Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Kad vasarā uz brīdi ienāk lietus…

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vasarā parasti cilvēki steidz izbaudīt karsto sauli un pēc iespējas siltāko laiku. Ar mani gan ir mazliet savādāk! Es dievinu tos superīgos momentus, kad pēc svelmainas dienas negaidīti nolīst pamatīgs lietus, kad asfalts kūp un viss tik labi smaržo! Pat pilsētā šos brīžus ir vērts izbaudīt. Tieši ar vienu no tādiem atgadījumiem arī vēlos padalīties.

Tiešām tās sajūtas bija lieliskas! Ar māsu atbraucām no pludmales un redzot, ka tuvojas pelēkais mākonis, tomēr izdomājām ieskriet vēl veikalā, kas ir gandrīz pie pašām mājām. Nebijām ilgi, tikai dažas minūtes, taču tuvojoties durvīm jau varēja nojaust, kapēc tur drūzmējas tik daudz cilvēku. Tas nebija parasts lietus, tur laukā tiešām gāza. Tā ka mašīnas vienkārši stājās malā ar avārijas ugunīm, jo pabraukt nevarēja, un iziet lietū uzdrošinājās retais.

Tā mēs un vēl kādi padsmit cilvēkiu stāvājēm pie veikala neizpratnē. Pēc dažām apjukuma minūtēm, apkārtējie cilvēki sāka atplaukt un viens ar otru ķiķināt, jo noteikti katrs iedomājās, kā viņš dosies pa tādu lietu tālāk un kā pēc tam izskatīsies. Arvien skaļāka čalošana kļuva, kad uz ielas redzējām kādu cilvēku, kas tomēr uzdrošinājās iet lietū, bet vairs nekur nesteidzoties, pavisam nesteidzīgi un pavisam slapji.

Tā pēc neilga laika blakus stāvošie trīs jaunieši, kas citu reizi par drūzmēšanos noteikti būtu pateikuši ko rupju, šoreiz vienkārši iegāja iekšā, paņēma parastos mazos maisiņus un salika tajos pār plecu liekamās somiņas, telefonus un novilktās maikas. Dziļi ieelpojot viņi noskaitīja līdz 3 un skrēja…. skrēja lietū, pa ceļam smejoties, ākstoties mēģināja viens otru apšļakstīt vēl vairāk – pārējie smējās un applaudēja!

Pavisam nepazīstami cilvēki skatījās viens uz otru un smaidiīja. Cik šī sajūta mūsdienās ir svarīga, to var novērtēt tikai tai mirklī! Tas viss bija tik pozitīvi! Mēs ar māsu izdomājām, ka jāiet arī mums, jo lietus rimties negrasās un neesam jau mēs no cukura.

Mazliet nogaidījām, kad lietus it kā palika mazāks, bet, protams, līdz brīdim, kad izdomājām skriet mēs! Novilkām apavus un skrējām pa silto asfaltu un neiedomājāmi lielu izmēru peļķēm. Tie skati noteikti ir bildējami un pārpildīti ar pozitīvām emocijām! Mēs skrējām pa peļķēm, kur vietās ūdens bija pat līdz ceļiem, bet tas netraucēja. Skrējām kā bērni skaļi smejoties un noteikti neuztraucoties, kā tas izskatās un par to ka saslapināsimies. Mēs bijām visscaur slapjas, bet pilnīgi un totāli laimīgas! Labs noskaņojums visam vakaram!

Vēl ilgu laiku pēc lietus uz ceļiem, vietās, kur ir izveidojušās lielā peļķes, jaunieši lēkāja un šļakstījās kā bērni. Gribās smaidīt vēl un vēl. Jā, cik tomēr cilvēkam maz vajag pilnai laimei, vismaz uz brītiņu, bet tā, ka liekas – Tu staro … ko tādu novēlu izbaudīt!

Stāsts iesūtīts konkursa ‘Lūk, kā jābauda vasara!‘ ietvaros.

Pastāsti arī Tu savu lielisko vasaras baudīšanas ideju un laimē kasti ar Laimas jaunajiem saldējumiem, kā arī īstas, rokām darinātas ziepes un skrubjus!  ->>> KONKURSS  Lūk, kā jābauda vasara!

Dalīties.

3 komentāru

  1. Līga Rozentāle on

    Esmu piedzīvojusi ko līdzīgu. Gan ne šovasar, bet pagājušajā gadā. <br>Ar vīru iepirkāmies centrāltirgū. Bijām gaļas paviljonā, kad laukā sāka gāzt – kā ar spaiņiem. Pāris minūtēs ielas bija pārvērtušās seklās upēs. Mēs arī tāpat kā visi stāvējām paviljonā un skatījāmies, kā līst. Taču nelikās, ka lietus varētu tik drīz rimties. Tad nu mēs telefonus ietinām plastmasas maisiņos, lai nesamirkst un gājām laukā. Jau pirmajā minūtē bijām līdz veļai slapji! Neskrējām, bet gājām lēnā garā vēl iegādāties tomātus, gurķīšus un vēl šo to. Sirreāla sajūta- tu iepērcies, bet jūties kā dušā 🙂 Tad ar basām kājām šļakstoties pa siltajām peļķēm soļojām uz mašīnu. Man šķiet- vismaz reizi vasarā ir jāļaujas izlīt tā kārtīgi. Tā ir tik feina sajūta!

  2. INTERSTARS TŪRISMS on

    šodien arī sola pamatīgu lietu. bet vasarā izmirkt līdz vīlei ir jauki. Nu ja tikai nedodies uz kādu oficiālu pasākumu! ballītei tas netraucē – draugi sapratīs!

Atstāt Ziņu