Vārda dienu svin: Kārlis, Spodris

Dārza darbi maijā: stādām, stādām un stādām!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

alnas noteikti vēl būs, un ar tām ir jārēķinās, bet nevajag būt pesimistam un domāt par variantu, kad salnas ir iespējamas līdz Jāņiem, tāpēc vēl neko nav droši stādīt. Jānodrošinās ar agrotīklu, un jāuzrota piedurknes, jo arī pārāk ilgi vilkt garumā stādu izstādīšanu nedrīkst – augs grib augt!

Par bietēm, burkāniem, redīsiem, puraviem, dillēm, pētersīļiem, selerijām, kāpostiem īpaši nav jāsatraucas, visi šie dārzeņi labi pārcieš nelielas salnas. Visjūtīgākie ir siltumu mīlošie augi – visi ķirbjaugi, gurķi, tomāti, baziliks, sviesta pupas, dažas salātu šķirnes – tos izstādot ātrāk ārā, jāseko līdzi notiekošajam, un nepieciešamības gadījumā jāpiesedz.

Kas jāizdara maijā sakņu dārzā

Maija otrā puse jau būs laiks, kad teju visu varēs stādīt atklātā laukā – kāpostus, puravus, pētersīļus un selerijas, vasaras ķiplokus, sīpolus.

Neapkurināmās siltumnīcās varēs izstādīt tomātus, baklažānus un piparus. Visi šie stādi jau ir paaugušies, un tos vairs sēt neatmaksājas, jo augs nepaspēs pie mums izaugt un noražot.

Maija sākumā vēl var paspēt iesēt spinātus labai ražai. Vēlāk sēti, ja vien tā nav kāda īpašā vasaras šķirne, spināti negribēs labi augt un ātri izziedēs. Sēj arī lapu salātus, galviņsalātus, mangoldus.

Sēj burkānus, bietes, kāļus. Arī dilles,  pupas un zirņus, kurus simtajā dienā nevarēja zemē iebāzt.

Maijs – kartupeļu stādīšanas mēnesis. Vai zinājāt, ka kartupeļi jāstāda tad, kad sāk ziedēt ievas, kā arī dienās, kad debesīs peld gubu mākoņi? Kartupeļus stāda visu maija mēnesi, agros kartupeļus stāda aprīļa beigās/maija sākumā, vēlos var paspēt vēl iestādīt maija beigās.

Maija pirmajā pusē kastītēs sēj gurķus, kā arī ķirbjus un kabačus, ko jūnija sākumā izstādīs uz lauka. Varēs to darīt arī maija beigās, ja vien būs labvēlīgs laiks, un sekojot līdzi laikapstākļiem, piesedzot salnu gadījumā.

Maija vidū vēl var paspēt iesēt vēlo ziedkāpostu un brokoļu šķirnes rudens ražai.

Bioloģiskas saimniekošanas principi
Tā kā mani interesē bioloģiska saimniekošana, pēdējos gadus nedaudz eksperimentēju, kā Mēness fāzes ietekmē augus, cik liela nozīme ir augu sekai. Mani personiskie novērojumi:

Alternatīva kūtsmēsliem
Stādi labāk ieaugas, ja tos stāda dienās, kad ir apmācies, vai arī vakarpusē, kad dienas saule vairs nav tik karsta. Tā kā man nepatīk kūtsmēsli, esmu atklājusi labu alternatīvu – biohumusu. Kas tas tāds ir? No bērnības atceros, ka – ja zemītē ir sliekas, tad tā ir laba zīme. Tiešām, sliekas spēj saražot dabisku un vērtīgu mēslojumu, par kura efektivitāti esmu pārliecinājusies, īpaši salīdzinot, kā ieaugas stādi, ja tiem apakšā paliek humusu, vai arī tos vienkārši iestāda. Jāsaka gan, ka ar humusu var arī pārdozēt, sauju humusa vienmēr jāsajauc ar zemi, nevis jāstāda stāds tīrā humusā.

Mēness fāzes. Augļu, sakņu, ziedu un lapu dienu nozīmīgums
Katru gadu preses un grāmatu tirdzniecības vietās ir iespējams nopirkt kādu kalendāru dārzkopjiem, kurā ir atzīmētas sakņu, augļu, ziedu un lapu dienas. Pagājušo gadu nedaudz paeksperimentēju.. Ir jau grūti ievērot šīs dienas, jo parasti stādīšana notiek pēc principa – kad tam ir laiks, un ne vienmēr tas īstajās dienās iekrīt, bet cik ir iespēja, cenšos tās ievērot, jo patiešām var novērot atšķirības gan tajā, kā stāds ieaugas, gan arī kādu ražu pēc tam dod. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī „neīstajās” dienās sējot un stādot – raža būs, un iespējams ļoti laba, jo to galu galā ietekmē ļoti daudzi un dažādi faktori.

Lapu dienās tātad jāstāda, jāsēj vai jelkā citādi jāapkopj dārzeņi, kuru galvenā ēdamā daļa ir lapas – tātad – salāti, kāposti, visi garšaugi.

Sakņu dienās jāsēj un jāstāda visi tie dārzeņi, kuri veido sakni zem zemes.

Augļu dienās – rūpējamies par tomātiem, gurķiem, ķirbjiem, zirņiem, pupām.

Savukārt ziedu dienās pievēršamies savām puķu dobēm.

Augu sekas ievērošana
Ko tā nozīmē? Katrs augs no zemes paņem vielas, kas tam ir nepieciešamas, un katram augam ir nepieciešams cits daudzums dažādu vielu, līdz ar to, stādot daudzus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā piemēram gurķus, ar gadiem to ražība samazināsies, jo pati augsne būs palikusi neauglīgāka. Pareiza augu seka tātad nodrošina augsnes auglību, palielina ražu, kā arī samazina kaitēkļu un slimību izplatīšanos, jo audzējot vienu kultūru vairākus gadus vienā un tajā pašā vietā, tiek dots ilgs laiks lai varētu attīstīties konkrēti kaitēkļi un slimības.

Ja dārzu plānojat pirmo reizi, ziniet, ka vislabākie priekšaugi jebkam ir pupas un zirņi, kas ar savām gumiņbaktērijām piesaista slāpekli un tādējādi bagātina augsni. Pēc pupiņām uz zirņiem nākamajā gadā var stādīt jebko.

Dobēs, kur pagājušo gadu auga gurķi, šogad varat iesēt bietes, savukārt, kur auga kāposti – šogad selerijas un burkānus, ķirbjus, kabačus vai gurķus. Augu sekas plānošana gan ir laikietilpīgs process, jo būtu vēlams saplānot vismaz 5 gadiem uz priekšu, tāpēc šis darbiņš kā reiz ideāls garajiem ziemas vakariem.

Augu draudzēšanās
Jā, patiesi – ir augi, kas savā starpā nedraudzējas, un stādīt tos blakus nebūtu gudri. Varētu domāt, ka tā ir liela mistika, bet īstenībā pamats ir pavisam vienkāršs – ķīmisks, un šo augu draudzēšanos var izmantot arī praktiskos nolūkos, piemēram, stādot blakus dobēs sīpolus un burkānus, jo burkānu mušiņai nepatīk sīpolu smaka, savukārt sīpolu mušiņai – burkānu klātbūtne.

Ko noteikti nevajag stādīt blakus – vienas dzimtas augus, piemēram, tomātus un kartupeļus, sīpolus un ķiplokus. Kā arī tomātu un gurķu starpās nevajadzētu sēt dilles, jo diļļu spēcīgais aromāts var atbaidīt apputeksnētājus.

Samtenes pa vidu dārzeņu dobei, īpaši kāpostiem un ziegkāpostiem – to spēcīgais aromāts atbaida kaitēkļus, kā arī samtenes var pēc tam iestrādāt zemē kā dabīgu mēslojumu. Arī skaisti izskatīsies. 

Vairāk par šo lasi:

DĀRZEŅU UN AUGU SADERĪBA





Dalīties.

Atstāt Ziņu