Pasaulē populārā grāmata par Māti Terēzi nu pieejama arī latviski. Šogad pasaulē tiek atzīmēta Mātes Terēzes 100 gadu jubileja, kurai par godu izdevniecība KALA Raksti sarūpējusi grāmatu “Māte Terēze. Nāc, esi mana gaisma”.
Māte Terēze jeb īstājā vārdā Agnese Gondža Bojardžu dzimusi (aptuveni, precīzi nav zināms, bet ir pieņemts šis datums) 1910. gada 26. augustā albāņu ģimenē, Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē.
Kad Agnesei bija 12 gadi, viņa pārsteidza savu turīgo ģimeni, paziņojot, ka grib kļūt par mūķeni. 18 gadu vecumā Agnese devās uz Īriju un iestājās Loratenciešu klosterī, kur pieņēma visai pasaulei zināmo vārdu – Terēze. Vēlāk viņu nosūtīja uz Kalkatu Indijā, kur loratenciešu vadītā vidusskolā mācīja ģeogrāfiju turīgo indiešu meitenēm. Vēlāk Terēze kļuva par šīs skolas direktori.
Izšķirošo lēmumu mainīt dzīvi un pievērsties nabadzības novārdzinātajiem viņa gan pieņēma tikai pēc 20 skolā nostrādātajiem gadiem. Visu izšķīra kāds notikums – viņa uz ielas ieraudzīja slimu sievieti, kurai žurkas jau bija apgrauzušas kājas. Mūķene nelaimīgo gribēja ievietot slimnīcā, taču tur viņu nepieņēma. Pēc šī gadījuma – 36 gadu vecumā – Terēze nolēma izstāties no klostera un kļūt par atbrīvoto mūķeni un palīdzēt nelaimīgajiem.
Vairāk kā 40 gadus katoļu mūķene strādāja, palīdzot smagi slimajiem, nelielā slimnīcā Indijas pilsētā Kalkutā. Par slimniekiem viņa bija sacījusi, ka tajos viņa redz Dievu.
1979. gadā Nobela prēmijas saņemšanas laikā mātei Terēzei tika uzdots jautājums, kā būtu iespējams palīdzēt pasaulei, viņa atbildēja: „Ejiet mājās un mīliet savus tuvākos.”
Savas dzīves laikā viņa saņēmusi vēl vairākus apbalvojumus. 2003.g. 19. oktobrī Jānis Pāvils II pasludināja Māti Terēzi par svēto. Viņa ir visātrāk ieceltā persona svēto kārtā kopš mūžībā aiziešanas.
Mātes Terēzas teicieni tiek bieži citēti, gan iedvesmai, gan uzmundrinājumam. Ieskatam, daži no tiem:
Nabadzība iestājas tad, ja tu nolem, ka bērnam jāmirst, lai tu varētu dzīvot savām vēlmēm.
Mēs domājam, ka mūsu darbi ir tikai pilīte okeānā. Taču bez šīs pilītes okeāns būtu mazāks.
Vakardiena ir jau pagājusi, rītdiena vēl nav atnākusi. Mums ir tikai šodiena.
Visbriesmīgākā nabadzība ir vientulība.
Ir viegli mīlēt kādu, kurš tālu prom, bet ne vienmēr ir viegli mīlēt tos, kuri mums tuvu.
