Vārda dienu svin: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Izdots Mišela Velbeka romāns ‘Karte un teritorija’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

“Jāņa Rozes apgāds” laidis klajā jaunāko skandalozā franču rakstnieka Mišela Velbeka (1958) romānu “Karte un teritorija” Dena Dimiņa meistarīgajā tulkojumā. Par šo darbu autors 2010. gadā ieguva prestižo Francijas literāro apbalvojumu – Gonkūru prēmiju. Velbeka romāns Francijā radīja milzu ažiotāžu, turklāt rakstnieku apsūdzēja plaģiātismā. Tiesa, Velbeks ne mirkli nav noliedzis, ka vērtīgu informāciju smēlies franču vikipēdijā, tādējādi kārtējo reizi paplašinot un relativizējot literāra darba robežas. Turklāt vairāki romāna personāži, tai skaitā franču mūsdienu rakstnieks Frederiks Beigbeders, ir reālas personas. Pats autors apgalvo, ka romāna galvenās tēmas ir novecošana, attiecības starp tēvu un dēlu un realitātes reprezentācija mākslā.

“Karte un teritorija” ir jau ceturtais Velbeka romāns, kas izdots “Jāņa Rozes apgādā”. Latviskoti ir arī viņa romāni “Elementārdaļiņas” (2003), “Platforma” (2004), “Varbūt ir sala” (2008).

 

“Šis ir baisākais un arī aizraujošākais Velbeka romāns, kas tapis krimiķa žanrā, neiztiekot bez Velbekam raksturīgajām pārdomām par cilvēka gaitām šaisaulē, cilvēkam dotajā teritorijā, par cilvēka un šīs teritorijas mijiedarbi un, konkrētāk, mākslinieka sūtību, rokraksta un sirdsbalss meklējumiem.
Romāna centrā ir Džeda, jauna mākslinieka, kāpums slavas zenītā, viņa dažādie radošie eksperimenti, kur paša mākslinieka un viņa portretēto cilvēku dzīves reizēm savijas teju barokālās, neatšķetināmās vijās. Īsti postmodernā garā Velbeks pats ir sava romāna personāžs un pats liek sevi uz upurgalda cilvēku mantkārībai un stulbumam. Velbeka varmācīgā nāve un slepkavas meklējumi arī ir šī krimiķa intriga, bet Velbeka rakstnieka ikdiena  –  viena no epizodēm. Tikpat postmodernā kokteilī sajaukti daudzi saistoši stāsti no mākslas mārketinga, arhitektūras un tūrisma pasaules, kā arī eitanazētāju, noziedznieku un tiesībsargu skarbās ikdienas.”

Dens Dimiņš, tulkotājs

 

Grāmata izdota ar Francijas Ārlietu ministrijas, Francijas Kultūras centra Rīgā un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Dalīties.

Atstāt Ziņu