Vārda dienu svin: Augusts

Garšīgais kalendārs: februāra labumi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Februāris ir laiks, kad atrodies it kā starp diviem gadalaikiem. Tā kā vēl ar abām kājām esi dziļā ziemā, bet šķiet, ka kaut kur tepat, tepat ir pavasaris. Rīti kļūst gaišāki, pamosties vieglāk. Par ziemas klātesamību gan ar nežēlīgu kniebienu degunā vai vaigos atgādina ziemeļvējš. Zināms apmulsums iestājies arī domājot par savu ēdienkarti. Vēders tīkami iemurrājas, kad iedomājies par kādu sildošu ēdienu, bet garšas kārpiņas kļūst sapņainas, izdzirdot par svaigiem salātiem, zemenēm ar putukrējumu vai tikko rautiem lociņiem. Šis varētu būt īstais brīdis papētīt veikalos piedāvāto sēņu klāstu un citus gardumus.

ŠAMPINJONI

Tie reiz tika uzskatīti par delikatesi. Eiropā sastopamas pavisam 40 šampinjonu šķirnes, tomēr visas nav lietojamas uzturā, jo ir indīgas. Pircējiem veikalos tiek piedāvāti trīs krāsu šampinjoni; balti, gaiši brūni un brūni. Uzturvērtības ziņā tie īpaši neatšķiras, bet gardēži apgalvo, ka brūnie šampinjoni esot gardāki un aromātiskāki par baltajiem.

Šampinjoni ir lielisks minerālvielu un vitamīnu avots. Tie satur daudz fosfora un vara, kas ir nepieciešams veselīgai kaulu sistēmai, savukārt šajās sēnēs esošais selēns palīdz aizsargāt cilvēka organismu no stresa. Izcils palīgs cilvēka imūnsistēmai ir sēnēs esošais magnijs, kālijs un cinks. Šampinjonos ir D, E, PP un B grupas vitamīni, olbaltumvielas, ogļhidrāti un neliels daudzums tauku, lecetīns.

Pēc vērtības sēnes ir līdzvērtīgas labi izceptai maizei, augļiem un dārzeņiem, vienīgi tajās vispār nav cietes, kas padara šampinjonus par diētisku produktu. Liela nozīme gan ir tam, kā sēnes tiek sagatavotas. Šampinjoni uzturvērtības ziņā pilnībā var aizstāt gaļu.

Uzturā
Šampinjonus var izmantot ļoti dažādi. Tos var ēst svaigus, kaltēt, konservēt, kā arī pagatavotus visdažādākajos veidos: ceptus, vārītus, marinētus, grilētus, zupās, salātos, sacepumos, sautējumos un citos ēdienos. Nelielus šampinjonus var gatavot veselus, vidēji lielus ieteicams sagriezt uz pusēm vai četrās daļās, bet lielos vislabāk ieteicams sagriezt šķēlītēs.

Der zināt:

  • Labākās ir sēnes, kuras ir stingras un nav zaudējušas savu dabīgo krāsu.
  • Sēnes vislabāk nomazgāt sietā zem tekoša ūdens. Ilgstoša sēņu mazgāšana lielā ūdens daudzumā samazina to garšas kvalitāti.
  • Sēņu ēdienos nelieto asas garšvielas, jo tad sēņu garša pazūd.
  • Sēnes labi sader ar dārzeņiem, sīpoliem, dillēm pētersīļiem un āboliem.
    Svaigus šampinjonus ledusskapī var uzglabāt 3-4 dienas. Ja tos glabā ilgāk tie zaudē ne tikai izskatu, bet arī garšu. Atceries! Sēnes svaigā veidā nevar uzglabāt, jo tajās veidojas holīns, kas ir cilvēka organismam kaitīga viela!
  • Lai sēnes elpotu un nekļūtu miklas, tās glabā ledusskapī papīra turzā vai dvielī. Pirms likšanas ledusskapī šampinjonus nevajag mazgāt, jo mitrums tos ātri sabojā.
  • Svaigi šampinjoni ātri uzsūc svešas smaržas

Dabas aptieka

  • Ķīniešu medicīnā šampinjonus iesaka jaunajām māmiņām, kas zīda bērnu, jo šampinjonos esošās vielas veicina piena rašanos.
  • Francūži apgalvo, ka regulāri lietojot uzturā šampinjonus, vismaz trīs reizes samazinās risks saslimt ar aterosklerozi, infarktu, sirds un asinsvadu slimībām.
  • Šampinjoni mazina krampjus, depresiju, galvassāpes, nogurumu un miegainību.
  • Svaigi šampinjoni satur iedarbīgu vielu – tirosināzi, kas stimulē asinsriti un palīdz pret alerģiskām reakcijām.
  • Šampinjonos ir daudzas kompleksa vielas, kas atjauno organisma pašdziedinošos spēkus, kas īpaši būtiski ir cīņā pret dažādiem audzējiem.

ŠITAKĒ SĒNE

Tā tāpat kā šampinjoni tiek audzēti un ir pieejama gandrīz visu gadu. Dažādās valstīs tām ir atšķirīgi nosaukumi: zeltītā ozolu sēne, melnā meža sēne, melnā sēne vai Ķīnas sēne. Ķīnā tā tiek saukta par Shian-gu un Hoang-mo. Latvijā 2007. gadā bija apmēram 150 sēņu audzētāju. Šitakē sēne ir bagātīgs olbaltumvielu avots. Olbaltumvielu ziņā tās ir līdzvērtīgas zirņiem un pupiņām, minimāli tā atšķiras no gaļas. Šajās sēnēs sastopamas visas astoņas, cilvēkam nepieciešamās, neaizstājamās aminoskābes. Ļoti daudz ir tieši leicīna un lizīna, kas parasti augu valsts pārtikā ir maz. Ogļhidrāti šitakē sēnēs ir 43-78 procenti no sausā svara. Sēnēs ir daudz šķiedrvielu, maz taukvielu, holesterīna. Tās satur D2, B1, B2, B12 vitamīnus, kā dzelzi, magniju, mangānu, kāliju, kalciju un fosforu. Šitakē sēnes tik dēvētas par dzīvības eliksīru, kas dod enerģiju gan fiziskā, gan garīgā darba veicējiem.

Uzturā
Šitakē sēnes tikušas izmantotas jau gadsimtiem ilgi. Tās vienmēr bijušas neaizstājama Austrumāzijas virtuves sastāvdaļa. Labo īpašību un to ieguves īpašo privilēģiju dēļ tā saukta arī par imperatora sēni. Visur pasaulē šitakē sēnes tiek novērtētas kā kulinārijas delikatese, jo tās satur augstvērtīgas barības vielas un tām piemīt izsmalcinātas garšas īpašības, kas atgādina krējuma un riekstu garšu. Šitakē sēņu izmantošana uzturā ir daudzveidīga. Viegli pagatavotas šitakē sēnes garša atšķiras no ilgi gatavotas sēnes garšas. Restorānos šitakē vispirms tiek sausināta, bet pēc tam cepta uz vājas uguns. Šādi gatavotas tās izmanto kā daudzu ēdienu sastāvdaļu. Šitakē tiek pasniegts kopā ar rīsiem, makaroniem un dārzeņiem.

Dabas aptieka
Jau 1620. gadā, Minu dinastijas valdīšanas laikā slavenais ārsts Wu Rui savā darbā rakstīja „Šitakē palielina ki (ch – dzīvības enerģiju), nemērdē badā, izārstē saaukstēšanos un iekļūst asinsrites sistēmā. Šitakē ir laba sirdskaišu ārstēšanā, labvēlīgi iedarbojas pret visu veida audzējiem, noteikti noder pret čūsku indi, lenteņiem un citiem zarnu parazītiem.”

Mūsdienu neskaitāmie zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši šīs sēnes ārstnieciskās īpašības. Galvenās no tām:

  • Iedarbība pret labdabīgiem un ļaundabīgiem audzējiem.
  • Imūnmodulējošs efekts.
  • Novērš sirds un asinsvadu slimības, pazemina augstu asinsspiedienu.
  • Attīra asinis, palīdz pie aknu slimībām un diabēta.
  • Iedarbība pret dažādām vīrusa slimībām (gripa, herpe, hepatīts u.c.)
  • Iedarbība pret sēnīšu slimībām, īpaši Candida.
  • Iedarbība pret alerģijām, arī alerģisku astmu un autoimūnām saslimšanām.
  • Paaugstina seksuālo potenci.

Šitakē sēni vai tās preparātus īpaši uzturā ieteicams lietot bērniem skolas un bērnudārza vecumā, rudenī un ziemā, kad ir augsts inficēšanās risks ar gripu vai ARS.

AUSTERSĒNES

Tajās ir daudz vielu, kas svarīgas cilvēku veselībai. Tās tiek uzskatītas par diētisku produktu, jo nesatur daudz kaloriju, un tajās ir daudz cilvēka organismam nepieciešamu vielu. Proteīnu un aminoskābju daudzuma ziņā šīs sēnes apsteidz pupas. Tās ir līdzvērtīgas gaļas un piena produktiem. Tajās ir ļoti neliels tauku daudzums, pie tam šīs sēnes satur polinepiesātinātās taukskābes. Austersēnēs ir 68-74% ogļhidrātu, no kuriem 14-20% ir viegli sagremojamie ogļhidrāti. Šīs sēnes satur polisaharīdus beta-glikānus, kam ir augsta pretvēža un imūnmodelējoša iedarbība, kā arī mannīts un hitīns, kas ir efektīvs toksisko vielu sorbents. Austersēnēs ir daudz kālija, fosfora, kalcija, dzelzs, kobalta, selēna, cinka, vara un citas cilvēka organismam nepieciešamas minerālvielas. Tās ir bagātas ar B un C grupas vitamīniem.

Uzturā
Austersēnes tiek izmantotas diezgan plaši. Dažādu valstu kulinārijā tām ir īpaša vieta, sevišķi Austrumu virtuvēs. Veģetāros ēdienos austersēnes, savas uzturvērtības dēļ, pilnībā aizstāj gaļu. Tomēr tās lieliski papildina arī dažādus gaļas ēdienus. Tā izmanto zupu, dažādu uzkodu, salātu un mērču gatavošanā.

Dabas aptieka

Ir atklāts, ka ik dienas lietojot uzturā 100-150 g austersēņu, tās:

  • palīdz iznīdēt radioaktīvus elementus cilvēka organismā;
  • veicina kuņģa čūlas profilaksi un ārstēšanu;
  • novērš aterosklerozes attīstību;
  • normalizē asinsspiedienu un holesterīna līmeni;
  • kalpo kā līdzeklis pret audzējiem;
  • samazina vēža risku;
  • stiprina imūnsistēmas darbību;
  • uzlabo zarnu trakta darbību;
  • aizkavē organisma novecošanu.

LAURU LAPAS

Tās ir plaši izmantotas visu valstu kulinārijā. Parasti tās nopērkamas paciņā, žāvētā veidā. Tomēr šur tur veikalā
nopērkams arī pa zaļam lauru kokam. Tas ir tā sauktais dižais laurs, ko plaši izmanto dažādu kulinārijas šedevru gatavošanā. Latviešu valodā tie tiek dēvēti par laurkokiem. Dižā laura smaržīgās lapas noder ne tikai zupas pagatavošanā. Telpā, kur atradīsies dižais laurs, vienmēr būs svaigs gaiss un tiks likvidēti kaitīgie piesārņojumi. Lauru lapas satur daudz ēterisko eļļu, kas veicina ēstgribu. Tam ir arī ārstnieciskas īpašības, tādēļ lauru eļļa ir daudzu medikamentu sastāvā. Lauru lapas izmanto cukura diabēta, ādas slimību, gremošanas traucējumu, reimatisma, atrītu un audzēju ārstēšanā.

Uzturā
Lauru lapas izmato ēdienos, kas tiek gatavoti nesteidzīgi un ilgi. Tās tiek pievienotas zupām, gaļas un dārzeņu sautējumiem, pastētēm, klasiskiem un mazāk klasiskiem ēdieniem. Lauru lapas plaši tiek izmantotas dažādu garšvielu maisījumos, marinādēs. Tās labi sader ar tomātiem, baziliku, ķiplokiem, raudeni, papriku, pipariem, rozmarīnu, salviju un timiānu. Lauru lapas pirms pasniegšanas no ēdiena izņem. Maltas lauru lapas piedos ēdienam specifiskāku garšu un aromātu. Tomēr jāatceras, ka pie visiem ēdieniem maltu lauru lapu konsistence nederēs.

Dabas aptieka

  • Lauru lapām piemīt tonizējoša un sāpes remdējoša iedarbība. Lauru lapu novārījums līdzēs pret galvassāpēm.
  • Lauru lapu uzlējumu komprese līdz pret bišu dzēlumiem un kukaiņu kodieniem.
  • Lauru lapu uzlējums mazina cukura līmeni asinīs un palīdz ārstēt cukura diabētu.
  • Ārēji lauru lapu – spirta ekstraktu lieto pret reimatismu, tas palīdz saaukstēšanās gadījumā.

Tavam skaistumam
Lauru lapas satur antibakteriālas vielas, tāpēc ir efektīvs līdzeklis cīņā pret pūtītēm.

  • Lauru lapu losjons. 5 lauru lapas pārlej ar glāzi ūdens un liek uz lēnas uguns karsēties. Sākot no vārīšanās brīža, jāvāra tik ilgi, kamēr ūdens daudzums samazinājies apmēram par 2/3. Iegūto novārījumu jāizmanto sejas skalošanai pēc veiktās attīrīšanās procedūras. Ar šādu novārījumu var arī tīrīt seju no rītiem.
  • Lauru lapu un māla maska. Ņem 1-2 ēdamkarotes zilo mālu un atšķaida ar lauru lapu novārījumu( ņem pēc vajadzības), kas pagatavots tāpat kā teikts augstāk minētajā receptē. Iegūto masu uzklāj uz notīrītas sejas uz 20-30 minūtēm, tad noskalo ar siltu ūdeni. Pēc maskas notīrīšanas seju notīra ar vates tamponu, kas samērcēts rožūdenī vai sejas tonikā.
  • Lauru lapu novārījuma, tomātu un rauga maska.1 olas baltumu sakuļ stingrās putās, pievieno sīki sasmalcinātu vai samaltu vidēja lieluma tomātu (bez miziņas), 1 ēdamkaroti rauga un 2 ēdamkarotes lauru lapu novārījuma (pagatavo kā norādīts pirmajā receptē). Visu rūpīgi samaisa un uzklāj uz sejas uz 15-20 minūtēm. Pēc maskas noņemšanas seju noskalo ar stipru zaļās tējas novārījumu.

Februārī vēl ļaujies ziemas priekiem un kārumiem. Iemalko karstu tasi kakao, izcep gardu augļu groziņu ar putukrējumu, nobrauc ar ragaviņām no kalna, vai vienkārši dodies naksnīgā ziemas pastaigā. Palutini savu seju ar kādu masku, un, galu galā, aizej nopērc sev jaunu kleitu, jo februāris ir arī mīlestības mēnesis.

Dalīties.

5 komentāru

  1. Man gan bija interesanti uzzināt, ko sevī slēpj lielveikalā nopērkamie brīnumi. Pašas lasītās sēnes jau izbeigušās, sēņu laiks vēl tālu, bet sēnes varētu ēst cauru gadu. Tagad bez ierastajiem šampinjoniem esmu nobriedusi pagaršot arī citas kultivētās sēnes.

  2. Līga Rozentāle on

    Mhm, piekrītu Tev, Tīna, man arī garšo sēnes. Ziemai sagatavotās gailenītes jau apēstas, būs jāskatās uz veikalu sēnēm. Man piemēram ļoti garšo šampinjonu krēmzupa, laba un sātīga!

Atstāt Ziņu