Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss

Kaisle. Spriedze. Jutekliskums. Romāns ‘Saplēstās mežģīnes’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

KAISLE… ATKARĪBA… MĪLESTĪBA? Robeža starp dvēseles vēlmju skaistumu un destruktivitāti ir bīstami trausla…

Ketlīna Rozenfelde ir respektablu mediķu vienīgā atvase, priekšzīmīga teicamniece. Uzaugusi psiholoģiski smacējošā vidē un nogurusi pūlēties attaisnot vecāku cerības, meitene vairāk par visu vēlas izcīnīt brīvību, tiesības dzīvot pašai savu dzīvi un piepildīt savus sapņus.

Talantīgais plastikas ķirurgs Džonatans Holsts tiek dēvēts par visā valstī iekārojamāko vecpuisi. Viņš ir radis pārdroši izmantot dzīves piespēlētās iespējas un nesaudzīgi plosīt sieviešu sirdis, tomēr vīrieša allaž nesatricināmās aukstasinības un vienaldzības vairogs slēpj tumšus pagātnes dēmonus.

Pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un iedragājot Džonatana jauno automašīnu, Ketlīna vēl nenojauš, ka pievilcīgais ārsts būs viņas vasaras prakses vadītājs.

Abu skatieniem sastopoties, uzšķiļas dzirksteles. Attiecības, kas sākušās naidīgi, pamazām pāraug svelmainā, nevaldāmā kaislē, kuras intensitāte nepakļaujas nekādām ētikas un veselā saprāta normām. Soli pa solim Ketlīna un Džonatans atklāj viens otra dvēseles kailumu… taču, maskām krītot, gaismā nāk šokējoša patiesība. Jūtas ir trauslas, un dzīves plīst kā vissmalkākās mežģīnes…

Kurā brīdī iekāre kļūst par apsēstību un attiecības sāk iznīcināt tevi pašu? Vai ir iespējams atpakaļceļš, ja atdodies otram vairāk, nekā jebkad esi piederējis pats sev?



Karīna Račko (1988) ir zobārste, kuras sirdslieta jau kopš bērnības bijusi rakstīšana. Autores kaisles, spriedzes un jutekliskuma piesātinātais debijas romāns „Saplēstās mežģīnes” atver pilnīgi jaunu lappusi latviešu literatūras vēsturē.

 


 


Dalīties.

6 komentāru

  1. Esmeralda on

    Netērējiet naudu! Tādu murgu – tulkojumu veidā pilnas bibliotekas un veikali….<br>Pec tam nezin, kur bāzt, Bagātnieku gultas stāstiņi!Žēl izmetās naudas.<br>Vismaz būtu Šarlote Linka,kuras jebkuru grāmatu var apēst, tad vēl varētu runāt….

  2. Par Latvijas ''nabadzīgo mediķu'' brīvo dzives veidu-seksu, narkotikām un citām izvirtībām varētu sarakstīt štābeļiem lubeņu.Viens tukšums, galvenais ir zīmoli.<br>Diez vai tam sapņu princim tā stāvētu, ja skaistule būtu no nabadzīgās kastas…..

  3. Valdis Felsbergs on

    Autores talantu un lasītāju gaumi spilgti raksturo literāri galvureibinošā līmenī aprakstītas vissmalkākās attiecību nianses:<br>„Viņas ādu klāja sviedri un klitors sāpīgi pulsēja. Meitene alka pēc orgasma ar katru ķermeņa šūniņu. Džonatana cietais loceklis plosīja Ketlinas ķermeni – skarbi, dziļi un nerimstoši -, pirksti ritmiski apļoja ap meitenes pulsējošo klitoru. Viegli piekāries meitenes pietūkušajām lūpām, viņš izsmērēja uz tām notecējušu sēklas pilīti. Viņas krūtsgali bija sāpīgi. Džonatans tos bija nobrāzis un nosūcis jēlus. Kājstarpe sūrstēja, savainota no virieša iespaidīgā locekļa un brutālajiem grūdieniem. "Nolaizi," -Džonatans pavēlēja, izvilkdams roku no Ketlinas kājstarpes un piespiezdams to viņas lūpām.”<br>Līdztekus teksta vispārējai kvalitātei, autore 80 vārdu fragmentiņā pratusi až pa divām reizēm atkārtot lūpas, pulsējošu klitoru, kājstarpi un locekli(!) (ar kuru vienu pašu 500 lappusēs jau pietiktu teksta kvalitātes nepārspējamībai): virtuozais teksts nevis vienkārši nes informāciju, bet gan iespaidīgi brāž brutāli jēlas lasītāja pulsējošās dzejkāres stīgas līdz sāpīgam pietūkumam.<br>Savukārt šajā latvju vārda meistaru priekšstāvja Arno Jundzes sengaidītajā beidzot ar lepnumu lasāmajā latvju erotiskajā ainā autore kairina lasītāju ar veselām trim mīklām, satilpinātām 15 vārdu apjomā:<br>„Viņš piebrieda gandrīz nekavējoties, izgrūda rēkoņai līdzīgu skaņu, un ar lūpām pieplaka pie meitenes kakla.”<br>Kas tā par personu, dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību, kas piebriešus grūž skaņas un plok lūpām? Un cik strauji tā piebrieda, gan daudz nekavējoties, tomēr ne gluži bez tā? Un kas tā par viltīgu skaņu, kas lētticīgo var apšmaukt ar savu līdzību rēkoņai, nebūt tāda nebūdama?<br>Vienīgais, kā izlādēt intrigu, kas, autorestekst, liek lasītājam sajust elektriskajai strāvai līdzīgu triecienu starp ciskām, ir: atpogāt maku, aizrautīgi izlasīt – un izsmērēt nenovēršami iztekošo sēklas pilīti!

  4. ilgi domāju, varbūt izlasīt. paldies par fragmentu! NELASĪT. domāju, ka latviešu valodā par seksu nav viegli rakstīt, kaut kā neveļas, neskan, viss izklausās prasti, mehāniski

Atstāt Ziņu