Biogrāfiskā romāna autors, daudz pieredzējušais publicists un rakstnieks Jānis Ūdris bilst, ka šī grāmata ir “izaicinājums mūsdienu savtīgumam, cinismam un pilsonisko jūtu atrofijai”, ko viņš uzskata par 1940. gada kapitulantiskās pozīcijas spoguļattēlu mūsu nācijas ģenētiskajā atmiņā.
Biogrāfiskajā romānā autors attēlojis Kārļa Ulmaņa izmisīgo cerību pasargāt Latvijas tautu no staļiniešu represijām un eksprezidenta dvēseles traģēdiju, mūža pēdējās dienās apcietinājumā uzzinot baiso patiesību par okupantu zvērībām.
“Iespējams, daudzus pārsteigs Kārļa Ulmaņa privātās dzīves tēlojums un nāves apraksts, kas apgāž līdz šim kultivētos priekšstatus,” saka Jānis Ūdris, uzsverot, ka viņam nav pieņemamas netīrās baumas par latviešu spilgtākā politiķa personīgo dzīvi, kas, padomju okupācijas laikā iesētas, joprojām atrod dzirdīgas ausis un arī izplatītājus.
Autoram nav pieņemama arī čekas atstātā versija par Kārļa Ulmaņa nāvi no slimības – līdzīgā veidā taču tika izplatīti meli par tūkstošiem poļu virsnieku noslepkavošanu Katiņā, par miljoniem staļiniskā režīma upuru nāvi gulaga arhipelāgā… “Ticēt vai neticēt šiem okupantu meliem ir arī nacionālās pašapziņas jautājums,” uzsver Jānis Ūdris, sniedzot laikmeta analoģijās balstītu Kārļa Ulmaņa nāves apstākļu restaurāciju.
Uzskatot par neloģisku, morāli nepieņemamu Kārļa Ulmaņa melnbalto vērtējumu, autors akcentē eksprezidenta nesavtīgo mīlestību uz Latviju un viņa smagos dvēseles pārdzīvojumus, saprotot, ka cerība pasargāt latviešu tautu no represijām ar piekāpšanos okupantiem bijusi vien ilūzija.
Analizējot Kārļa Ulmaņa trimdas piezīmes un pratināšanas protokolus, Jānis Ūdris parāda eksprezidenta uzskatu evolūciju, kuras rezultātā viņš nonāca pie secinājuma par nepieciešamību cīnīties par Latvijas brīvību. “Kauns, ka daudzi mūsu laikabiedri tā arī nav sapratuši šo skaudro vēstures mācību!” saka grāmatas autors. “Atveidojot Kārļa Ulmaņa dvēseles pārdzīvojumus Latvijas okupācijas dienās un turpmākajos divos gados trimdā un apcietinājumā, es centos atrast mūsu nācijas pastāvēšanas un Latvijas uzplaukuma kodu. Biju pārsteigts, cik vienkārša ir šī Latvijas atveseļošanas formula, ko esmu nosaucis par Lielā Kārļa testamentu.“
Kādi ir šie brīnumvārdi – to ikkatrs varēs atrast biogrāfiskajā romānā “Ulmanis. Lielā Kārļa testaments”, ko vēl 2010. gada decembrī izdos Apgāds Zvaigzne ABC.
Šī ir jau ceturtā Jāņa Ūdra oriģinālgrāmata. Pirmā – “No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei” ar mūsdienu pasaules aktuālāko problēmu analīzi iznāca 2004. gadā. Otrā – “Zigfrīda Meierovica trīs Annas” – bija veltīta izcilā diplomāta Zigfrīda Annas Meierovica cīņai par Latvijas starptautisko atzīšanu – par šo grāmatu Jānis Ūdris ieguva GADA AUTORA (apgāds “JUMAVA” 2007) titulu. Trešajā grāmatā “Gunta Ulmaņa vertikāle” (2009) J. Ūdris iedziļinājies pirmajā desmitgadē pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un analizējis mūsdienu politikas akūtās problēmas. (2008. gadā iznāca arī Jāņa Ūdra sastādīts latviešu izcilāko politiķu atziņu krājums “Spēka vārdi Latvijai”.)
“Esmu dzīvē gan slavēts, gan apmelots, gūstot atziņu, ka veiksmīgākā cīņa pret tumsu ir gaismas iededzināšana. Manas dvēseles mājvieta ir Rīgas Lutera baznīca un draudze, kurā iesvētījos 1996. gadā. Mana vērtīgākā balva – 1991. gada janvāra Barikāžu sarga medaļa. Atgādinājums, ka latviešu spēks ir mūsu dvēseļu vienotībā,” saka biogrāfiskā romāna “Ulmanis. Lielā Kārļa testaments” autors Jānis Ūdris.
