Vārda dienu svin: Grieta, Strauta, Rebeka

Ciemos pie Aspazijas

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Augusta sākumā mēs – Grāmatu klubiņa dalībnieces- devāmies ciemos pie Aspazijas. Bijām tikko izlasījušas Saulcerītes Vieses apjomīgo Aspazijas biogrāfiju „Mūžīgie spārni” un nu devāmies uz māju, kurā dzejniece pavadīja savu mūža nogali- uz Aspazijas māju Dubultos.

Mājā valda miers un gaišums, tā ir silta un radoša atmosfēra, kurā māja ievij ikvienu, kas tajā viesojas. Omulīgi sēžot Aspazijas viesistabā un dzerot viņas dārzā augušās kaķumētras tēju, pārspriežam radušās pārdomas par dzejnieci, viņas dzīvesbiedru- Raini, smago dzīves gājumu, uzupurēšanos, stipro raksturu un vienlaikus arī izteikto sievišķību. S.Vieses grāmata ļāvusi iepazīt Aspaziju- ne tikai kā dzejnieci, bet arī kā sievieti un ārkārtīgi spēcīgu cilvēku.

Turpinājumā lasi Grāmatu klubiņa dalībnieces Ineses Kušķes pārdomas par Aspaziju:

Aspazijas dzejolis „Kosmosā”:

Kad beigsies straujie dzīves joņi,
Var nāvē tikai miesa irt,
Mēs kosmosā kā embrioni
No jauna varam augšup nirt,
Un zvaigznes pīs mūs savā skaistā kronī.

Ar šādu – ateismam pretēju – pasaules uzskatu vien pietiktu, lai padomju laikā mākslinieku kritizētu un liegtu publikāciju iespējas. Aspazija jau bija mirusi – 1943. gadā. Un tomēr padomju vara vērsās pret viņu – ar nosodīšanu, noklusēšanu, ignorēšanu…

Īstenībā vēl nekas nav beidzies. Ieskatieties „www.letonika.lv”! Blaumanis, Brigadere, Rainis… Pat Zeiboltu Jēkabs! Neviena Aspazijas darba…

Saulcerītes Vieses apjomīgā Aspazijas biogrāfija „Mūžīgie spārni” (2004) ir plats solis pretī tam, lai latviešu apziņās no jauna iedēstītu apjausmu par dzejnieces un dramaturģes lielo nozīmi Latvijas kultūrā. Lasot par šo enerģisko, aktīvo un ļoti sievišķīgo personību, rodas vēlme vēlreiz pāršķirstīt slaveno „Sidraba šķidrautu” vai atklāt sev kādu līdz šim vēl neizlasītu izcilās romantiķes dzejoli. Raisās daudz pārdomu: gan par sieviešu likteni sabiedrībā, gan par sievietes lomu ģimenē, gan par divu spēcīgu personību spēju sadzīvot.

Autore šai darbā paliek diezgan neitrālas vērotājas pozīcijās, ļaujot lasītājam pašam spriest un secināt. Tas attiecas arī uz jautājumu, vai Aspazija uzupurējās Raiņa dēļ un kāpēc viņiem nebija bērnu. Par pilnīgi pretēju var uzlūkot žurnālistes Kjāras Makoni grāmatu „Sarkanā komēta” (2004), kurā karstasinīgā itāliete atklāj savu nepielūdzamo spriedumu – Aspazija, upurējot sevi Rainim, ir ziedojusi savas personības attīstību un profesionālo izaugsmi. Fascinē fakts, ka nejaušība, kas pievērsa sveštautietes uzmanību mūsu dzejniecei, pārvērtās dedzīgā interesē, kas lika atbraukt uz Latviju, pētīt materiālus par Aspaziju un pat sarakstīt grāmatu.

Kurš no grāmatu virsrakstos iekļautajiem simboliem vairāk atbilst Aspazijai – spārni vai komēta? Vai viņas dzīve un daiļrade bija skaists lidojums? Vai tomēr viņa, ugunīgi uzmirdzot, vēlāk sadega kā komēta?

Jā, dzīvojot trimdā Kastaņolā, Aspazija upurēja sevi Rainim, uzskatot, ka citādāk Latvija zaudēs diženu rakstnieku. Viņa gan rūpējās par saimnieciskajiem jautājumiem, gan rediģēja dzīvesbiedra sarakstīto, tādējādi atņemot daudz laika savai daiļradei. Tomēr viņu abu vēstules un Raiņa dienasgrāmata pierāda – mīlestība, uzskatu vienotība, kopīgi mērķi padarīja šos cilvēkus par viena ābola divām pusītēm. Spēcīgās personības nespēja ikdienā sadzīvot pilnīgi bez strīdiem, taču dzīvot viens bez otra arī nevarēja. Tas ir viens no retajiem mīlas stāstiem, kas ildzis visa mūža garumā.

Pēc Raiņa nāves Aspazija iegādājās vasarnīcu Dubultos – tagad tas ir muzejs „Aspazijas māja” (Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 20). Šo māju viņi reiz bija kopā noskatījuši. Aizbrauciet un izbaudiet šīs ēkas gaisotni! Izlasiet vismaz vienu Aspazijas dzejoļu krājumu! Un jūs sajutīsiet – jums ir spārni…

Dalīties.

1 komentārs

  1. Gunta Leona on

    Skaisti, ka dzērāt kaķumētras tēju no Aspazijas dārza.<br> Es esmu no tām, kas uzskata, ka bez Aspazijas nebūtu arī Raiņa. Vai viņa upurējās, ziedoja sevi otra darbam? Šodien nezinām. Var būt, ka tas bija savdabīgs iedvesmas gūšanas veids. Tā varbūt bija tikai tā liktenīgā otra pusīte viņiem gan vienam, gan otram. Bez Raiņa nebūtu Aspazijas, bez Aspazijas nebūtu Raiņa. Būtu tikai divi cilvēki viens otram un dažiem saviem tuviniekiem. Tagad viņi ir visiem mums. Un kaķumētra aug.

Atstāt Ziņu