīgsti. Izvēle nudien ir plaša. Šajā rakstā pastāstīsim par vēl kādu agrā pavasara augu – laksi, ko arī droši vari likt uz kārā zoba.
Laksis, ko bieži dēvē arī par meža loku jeb mežloku vai savvaļas ķiploku (Allium ursinum), ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs, kura lapām ir diezgan izteikta ķiploku smarža un garša. Brīvā dabā tas ir sastopams ēnainos, mitros mežos un upju ielejās. Lai arī ļoti gards, ir tomēr divi būtiski iemesli, kāpēc savvaļā to nevajadzētu vākt. Pirmkārt, Latvija ir viens no galējiem Eiropas austrumu punktiem, kur laksis ir sastopams, tāpēc tas ir atzīts par īpaši aizsargājamu sugu un iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Bez tam lakša leknās, garenās lapas pēc izskata ir ļoti līdzīgas maijpuķīšu jeb kreimeņu lapām, kuras apēdot var notikt organisma saindēšanās, kas laikus neidentificēta var beigties pat ar nāvi.
Jautāsiet, kāpēc tad mēs vispār par šo augu stāstām, ja to nedrīkst vākt? Tāpēc, ka lakšus mūsdienās var izaudzēt arī mājas apstākļos, un to sēklas vai stādus var nopirkt gan veikalos, gan tirdziņos. Savā ziņā laksi var saukt par mazdārziņa sanitāru, jo tas labi satiek ar lielāko daļu augu, turklāt vairo to spēju pretoties slimībām un kaitēkļiem. Ja nu ir kādi augi, ar kuriem lakšus varbūt nevajadzētu dēstīt vienā vagā, tad tie ir pākšaugi.
Ja raugāmies no vērtīguma viedokļa, tad jāteic, ka lakšiem piemīt praktiski visas tās pašas labās īpašības, kas parastajiem ķiplokiem. Ja uzturā tos lieto regulāri, tie var palīdzēt pazemināt paaugstinātu asinspiedienu vai mazināt holesterīna līmeni asinīs. To var izmantot arī dezinfekcijas nolūkiem, jo lakšu sulai piemīt kā antibakteriālas, tā pretsēnīšu īpašības un tā darbojas arī kā antioksidants, aizsargājot organismu no brīvo radikāļu veidošanās.
Uzturā laksis baudāms ir pavasarī. Tā lapas ir ēdamas galvenokārt martā, aprīlī un maijā. Tad tās ir mīkstas un to garša atgādina kaut ko pa vidu starp loku un ķiploku. Maija beigās un jūnija sākumā, kad laksis sāk ziedēt baltiem ziedu čemuriem, tā lapas kļūst cietākas. Tad uzturā vari sākt lietot nevis lapas, bet lakša ziedus, kas pēc garšas ir manāmi pikantāki par lapām, taču kalpo par lielisku ēdiena dekoru.
Kur tos likt lietā virtuvē?
– Baudi tos kopā ar biezpienu: bļodiņā sajauc biezpienu ar skābo krējumu un sakapātām lakša lapām!
– Pagatavo lakšu salātus ar krējumu!
– Pievieno zaļajiem salātiem!
– Pagatavo pesto bazilika vietā lietojot lakša lapas!
– Pievieno lakša lapas zaļajiem kokteiļiem!
– Pārkaisi ar kapātiem lakšiem vārītus kartupeļus!
– Lieto visur, kur citkārt pievienotu lokus!
3 komentāru
Var ari izvarit ka skabenu zupu super garsiga
Šovakar vakariņās bija lakša piedeva pie lapu salātiem, 1 daļa lakša mīksto lapiņu, 2 daļas lapu salātu un ēdamkarote ar ziemai sasaldētām dillēm, nedaudz sāls, skābais krējums. Bija ļoti gardi! Vai iespējams, iegādāties lakša sēklas? Kādreiz tirgū lakša tirgotājus sodīja, jo tas esot aizsargājams augs. Vai tagad kaut kas mainījies, jo to tirgoja arī brīvdienās vietējā tirdziņā? Tad es arī tiku pie šī garduma!
Zinu, ka esmu ēdusi lakšus kaut kad bērnībā. Toreiz kā bērnam šķita ass, bet varbūt šodien jau garšotu labāk.