Vārda dienu svin: Osvalds, Arvils

Kādu siltumnīcu iegādāties?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

agājušajā nedēļā aizsākām tēmu par siltumnīcas ierīkošanu un aicinājām aizdomāties par pāris vispārīgām lietām. Šonedēļ turpinām tēmu ar pavisam konkrētiem padomiem un risinājumiem! Mūs konsultē uzņēmums Averto.

Izmērs
Jo mazāka siltumnīca, jo biežāk tā būs jāvēdina – maza siltumnīca saulē vairāk sakarst. Pirms iegādājieties siltumnīcu, jāzina, kas tajā tiks audzēts. Piemēram, tomātu audzēšanai pietiek ar 2-2,5 m augstu siltumnīcu, savukārt vīnogu audzēšanai būs nepieciešama vismaz 4 m augsta siltumnīca.

Seguma materiāls
Šajā rakstā aplūkosim trīs no siltumnīcu seguma materiāliem – plēvi, stiklu un šūnu polikarbonātu, un to, kādas ir katra priekšrocības un īpašības.  

1. Plēve
Plēve ir viens no visizplatītākajiem siltumnīcu seguma materiāliem un plēves siltumnīcas galvenokārt iecienījuši tie, kas siltumnīcā augus audzē no pavasara līdz rudenim. Latvijas tirgū tiek piedāvāti dažādas krāsas un dažāda biezuma polietilēna plēves. Plēves kalpošanas laiku visvairāk ietekmē sals un saules stari, it īpaši agrā pavasara (februāris, marts) saules stari, jo šajos mēnešos saule ir spoža un gaiss tīrs no putekļiem. Lai samazinātu šo saules negatīvo ietekmi uz plēvi, plēves, ko izmanto siltumnīcu segumam, tiek stabilizētas.

Salīdzinoši ar stikla siltumnīcām, plēves kalpošanas ilgums ir īsāks. Savukārt, plēvei ir labākas siltuma izvadīšanas spējas, kā rezultātā gaisa temperatūra naktīs plēves siltumnīcās ir zemāka, nekā stikla. Šis faktors ir īpaši būtisks pavasarī un rudeņos, salnu laikā.

Plēve ir viegla un elastīga un nodrošina labu gaismas caurlaidību. Plēve var būt gan pilnīgi caurspīdīga, gan fotoselektīva (laiž cauri tikai noteikta garuma gaismas viļņus).

Gan PE (polietilēna), gan EVA (etilvinilacetāta) plēve ir viens no iecienītākajiem siltumnīcu seguma materiāliem. PE materiāls ir ļoti hermētisks materiāls, līdz ar to PE pārklājuma siltumnīcās mitrums salīdzinoši ir augstāks, nekā siltumnīcās ar stikla vai plastikāta segumu.

Plēves biezums
Latvijā var atrast līdz pat 300 mikroniem biezu plēvi. Latvijas apstākļiem pilnīgi pietiek ar 120 līdz 180 mikronu biezu plēvi, bet šai plēvei vajadzētu būt stabilizētai.

Stabilizēta plēve
Tā kā ultravioleto staru ietekmē polietilēns noārdās, lai palielinātu plēves kalpošanas laiku, ražošanas procesā polietilēnam tiek pievienoti stabilizatori – speciālas vielas, kas aizsargā materiālu no noārdīšanās saules staru ietekmē. Plēves kalpošanas laiks būs atkarīgs no pievienotā stabilizatora markas un daudzuma.

Polipropilēna (PP) plēves
Salīdzinoši ar polietilēna plēvi, polipropilēna plēve ir mehāniski izturīgāka un izturīgāka augstā temperatūrā. Tā iztur līdz pat +1400C temperatūru. Bet, tā ir daudz trauslāka salā. Šīs plēves spēj izturēt 5-150C aukstumu. Tāpēc Latvijas klimatam labāk iesaka PE (polietilēna) un EVA (etilvinilacetāta) plēvi.

Armēta plēve
Plēve ar tajā izstrādātiem polipropilēna diegiem, lai palielinātu plēve mehānisko izturību.
Plēves armējums pilda 3 funkcijas, nodrošina plēves ilglaicīgāku kalpošanu (tā ir mazāk jūtīga pret ultravioleto staru negatīvo ietekmi), pasargā augus no tiešas saules ietekmes un uzlabo siltumizolācijas īpašības. Ja stikla un polikarbonāta siltumnīcām atsevišķi jāiegādājas apēnošanas tīkls vai stikls jāapstrādā ar kaļķi, lai augi tiktu pasargāti no apdegšanas, tad armētā plēve pati pilda šīs funkcijas.

Etilvinilacetāta (EVA) plēve
Plēves ar EVA (etilvinilacetāta) piejaukumu, tāpat kā armētā plēve ir stabilizēta (izturīga pret UV stariem un temperatūras svārstībām), ar labu siltumizolāciju un līdz pat 98% gaismas caurlaidību. Tāpat kā armētajai plēvei, EVA plēvei arī ir ilgs kalpošanas laiks – līdz pat 8 gadi.
Salīdzinoši ar PE (polietilēna) plēvi, EVA plēve ir izturīgāka salā – tā elastību saglabā pat 400C aukstumā un tā ir izturīgāka pret mehānisku ietekmi (caurduršanu, triecieniem), jo tā ir daudz elastīgāka.
Parasti EVA plēvei ražošanas procesā tiek pievienotas hidrofilās vielas, kas samazina ūdens kondensāta veidošanos un pilēšanu (ūdens notek gar plēves sienu uz leju), kā rezultātā siltumnīcā nonāk vairāk saules staru.   

Burbuļplēve – porainā plēve
Porainā plēve ir polietilēna plēve, kas veidota no divām kārtām, starp kurām ir apaļas gaisa kameras (tā dēvētie „burbuļi”), kā rezultātā tā ir ar zemāku siltuma vadāmību. Porainā plēve, kas specializēta siltumnīcu segumam, parasti ir stabilizēta un tās gaisa kameras ir apmēram 2-3 cm diametrā un 1 cm biezumā. Porainā plēve, kas tiek izmantota trauslu priekšmetu iepakojumam, siltumnīcu segumam nav izmantojama, jo šīm plēvēm ir daudz mazākas gaisa kameras, līdz ar to sliktāka gaisa caurlaidība (jo lielākas gaisa kameras, jo lielāka gaismas caurlaidība), kā arī tas nav izturīgas pret UV staru negatīvās ietekmes. Gaismas caurlaidība porainajai plēvei ir nedaudz zemāka kā vienas kārtas polietilēna plēvei vai stiklam, tāpēc parasti to izmanto siltumnīcu sienām.
Porainā plēve ir ļoti laba stikla un plēves siltumnīcu papildus siltināšanai salnu laikā vai ziemā, jo tā kalpo labs kā siltumu izolējošs materiāls. Savukārt vasarā tā pasargās augus no pārmērīga karstuma. Poraino plēvi parasti stiprina no ārpuses.

2. Stikls
Stikla siltumnīcas plusus vairāk spēs novērtēt tie, kas siltumnīcā audzē augus cauru gadu. Stikla segumam ir augsta gaismas caurlaidība un liela izturība pret abrazīvo nodilumu, kas ļauj saglabāt vizuālo izskatu ļoti ilgu laiku.

Stikla siltumnīcām ir nepieciešama precīza montāža. Stikls ir smagāks seguma materiāls, nekā plastikāta vai plēves, līdz ar to prasa ļoti izturīgu siltumnīcas konstrukciju ar papildus atbalsta elementiem.

Stikla virsma viegli kļūst netīra. Stiklam nav gaismas filtra – tas neizkliedē gaismu un tam ir augsta siltuma vadīšanas spēja, līdz ar to tiek palielināts augu apdegšanas risks. Stikls nelaiž cauri ultravioleto staru viļņus, kas nepieciešams apputeksnētājiem (bitēm, kamenēm un citiem kukaiņiem).

Stikls ir plīstošs materiāls un tā nomaiņai ir nepieciešamas iemaņas. Pie kam, stiklam plīstot, zemē nonāk stikla lauskas, ar kurām apstrādājot zemi iespējams savainoties. Drošāks pret plīšanu ir rūdītais stikls, kas nevis plīst gabaliņos, bet saplaisā (līdzīgi automašīnas stiklam). 

Laika gaitā starp rūtīm var veidoties spraugas, caur kurām izplūst siltais gaiss un pa kurām var iekļūt lietus, kā rezultātā augi vairāk slimo.

3. Šūnu polikarbonāta siltumnīcas
Polikarbonāts apvieno stikla un plēves pozitīvās īpašības, bet to montāžai ir nepieciešamas iemaņas un speciāli darba rīki. Ja uzstādot siltumnīcu, netiek lietots speciāls hermetizēšanas elements, starp polikarbonāta kārtām var tikt ūdens, kā rezultātā samazinās gaismas caurlaidība, ar laiku savairojas aļģes un materiāls kļūst zaļš, kā rezultātā pazūd gaismas caurlaidība.

Polikarbonāta loksnes ir triecienizturīgas, vieglas un ugunsdrošas. Polikarbonāta lokšņu gaisa caurlaidība ir vājāka kā stikla siltumnīcām, kas vasarā augus pasargā no apdegšanas. Praktiski nelaiž cauri augiem kaitīgo ultravioleto starojumu. Augsts ir tikai derīgo staru caurlaidības līmenis.

Polikarbonāta lokšņu uzbūve ir līdzīga stikla pakešu logiem, līdz ar to temperatūras svārstības ir mazākas. Apsildāmās siltumnīcās siltuma zudumi ir mazāki, nekā tikla siltumnīcās.

Ja materiāls tiek mehāniski saskrāpēts, tas sliktāk laiž cauri saules starus. Tāpēc ir būtiski necelt šāda tipa siltumnīcas putekļainu vai grantētu ceļu tuvumā.

Šūnu polikarbonātam vēlams izmantot alumīnija nesošo konstrukciju.

AVERTO iesaka:

 Lai siltumnīcā arī naktī būtu silti, ielieciet siltumnīcā tvertni ar akmeņiem, smilti vai ūdeni, kas pa dienu uzsils un naktī lēnām atdos siltumu, tādējādi siltumnīcā saglabājot temperatūru.

 Plēves uzklāšana – optimālā temperatūra plēves uzklāšanai ir 5 – 15 grādiem virs nulles, jo plēve aukstumā saraujas – kļūst stingrāka, bet siltumā izplešas. Tāpēc, ja plēvi klāsiet pie zemas temperatūras, vasaras siltumā tā izstiepsies, kā rezultātā nebūs pietiekami nostiepta un plīvojot vējā būs intensīva berze ar armatūru, kā arī lietainā laikā bedrēs krāsies ūdens. Rezultātā plēve tiks mehāniski bojāta. Plēvi vajag labi nostiept, lai bedrītēs nekrātos lietus ūdens un lai to nepurinātu vējš.
Plēve visātrāk nodilst saskarsmes vietās ar karkasa balsta elementiem (šeit parasti ir augsta temperatūra). Jo tumšāka ir karkasa materiāla krāsa, jo vairāk tas uzsilst – saulainā dienā termometra stabiņš var sasniegt pat 70 grādu atzīmi.

 Karkasa temperatūru var mazināt nokrāsojot to baltu vai aptinot to ar audumu, kā rezultātā karkasu nosedzošās plēves temperatūra būs gandrīz 2 reizes zemāka, nekā tumšās. Piemēram, plēve ap cinkota metāla karkasu var uzsilst līdz 59 grādiem, sarūsējušā metāla – līdz 62 grādiem, bet plēve, kas apsedz ar balto krāsu nokrāsotu karkasu, neuzsils vairāk kā līdz 36 grādiem. Siltumnīcā ar baltu karkasu arī apgaismotības pakāpe ir par 5-10 % lielāka, kas arī spēlē svarīgo lomu ražīguma veicināšanā.

 Lai siltumnīcā būtu pietiekami daudz gaismas, tā mazāk uzkarstu un lai augi viens otru mazāk apēnotu, vislabāk to uzstādīt ziemeļu > dienvidu virzienā.

 Uzstādot siltumnīcu, vajadzētu izvēlēties vietu, lai tuvumā nav lapu koki, kas rudenī apbērs siltumnīcu ar lapām, kas veicinātu pelējuma un ķērpju veidošanos uz siltumnīcas seguma materiāla. Jāraugās arī, lai tuvumā esoša ēka, žogs, koks, dzīvžogs utt. neapēno siltumnīcu. Vajadzētu izvēlēties vietu, kur siltumnīca būtu pasargāta no valdošajiem vējiem un caurvēja (starp ēkām). 

 Sezonas noslēgumā vajadzētu no siltumnīcas izvākt augu atliekas un atsienamos materiālus, lai nerosinātu slimību izrisošo sēnīšu sporu un kaitēkļu izplatību.

 





AR KO AVERTO SILTUMNĪCAS IR ĪPAŠĀKAS PAR CITĀM SILTUMNĪCĀM?

1. Ilgmūžīgs siltumnīcas segums (iekļauts cenā):
– armētā plēve 220 g/m2 ar 5% UV aizsardzību;
– PE plēve 220 g/m2 ar 3% UV aizsardzību.

2. Siltumnīcu augstums: 2.25 m līdz 2.60 m

3. Karkass ar diametru 25 un 32 mm ir no cinkota tērauda caurulēm un karkasa komplektējošās daļas tiek sastiprinātas ar skrūvēm.

4. Siltumnīcas ir viegli saliekamas un uzstādāmas bez speciālu instrumentu palīdzības. 

Dalīties.

Atstāt Ziņu