Vārda dienu svin: Cecīlija, Cilda

Eksotiskā Ķīnas virtuve

Pinterest LinkedIn Tumblr +

īna ir viena no tām pasaules vietām, kurā ir ļoti eksotiska virtuve. Suņa gaļa nav vienīgā ķīniešu „delikatese”. Pērtiķa smadzenes, čūskas asinis, cepti skorpioni – tie ir tikai daži piemēri no viņu bagātīgajām uztura tradīcijām.

 

Dažas no Ķīnas delikatesēm:

Vēršu olas
Ķīniešu delikatese un pie tam ļoti izplatīta. Ja iegriezīsies kādā no Ķīnas gaļas veikaliem vari būt droša, ka vēršu olas būs nopērkamas. Lietpratēji pat iesaka tās potences palielināšanai.

Urīnā vārītas olas
Šo ēdienu dēvē par “tun czi daņ” un tās ir desmitgadīgu zēnu urīnā vārītas  olas.
“Zēnu oliņu” pagatavošanas process ir sekojošs: lielā katlā liek vistas olas un aplej ar bērnu urīnu. Tad karsē, līdz sāk vārīties, un olas izņem ārā. Tad nedaudz iedauza čaumalas un atkal liek katlā. Pēc kāda laika olas apgroza un aplej ar svaigu urīnu. Procesu atkārto vairākas reizes, mainot uguns padeves stiprumu.

Cepts vistas embrijs uz kociņa
Lai gan tas izklausās jau pazīstamāk – vista, tas tomēr nav mums zināms ēdiens. Vista vēl ir tik maziņa, ka grūti iztēloties to ēdam.

Pērtiķu smadzenes
Tas jau tāpat izklausās diezgan traki. Taču, ir dzirdēts, ka tiek ēstas pat smadzenes no dzīva mērkaķa. To nu gan pat negribas iedomāties.

Suņa gaļa
Mums tas liekas neparasti, bet tur tā ir ikdiena. Viens no ēdieniem ir arī zupa no suņa smadzenēm, kas tiek uzskatīta par proteīniem bagātu zupu.

Bišu kāpuri
Ne tik pretīgi kā citi Āzijas ēdieni, bišu kāpuri ir ļoti populāri Ķīnā un Japānā. Tie ir vai nu apcepti, pievienojot sāli un piparus, vai pagatavoti ar sojas mērci un cukuru. Tie ir kraukšķīgi un saldi, vietējie tos ēd kā popkornu, bet daži cilvēki vienkārši nevar pārvarēt to, ka kāpuri izskatās kā tārpi.

 

Par ķīniešu virtuvi. Pieredze.

Stāsta Agnija:
Par ķīniešu ēšanas paradumiem ir pat tāds teiciens: “Gaisā mēs ēdam visu, izņemot lidmašīnu, jūrā mēs ēdam visu, izņemot kuģi un uz zemes mēs ēdam visu, izņemot cilvēku.”

Lai gan Ķīna daudziem asociējas ar dīvainiem ēdieniem, Agnija uzsver, ka pārāk ekstrēmos ēdienus arī paši ķīnieši tā ikdienā neēd. Ir tikai noteiktas vietas Ķīnā, parasti laukos, vai arī noteikti cilvēki, kas ēstu teiksim skorpionus utt. 

Pekinā ir tirdziņš, kas ir ļoti iecienīts tūristu vidū, jo tur ir iespēja redzēt dažnedažādas uzkodas uz kociņiem kukaiņu un kāpuru veidā. Eksotika acīm un, drosmīgākajiem, arī vēderam:)

 

No savas ceļojumu pieredzes stāsta Linda:

Vakariņas restorānā: 
Restorānā ierasts, ir apaļie galdi, kuru stikloto virsmu var griezt uz riņķi, tādējādi nodrošinot to, lai maltītes dalībniekiem nevajadzētu sniegties pāri galdam pēc kāda no daudzajiem ēdieniem un visi varētu dalīties ar cienastiem. Restorāns ir pārpildīts un ļoti skaļš, jo ķīniešiem ir raksturīgi vakariņot lielās kompānijās (4-8 cilvēki pie viena apaļā galda) un viņiem patīk skaļi sarunāties.

Interesanti, ka restorānos trauku komplekti vienmēr tiek pasniegti iepakojumā- tā it kā tie būtu tikko iegādāti veikalā. Noskaidrojam- tas tādēļ, ka netīros traukus valsts neuztic mazgāt pašiem restorāniem, bet gan vienai monopola kompānijai, kura, savāc visus traukus no restorāniem un izmazgātus iepako un atdod tiem atpakaļ. Nu gluži kā ķīmiskajā tīrītavā. Varbūt tā arī labāk, jo trauki vienmēr izskatās nevainojami spodri.

Vakariņas šoreiz ir patiešām garšīgas- mums tiek pasniegti 6 dažādi ēdieni un salāti- cepta zivs, grillēta cūkgaļa ar kauliem, apceptas pupiņas, sautēti ķīniešu kāposti, svaigi lapu slāti un gurķi, grillētas cūkas ādiņas. Tam visam klāt rīsi un zaļā tēja”.

Kīniešu ēstuves apmeklējums Guangdžou pilsētā:
Jau sākotnēji, pēc smaržas jūtam, ka diez vai mums te kas garšos, tomēr esmu ziņkāres pārņemta pamēģināt, kādu vietējo iecienītu ēdienu. Pasūtu ar garnelēm pildītus pelmeņus zupā ar dīkstiem un vārītas, sojā mērcētas, sautētas ķīnas kāpostu lapas. Tā kā iepriekš ķīniešu restorānos nekad neesmu ēdusi, tad priekšstats par iespējamajām garšām nav nekāds. Tomēr ir cerība, ka ēdiens būs baudāms. Taču godīgi atzīstu- otrreiz es tādus garneļu pelmeņus buljonā neēstu, man jau no tās smaržas paliek nelāgi ar dūšu. Labi vismaz, ka vārītās ķīnas kāpostu lapas sojas mērcē ir baudāmas. Mans ceļabiedrs savukārt pasūta rīsu nūdeles ar cūkgaļu. Atnestais ēdiens izskatās visai nebaudāms- rīsu nūdeles ir izmērcētas sojas mērcē un garšo pēc gumijas lentēm. Tās sajauktas kopā ar kaut kādiem asniem un treknām izklapētas cūkgaļas „ļerpatām”. Apetīti neveicina nu nemaz. Arī saldais, kuru vēlāk nobaudām citā kafejnīcā, nav mūsu skatījumā nekāds izcili garšīgais. Mans olu pudiņš (kas nedaudz līdzīgs Crem Brule, bet šķidrāks un ne tik gards) vēl ir ēdams, bet  ingvera un kafijas pudiņš tik spēcīgi garšo pēc ingvera, ka es ko tik stipru nemaz nevaru ieēst. Pēc šādām ”gastronomiskajām izvirtībām” kādu laiku ir nedaudz nelāga dūša un par ēdienu vairs negribas domāt.

Protams redzējām arī, ka ielas ēstuvēs tiek pārdoti arī cepti tārpi un irši, bet tos gan nenogaršojām, jo neesam tik ekstrēmi:)

Stāsta Elīna, kas jau vairākus gadus dzīvo Ķīnā:
Ķīniešu restorāni ir ieguvuši popularitāti gandrīz visā pasaulē. Taču, dzīvojot  Kīnā jau 9 gadus, droši varu apgalvot, ka tas, kas pieejams Eiropas ķīniešu restorānos, krasi atšķiras no tā, ko vietējie ēd šeit. Atšķirībā no vidējā latvieša, ierindas ķīnietis mājās ietur maltīti ļoti reti, tādēļ pat ļoti nelielā ielā var atrast, sākot no ļoti maza restorāniņa ar nelielu ēdienkarti un ļoti pieticigām cenām, līdz pat restorāniem, kur virtuvē straādā vairāk kā 50 pavāru, un maltīte var izmaksāt vairāku mēnešalgu apjomā.

Ķīna ir lielākā pasaules valsts, tādēļ ēdiens un pagatavošanas veids dažādās vietās krasi atšķiras – no ļoti asa ēdiena līdz pat gaļai zemeņu vai citronu mērcēs.

Centrālās Ķīnas virtuve
Sichuanas un Hunanas provinces ir slavenas ar savu ļoti, ļoti aso ēdienu, un, ja nepabrīdina pavāru,  tad var nākties klepot un raudāt. Viens no populārākajiem ēdieni em no šīm provincēm ir Huguo – Karstais Katls, tā to varētu latviskot. Princips ir ļoti vienkārš- lielā katlā vai metāla bļodā sakarsē eļļu ar garšvielām,  ļoti daudz čili un japāņu pipariem, tad liek visu, kas garšo, un karsē. Bet mazākās pilsētās ir pieejami īpašie Hugou: restorāni piedāvā suņa gaļas vai peļu karstos katlus. Pati neesmu nogaršojusi, bet paziņas ir teikuši, ka suņa gaļas Huguo nemaz nav tik slikts.

Ziemeļu reģionu virtuves
Ziemeļu reģionā vairāk dominē makaronu ēdieni, pelmeņi, maizei līdzīgi produkti un vairāk gaļas.
Droši vien ikviens būs dzirdējis par slaveno Pekinas pīli, kas, gan jāsaka, varetu atšķirties no tā, ko jūs varētu iedomāties. Principā tiek pasniegti tikai gabaliņi ādas ar nedaudz gaļu, kas tiek ietīti mazās pankūciņās un pasniegti ar melno plūmju mērci ( līdzīga ievārījumam) un zaļumiem, manuprāt, ļoti garšīgi. Pekinā ir tūristu ļoti iecienīta iela Wangfujing – Vanfuudzjin.  Iecienīta, jo tur var nogaršot visus eksotiskos kukaiņus, kā piemēram, skorpionus, jūras zvaigznes, jūras zirdziņus, dažādus prusakus, bišu kāpurus un citus radījumus, ko pat liela daļa ķīniešu neatpazīst.

Piejūras virtuve
-Tā kā liela daļa Ķīnas iedzīvotāju dzīvo piejūras reģionos, tad jūras velšu restorāni ir ļoti iecienīti. Pilsētā, kur es dzīvoju, Guangzhou, ir milzu restorāni 3 un vairāk stāvos, kur var nogaršot ne tikai dažādas zivis, krabjus, garneles, bet arī sautētu krokodilu ar ķiplokiem un sojas pupiņām, dažādas vaboles, bruņurupuču zupu un jūras čūskas.

-Ķīniešu valodā vārds ‘zivs’ tiek izrunāts tieši tāpat, kā liels daudzums naudas, tādēļ zivis Ķīnā ir īpašā cieņā un tiek pagatavotas visdažādākajos veidos. Man garšo filejas gabaliņi, tādā kā zupā ar marinētiem ķīnas kāpostiem un nedaudz čili.

Nobeigumā
Katrai nācijai ir savi īpašie ēdieni, mums – skābēti kāposti, rupjmaizes kārtojums un pelēkie zirņi, kas ārzemniekam varētu likties diez gan savādi. Tāpat arī Ķīnā – liellopa kuņģis ar papriku un cūkas asins želeja ir pavisam pierasts ēdiens. Bet, ja izdodas nonākt Ķīnā, tad iesaku nogaršot tādus ēdienus, kā vistas gabaliņi ar ķiplokiem un zemesriekstiem vai cepti rīsi ar dārzeņiem un garnelēm, ceptas sviesta pupiņas ar malto gaļu u.c.

Labu apetīti vai kā Ķīnā saka – Man man chi! Ēdiet lēnām lēnām!

Dalīties.

Atstāt Ziņu